Apstiprināts pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020.gadam ieviešanu.

2015.gada 3.novembrī, Rīgas dome (RD) ir apstiprinājusi ikgadējo pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Stratēģija) un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020.gadam (Programma) ieviešanu.

 Šis ir pirmais pārskats, kas sagatavots atbilstoši jaunā plānošanas perioda attīstības plānošanas dokumentu – Stratēģijas un Programmas – struktūrai, savukārt kopumā astotais Stratēģijas uzraudzības sistēmas (SUS) ietvaros sagatavotais pārskats, kas palīdz Rīgas domei mērķtiecīgi pārraudzīt galvaspilsētā veicamās aktivitātes. Šobrīd spēkā esošajos plānošanas dokumentos ir definēti 4 ilgtermiņa mērķi (IM), 19 rīcības virzieni (RV) un 112 uzdevumi, kas pārklāj visas pašvaldības pārziņā esošās jomas un nozares.

Īstenojot galvaspilsētas Stratēģiju, ir secināts, ka pērn sekmīga virzība ir piecpadsmit rīcības virzienos no deviņpadsmit, piemēram, atpazīstama un iesaistoša kultūrvide, daudzveidīgas sporta iespējas, iekļaujoša un aktivitāti motivējoša sociālā sistēma u.c. Savukārt nepietiekoša virzība konstatēta sekojošos rīcības virzienos: plaša energoefektivitātes īstenošana, kvalitatīva dzīves vide un pieejams mājoklis u.c.

Izstrādājot Pārskatu, tika apkopota informācija no 30 RD iestādēm un struktūrvienībām. Savukārt, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par apmierinātību ar pašvaldības darbu un procesiem pilsētā, izsludinot iepirkumu tika veikta regulāra aptauja atbilstoši Rīgas ilgtermiņa mērķiem un rīcības virzieniem, aptaujājot vairāk kā 2000 respondentu Rīgas apkaimēs. Un, lai novērtēšanas process būtu objektīvāks, ārējo vērtējumu par rīcības virzienu izpildi sniedza 5 nozaru eksperti (Sociālā joma, NVO, Pilsētvide, Pārvaldība un Ekonomika). Pārskatā pirmo reizi ir iekļautas pilsētas kartes ar teritoriālajām prioritātēm, kurās atzīmētas tās Rīgas apkaimes, kurās veikta pakalpojumu ieviešana vai uzlabošana, tādā veidā atainojot arī telpisko uzraudzību pilsētā.

Iedzīvotāju aptaujā iegūtie dati liecina, ka 14 no 38 rādītājiem jau ir sasnieguši 2020.gadā plānoto, kas vērtējama kā pozitīva tendence.

Arī nozaru eksperti sniedza vērtējumu par paveikto, kā arī deva rekomendācijas turpmākai pašvaldības darba pilnveidošanai. Pilsētplānotāja Jāņa Ķīnasta ieteikumi satiksmes jomā korelē arī ar Stratēģijā definēto uzstādījumu – gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais transports – kravu transports. Eksperts norāda, ka ikdienas velobraukšanas veicināšana un stratēģiska, ilgtermiņa velosatiksmes infrastruktūras attīstīšana ir viens no vislētākajiem un demokrātiskākajiem veidiem, kā pilsētu transformēt daudz ilgtspējīgākā un pašpietiekamākā veidā. Stimulējot nemotorizētu transporta līdzekļu izmantošanu, tiek uzlabots pilsētas mikroklimats.

Savukārt publiskās pārvaldības eksperte, biedrības „Risinājumu darbnīca” sabiedriskās politikas analītiķe Zinta Miezaine ierosina izstrādāt atbalsta programmas sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai, iespēju robežās saistot to ar apkaimju identitātes veicināšanu, kā arī ar dažādu sociālās un mākslas dzīves centru izveidi.

Pilnais pārskata teksts ir pieejams vietnes www.sus.lv sadaļā „Stratēģija”, kur atrodama arī ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma.

0 Patīk
1830 Skatīts

Komentāri slēgti.