Rīgas pilsētas arhitekta biroja darbības un attīstības stratēģija

1. MĒRĶI

Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” (turpmāk tekstā – Rīgas pilsētas arhitekta birojs) mērķi ir sekmēt līdzsvarotu un ilgstpējīgu Rīgas pilsētvides attīstību, uzlabojot pašvaldības darbu arhitektūras kvalitātes pārraudzībā – pilnveidojot pārvaldes instrumentu kopumu un uzturot pastāvīgu, atklātu, savlaicīgu, plašu, profesionālu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgām iecerēm un projektiem, kā arī iepazīstināt citu valstu un pilsētu sabiedrību ar labākajiem Latvijas arhitektūras prakses piemēriem.

2. TERMIŅI

Rīgas pilsētas arhitekta biroja stratēģija paredzēta četru gadu periodam – no 2008. līdz 2012.gadam.

3. JURIDISKAIS PAMATS

Rīgas pilsētas arhitekta birojs darbības juridisko pamatu veido:

• Publisko aģentūru likums,
• Rīgas domes 20.12.2005. nolikums Nr.31 „Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” nolikums”,
• 20.06.2008. Pārvaldes līgums Nr. ……, kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Rīgas pilsētas arhitekta biroju,
• 23.03.2006. Sadarbības līgums Nr. 49, kas noslēgts starp Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu un Rīgas pilsētas arhitekta biroju,
• ................. 10.04.2006. nolikums Nr. ….. „Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas nolikums”.

4. FUNKCIJAS UN INSTRUMENTI

Rīgas pilsētas arhitekta birojs realizē šādas stratēģiskas funkcijas:

• sadarbojoties ar nozares profesionāļiem no Latvijas, Baltijas un citām valstīm, nodrošināt vērienīgu būvniecības ieceru savlaicīgu apspriešanu un profesionālu vērtējumu;
• iesaistoties pašvaldības, valsts, nevalstisko organizāciju un starpinstitucionālo konsultatīvo padomju darbā, sekmēt kvalitatīvas projektu dokumentācijas sagatavošanu par pašvaldībai un valstij nozīmīgiem objektiem, kurus nākotnē paredzēts īstenot par pašvaldības līdzekļiem;
• pieaicinot arhitektūras un radniecīgo jomu ekspertus, piedalīties atsevišķu projektu arhitektūras un pilsētbūvniecības daļu izstrādē;
• uzturot diskusiju, veicināt sabiedrības izpratni par aktuālajiem ar pilsētvides kvalitāti saistītajiem jautājumiem;
• popularizēt arhitektūras sasniegumus Latvijā un citās valstīs.

Tās īstenojot, tiek izpildīti ar pārvaldes līgumu noteiktie Rīgas domes uzdevumi.

Lai nodrošinātu iespējami vispusīgu un pilnvērtīgu profesionālu viedokļu saņemšanu, izvērtējot būtiskas pilsētas attīstības problēmas, atsevišķus plānojumu projektus, nozīmīgākās būvniecības ieceres – galvenokārt saistībā ar Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, pilsētas galvenajām maģistrālēm un akcentētas apbūves zonām –, ir izveidota Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija (turpmāk tekstā – „kolēģija”). To veido 11 kvalificēti pilsētplānotāji un arhitekti – septiņi pastāvīgie locekļi un četri pieaicināti padomnieki. Kolēģijas darbā savu iespēju robežās aicināti piedalīties arī Goda locekļi, sēdēs piedalīties tiek aicināti oficiālo ziņu aģentūru pārstāvji un profesionālās arhitektūras preses pārstāvji.

5. DARBĪBAS VIRZIENI

Rīgas pilsētas arhitekta biroja darbības virzieni ir:

• Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas darbs;
• sadarbība ar Rīgas domes vadību un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta apakšstruktūrām;
• dialogs ar profesionāļiem;
• starpinstitucionālas konsultācijas;
• saikne ar sabiedrību;
• sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem;
• arhitektu un pilsētplānotāju profesionālās vides sakārtošana;
• sadarbība ar valsts iestādēm;
• sadarbība ar izglītības iestādēm;
• atsevišķu projektu izstrādes organizācija;
• atsevišķu vietēju un starptautisku konkursu organizācija un rīkošana;
• Rīgas arhitektūras reprezentācijas pārraudzība vietējas un starptautiskas nozīmes pasākumos.

6. RĪCĪBAS PROGRAMMAS

Rīgas pilsētas arhitekta birojs savus uzdevumus veic atbilstoši rīcības programmām:

• „Pilsētplānošana un arhitektūra”;
• „Iniciatīvas likumu un normatīvo aktu pilnveidošanā un institucionālā sadarbība”;
• „Informācijas telpa un publiskās attiecības”.

Tās tiek izstrādātas un apstiprinātas katram kalendārajam gadam atsevišķi.

7. RESURSI UN TO PIESAISTE

Viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina sekmīgu stratēģijas īstenošanu, ir personāls: profesionāli un kompetenti darbinieki. Rīgas pilsētas arhitekta biroju veido: vadītājs (pašvaldības aģentūras direktors), viņa vietnieks un trīs projektu vadītāji, kas darbojas atšķirīgās jomās.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja stratēģisko funkciju izpildei nepieciešamo finanšu līdzekļu avoti ir:

1. pašvaldības dotācijas un mērķdotācijas,
2. projektu un programmu līdzfinansējuma līdzekļi.

Finanšu līdzekļu ieņēmumu apjomu nosaka kārtējā gada Rīgas domes apstiprinātais Rīgas pilsētas arhitekta biroja budžets. Plānots, ka 2008.gadā tas paliks iepriekšējā gada apjomā (289 000 lati), bet līdz 2011.gadam varētu pieaugt līdz 450 000 latiem.

8. RISKI

Iespējamie ārējie riski, kas ierobežo vai padara neiespējamu stratēģijā noteikto Rīgas pilsētas arhitekta biroja funkciju izpildi ir:

• valsts un pašvaldību pieņemtie lēmumi, tajā skaitā – politiskie;
• tiesu lēmumi un spriedumi;
• neparedzētu un rīcības programmās neiekļautu augstākstāvošu institūciju steidzamu uzdevumu izpilde;
• izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē pilsētvides attīstību;
• streiki vai citas protesta izpausmes;
• nepieciešamo energoresursu, sakaru un citu materiāltehnisko resursu cenu svārstības;
• nacionālās valūtas vērtības svārstības, inflācijas palielināšanās un ekonomiskā nestabilitāte;
• nepārvarama vara.

Iespējamais iekšējais risks, kas ierobežo vai padara neiespējamu stratēģijā noteikto Rīgas pilsētas arhitekta biroja funkciju izpildi ir:

• nodoto funkciju palielinās ātrāk nekā personāla resursi.

Negatīvo ārējo un iekšējo riska faktoru ietekmes novēršanai vai samazināšanai Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs – aģentūras direktors - veic šādus pasākumus:

• regulāri informē Rīgas domi par riskiem un attīstības prognozēm, izstrādā budžeta pieprasījumu kalendārajam gadam;
• apstiprina plānu risku novēršanai vai to mazināšanai;
• nodrošina Rīgas domes līdzdalību risku savlaicīgai identifikācijai un novēršanai vai to ietekmes samazināšanai;
• izveido biroja iekšējo kontroles sistēmu un nodrošina tās ievērošanu.

9. PĀRSKATI UN NOVĒRTĒŠANA

Gada pārskatu par pārvaldes līguma izpildi, finanšu resursu izlietojumu un publisko pārskatu novērtēšanai Rīgas pilsētas arhitekta birojs iesniedz par tā darbības uzraudzību atbildīgajai amatpersonai līdz pārskata periodam sekojošā gada pirmajam aprīlim. Šajos dokumentos tiek atspoguļota attiecīgajā laika posmā sasniegto rezultātu atbilstība stratēģijā noteiktajiem rezultātiem.