Jaunumi e-pastā

E-pasts:

Kvalitātes vadība
Seko mums twitter
Apkaimes
Rīgas pilsētas būvvalde
Strātēģijas uzraudzības sistēma
Aptauja
Būvprojektu meklētājs
Publisko apspriešanu meklētājs
Būvatļauju meklētājs
Būniecības ieceru meklētājs
Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma

Daugavas kreisā krasta vīzija

Twitter Nosūtīt Izdrukāt

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA BIROJS PIEDALĀS IZSTĀDĒ PROCESS AR DAUGAVAS KREISĀ KRASTA KONCEPCIJAS EKSPOZĪCIJU

Izstāde

 

 

 

 

  

 

Process. Kā rodas laba arhitektūra?
Laikmetīgās arhitektūras izstāde
2008. gada 8. februāris – 16. marts
LNMM izstāžu zālē Arsenāls Rīgā, Torņa ielā 1

2008. gada 8. februārī LNMM izstāžu zālē Arsenāls durvis vērs laikmetīgās arhitektūras izstāde Process. Kā rodas laba arhitektūra? Vērienīgā ekspozīcija ir pirmais mēģinājums atklāt arhitekta profesijas radošos aspektus, kā arī dokumentēt 21. gadsimta arhitektūras procesu Latvijā, kurā piedalās gan vietējie, gan ārvalstu arhitekti. Izstādi rīko Arhitektūras veicināšanas fonds. Tā ir pirmā arhitektūrai veltītā izstāde LNMM izstāžu zālēs.

Izstādes piecās tematiskajās ekspozīcijās skaidroti apstākļi, kuri veicina labas arhitektūras rašanos, fiksēti notikumi, kas raisījuši diskusijas arhitektu vidē un plašākā sabiedrībā, kā arī formulētas stilistiskas un estētiskas tendences.

PILSĒTA

Izstāde


Rīgas attīstība ir nerimstošu diskusiju objekts, jo laba arhitektūra var rasties tikai labi organizētā pilsētā.
Ekspozīcijā Pilsēta pirmo reizi varēs iepazīties ar 2007. gadā Rīgas Pilsētas arhitekta biroja vadībā izstrādāto Daugavas kreisā krasta kompozīciju. Tā tapusi speciālistu grupā, kuru vidū ir gan pilsētplānotāji, gan arhitekti no birojiem Arhis, Sīlis, Zābers un Kļava u.c. Uzmanības centrā - lielais Daugavas kreisā krasta areāla makets un 3D attēli.

Rīgas attīstība ir nerimstošu diskusiju objekts, jo laba arhitektūra var rasties tikai labi organizētā pilsētā. Rīdziniekus jau vairāk nekā 100 gadus ar dažādu priekšlikumu vērienu ir intriģējusi Daugavas kreisā krasta attīstība. Katra agrākā vīzija, kaut palikusi uz papīra kā neīstenota utopija, ir ietekmējusi turpmākos meklējumus.


Neviens piedāvājums iepriekš nav bijis tik detalizēts un daudzpusīgā situācijas analīzē balstīts kā jaunākais attīstības priekšlikums, kas pašvaldības uzdevumā izstrādāts Pilsētas arhitekta biroja un Pilsētas attīstības departamenta vadībā. Lai arī ne mazāk iespaidīgs un iztēli provocējošs kā vēsturiskie analogi, Daugavas kreisā krasta telpiskās kompozīcijas projekts tapis uz būvniecību regulējošu dokumentu, tai skaitā Rīgas attīstības plāna bāzes. Koncepciju iecerēts pārvērst noteikumu kopumā, kas regulēs teritorijas attīstību un mērķtiecīgi izkops Pārdaugavas jauno tēlu.


DAUGAVAS KREISĀ KRASTA TELPISKĀ KOMPOZĪCIJA

Daugavas kreisā krasta (DKK) telpiskās kompozīcijas koncepcija balstās uz 20. un 21.gadsimta sākumā radīto pilsētas plānošanas dokumentu un principu pēctecību, kā arī 2001. gadā apstiprināto Ķīpsalas detālplānojumu, kas paredz akcentētu apbūvi Daugavas kreisajā krastā.

Lai plānotie pasākumi būtu reāli, tika respektēta esošā telpiskā kvalitāte, publiskā pieejamība un ilgtspējības priekšnoteikumi. Projekta pamatā ir policentriska kompozīcija, kuras izveidi noteica hierarhiski līdzvērtīgi elementi – Rīgas vēsturiskais centrs, plānotais pilsētas administratīvais centrs Torņakalnā un uzsāktā Ķīpsalas darījumu rajona izbūve. Vienotā ansamblī organizēta arī esošā apbūve, akvatoriju un zaļo koridoru sistēma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projekts, Klīversalas apbūves iecere un būvniecības stadijā esošās augstceltnes. Atsevišķās – nozīmīgākajās zonās – projekts risināts, piedāvājot telpisku matricu, kas definē atļauto apbūves augstumu, intensitāti, mērogu un zaļās zonas īpatsvaru.

DKK telpiskās kompozīcijas un plānojuma koncepcija tika izstrādāta Rīgas Pilsētas arhitekta Jāņa Dripes un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Pētera Stranča, kā arī biroju ARHIS un SZK vadošo arhitektu Andra Kronberga un Anda Sīļa vadībā. Speciālistu grupā bija pilsētplānotāji, arhitekti un transporta speciālisti – Gvido Princis, Regīna Bula, Raimonds Saulītis, Sigurds Grava, Juris Dambis, Andis Cinis, Iveta Staša, Māra Liepa-Zemeša, Ventis Didrihsons, Liene Rozenfelde, Visvaldis Sarma, Ija Niedola, Jānis Bidzāns, kuri risināja vai konsultēja transporta un infrastruktūras, funkcionālā zonējuma un apjomu telpiskās kompozīcijas jautājumus.

AICINĀM  APMEKLĒT!

PRESES SKATE 
8. februārī plkst. 12.00  
Ekspozīcijas apskate kopā ar kuratoriem, fotografēšanas un filmēšanas iespēja, attēlu un tekstu CD.
 

5 TEMATISKĀS EKSPOZĪCIJAS

Procesa rezultāts – ideja 
KO PAR SAVU DARBU STĀSTA LATVIJAS ARHITEKTI? 

Saistoša nākotne vai papīra arhitektūra? 
ARHITEKTŪRAS KONKURSOS UZVARĒJUŠIE PROJEKTI 

Rīga – nerimstošu diskusiju objekts  
IESPAIDĪGS UN IZTĒLI PROVOCĒJOŠS – DAUGAVAS KREISAIS KRASTS 

Monotonija kā pamats novitātei 
KĀPĒC LATVIJAS ARHITEKTI JOPROJĀM MĪL ŠĶŪNI? 

Tulki, zīmolu veidotāji, konsultanti vai kolēģi? 
JAUNA MĀCĪBU STUNDA – INTERNACIONALIZĀCIJA 
+
Laikmetīgās arhitektūras grāmatas Nr. 1. Process. Kā rodas laba arhitektūra? atvēršana.
Atklāšanas sarīkojums 8. februārī plkst. 17.00. 
Preses skate 8. februārī plkst. 12.00. 
 

Lasīt vairāk