Rīdzinieki ir apmierināti ar kultūras pasākumu klāstu un to norisi, zaļo pilsētvidi un sabiedriskā transporta pieejamību pilsētā

Noslēgusies aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.

Vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (89%), dabas vides daudzums un kvalitāte pilsētā (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (86%) un citi. 2018.gadā (salīdzinot ar iepriekšējo, 2016.gadā veikto aptauju) paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (+7%) un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus (+7%), kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (+6%); sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē (+7%); mājokļu kvalitāti Rīgā (+6%); mājokļu piedāvājumu Rīgā (+5%); iespējām iegūt jaunas zināšanas, papildināt savas prasmes/ kompetences (+4%); iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu (+4%) un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (+4%).

Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 31% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (tiek remontētas ielas, uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte un gājējiem domātā infrastruktūra), 23% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana (tai skaitā bērnu laukumu ierīkošanu, atpūtas vietu iekārtošanu un graustu, māju remontu), kā trešo lietu -17% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu (parki, zaļās zonas, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā).

Aptaujas ietvaros rīdziniekiem tika lūgts nosaukt arī trīs lietas, kas būtu pirmām kārtām jāzulabo viņu apkaimē. 36% aptaujāto respondentu minējuši vajadzību tomēr papildu uzlabot satiksmes infrastruktūru, 23% norādījuši uz vajadzību veikt pilsētas labiekārtošanu (tai skaitā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu, graustu, māju remontu un bērnu laukumu ierīkošanu), 17% minējuši vides jautājumu papildu risināšanu (visbiežāk nosaucot parku un zaļās zonas nepietiekamību).

Aptaujas ietvaros analizēti kopumā 38 rādītāji un salīdzināti ar rezultātiem, kādi saskaņā ar Rīgas attīstības programmā noteikto būtu jāsasniedz 2020.gadā. Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem 8 rādītāji ir sasnieguši vai jau pārsnieguši savas 2020.gadā plānotās vērtības, 30 – vēl nav sasnieguši.

Rādītāji, kuri ir sasnieguši vai pārsnieguši plānoto ir iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu (skolu) pakalpojumu pieejamību (plānotā vērtība 85% 2018.gadā jau ir sasniegta), vērtējums par iespējām bērniem iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos (plānotā vērtība – 70%, 2016.gadā – 73%, 2018.gadā tā jau ir 74%), vērtējums par sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām pilsētā (plānotā vērtība – 75%, 2016.gadā tie ir 72%, 2018.gadā – 79%), iedzīvotāju apmierinātība ar personisko (mājokļa) drošību Rīgā (plānotā vērtība bija75%, bet 2016. un 2018.gadā tā jau sasniedz 77%), vērtējums par mājokļu piedāvājumu (plānotā vērtība -50%, 2016.gadā – 47%, 2018.gadā jau 52%), vērtējums par mājokļu kvalitāti Rīgā (plānotā vērtība – 45%, 2016.gadā – 41%, 2018.gadā – 47%) un vērtējums par esošo veloceliņu kvalitāti Rīgā (plānotā vērtība – 70%, 2016.gadā 72%, 2018.gadā tie ir jau 75% apmierināto iedzīvotāju).

Vienlaikus šogad iedzīvotājiem aptaujas ietvaros tika lūgts arī nosaukt dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes. Aptaujas rezultāti parādīja, ka par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%). Savukārt starp dzīvošanai nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju (34%), Maskavas forštati (34%) un Ķengaragu (18%).

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tendencēm mājokļa un ikdienas pārvietošanās jomā, kas joprojām izraisa plašas diskusijas, aptaujā tika iekļauti jauni jautājumi. Vaicājot par mājokļa  jautājumu, vairums jeb 74% respondenti atzīmēja, ka  pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā. Savukārt jautājot par viedokli vai labāk īrēt vai pirkt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sevi ar mājokli, vairums jeb 78,2% veica izvēli par labu īpašuma iegādei, nevis īrei.

Tāpat aptaujā tika uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu iemeslus, kas mudinātu iedzīvotājus automašīnas vietā vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā populārākie iemesli ieraduma maiņai būtu: lētākas biļetes (38,8%), sabiedriskā transporta kustības ātrums, jeb iespēja nokļūt galamērķī ātrāk nekā ar automašīnu (21,6%), sabiedriskā transporta kursēšanas biežums (13,8%), ērtāki transporta savienojumi (12,6%).

Papildu informācija:

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tā norisinājās 2018.gada aprīlī un maijā. Aptauju, kurā tika aptaujāti 2163 respondenti realizēja pētījumu centrs SIA “SKDS”.

Aptaujas rezultātus Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izmantos 2017.gada pārskata par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas līdz 2020.gadam ieviešanu izstrādē.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Rīgas attīstības programma ir galvenie pilsētas plānošanas dokumenti, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir stratēģijas un programmas monitoringam jeb pārskatīšanai, kuras uzdevums ir atspoguļot dokumentu sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm. Rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, kas analizē 38 rādītājus, kas norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi pilsētā.

Ar aptaujas pilno versiju iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas mājaslapā www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”.

0 Patīk
66 Skatīts

Komentēt

Please enter your name. Please enter an valid email address. Please enter message.