USER projekta noslēguma konference Grenobles Alpu metropolē

Grenobles Alpu metropolē, Francijā 2015.gada 8.-11.aprīlī norisinājās Eiropas Savienības URBACT II programmas līdzfinansētā projekta „Pilsētvides ilgtspējīga atjaunošana” (Changes and Conflicts in Using Public Spaces/USER) noslēguma konference.

USER projekta noslēguma konferencē tika skatīti jautājumi, kas saistīti ar USER projekta norises gaitu, tā ietvaros gūto pieredzi un tās turpmākām izmantošanas iespējām, veicinot publiskās ārtelpas atjaunošanu Eiropas pilsētās

USER projekta noslēguma konferences aktivitātes:

  • Grenobles Alpu metropoles USER projekta pilotteritoriju un labās prakses piemēru apmeklēšana, vietējās situācijas izpēte:
    • Renaudie apkaime, Saint Martin d’Hères pilsētā – USER projekta pilotteritorija, kurā ar pilsētvides atjaunošanu tiek risinātas sociālās problēmas, tādas kā noziedzība
    • Iles de Mars/Olympiades apkaime, de Claix pilsētā – USER projekta pilotteritorija, kurā, paralēli pašvaldības īstenotajiem renovācijas projektiem vietējie iedzīvotāji tiek aktīvi iesaistīti publiskās ārtelpas labiekārtošanā
    • Teisseire apkaime, Grenobles pilsētā – labās prakses piemērs puspubliskās ārtelpas atjaunošanai sociālo mājokļu apkaimē
  • USER projekta iekšējais noslēguma seminārs USER projekta partnerpilsētām:
    • Viedokļu apmaiņa par projekta pieredzes nozīmīgumu, pilsētu publiskās ārtelpas atjaunošanas prakses uzlabošanā
    • Diskusija par vietējo Rīcības plānu rezultātiem, to iespējamo īstenošanu
    • Projekta noslēguma administratīvā sesija
  • USER projekta noslēguma konferences atklāšana:
    • Iepazīstināšana ar partnerpilsētu Rīcības plānu rezultātiem, stendu izstāde
    • USER projekta vadošā eksperta Fernando Barriero prezentācija par USER projekta galvenajiem rezultātiem
    • Profesora Yves Cabannes ievadlekcija „Kā iesaistīt iedzīvotājus publisko ārtelpu izveides un pārvaldības procesā”
  • USER projekta noslēguma konferences darbnīcas:
    • Kā publisko ārtelpu attīstības jautājumi nodrošina dialoga veicināšanu starp pilsētas pārvaldību un iedzīvotājiem
    • Kā mainīt lēmumu pieņemšanas procesu un projektu ieviešanas gaitu, lai nodrošinātu iedzīvotāju iesaistes iespējas publiskās ārtelpas atjaunošanas projektos
    • Kādas ir prioritātes publiskās ārtelpas funkcionalitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālo kohēziju
  • Projekta pilsētu vēlēto pārstāvju diskusija plenērā: Kā publiskās ārtelpas jautājumu risināšana var veicināt diskusiju un tai sekojošas darbības plašākā pašvaldības attīstības kontekstā
  • USER projekta noslēguma konferences rezultātu kopsavilkums

USER projekta noslēguma konferencē gūtās atziņas:

Projekta 6.zināšanu un pieredzes konsolidēšanas seminārs „USER projekta noslēguma konference” bija galvenais projekta noslēguma pasākums, kurā tika apkopota visa projekta laikā gūtā pieredze.

Atziņas no USER pilotteritoriju apmeklējuma Grenobles Alpu metropolē:

  • Renaudie apkaimes piemērs Saint Martin d’Hères pilsētā uzskatāmi demonstrēja dažādus sabiedrības integrācijas aspektus, piemēram, vides dizaina un arhitektūras adaptējamības nozīmi, jo specifiskam iedzīvotāju kontingentam veidots ideālistisks „augstās arhitektūras” dzīvojamais rajons nespēj pielāgoties iedzīvotāju sastāva izmaiņām laika gaitā, to vajadzībām un dzīves veida prasībām un pārvēršas savā pretmetā ar vides kvalitātes problēmām un fizisku un neestētisku norobežošanos no sākotnēji iecerētā atvērtā demokrātiskā dzīvesveida publiskā un puspubliskā vidē, kā arī drošības jautājumu nozīmīgumu pilsētvidē, kur specifisks labiekārtojuma un arhitektūras projekts ar sarežģītām ēku un ārtelpu konfigurācijām un kopējām pazemes garāžām laika gaitā izrādās kriminogēno situāciju veicinošs.
  • Tikpat svarīgi pašvaldībai – pirms attīstības projektu īstenošanas – ir padziļināti analizēt esošo un potenciālo iedzīvotāju dzīvesveida specifiku un izvēlēties atbilstošus projektu risinājumus, jo ne vienmēr labi iecerēti pašvaldības ieguldījumi vides kvalitātes pilnveidošanā (piemēram, skvēru, apstādījumu, atkritumu apsaimniekošanas vietu labiekārtošanā, jauna apgaismojuma ierīkošanā, u.tml.) tiek pozitīvi uztverti un atbalstīti, kas nereti noved pie vides degradēšanās, postījumiem un ieguldījumu izniekošanas. Diemžēl, šāda negatīva pieredze ir attiecināma arī uz Rīgas pilsētu – piemēram, nesen notikušais apgaismojuma stabu demolēšanas gadījums pašvaldības labiekārtotā parkā Ziedoņdārzā. Tādēļ ir būtiski analizēt citu valstu pieredzi, lai mācītos no citu kļūdām.
  • Konkrētais piemērs pierādīja arī, cik svarīga ir apkaimju vai mazāku teritoriālo vienību sociālo centru esamība tiešā iedzīvotāju tuvumā, konkrētajā gadījumā – neliela ēka ar daudzfunkcionālu telpu dažādu pasākumu rīkošanai un darbinieku pastāvīgu klātbūtni iedzīvotāju izglītošanai, kopienu mobilizēšanai un stiprināšanai, dažāda veida praktiska atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem, imigrantu, bezdarbnieku ģimenēm u.tml.
  • Savukārt, Iles de Mars / Olympiades apkaime, de Claix pilsētā bija spilgts piemērs, kā sabiedrību iesaistīt publiskās ārtelpas pilnveidošanā un tādējādi risināt dažādas apkaimes sociālās problēmas. Apmeklētajā apkaimē, kas ir viena no Grenobles Alpu metropoles USER projekta pilotteritorijām, paralēli pašvaldības īstenotajiem dzīvojamo ēku fasāžu un publiskās ārtelpas renovācijas projektiem, piemēram, parku, sporta laukumu un bērnu rotaļu laukumu izveidi, vietējie iedzīvotāji tiek aktīvi iesaistīti publiskās ārtelpas labiekārtošanā un uzturēšanā, vietējā dārznieka vadībā rūpējoties apkaimes apstādījumu un puķu dobju ierīkošanu un kopšanu. Ieguvēji ir visas puses, jo iedzīvotāji, kas pašrocīgi kopj apkārtni ap savu mājokli, šo publisko telpu uztver kā savu īpašumu un līdz ar to atbildīgi izturas pret to ikdienā.

Atziņas no projekta noslēguma konferences darbnīcām:

  • Diskusiju ietvaros tika aplūkota dažādu valstu pieredze iedzīvotāju iesaistīšanā publiskās ārtelpas atjaunošanas procesā. Kopenhāgena dalījās savās atziņās par noderīgākajām metodēm sabiedrības iesaistei. Svarīga metode ir „sniega bumba” – jeb personu, ap kurām pulcējās daudz cilvēku, uzrunāšana, tādu kā skolotāju, treneru, sociālo darbinieku uzrunāšana, jo ar viņu palīdzību ir iespējams sasniegt gandrīz visus iedzīvotājus. Ļoti labi Kopenhāgenā strādā arī metode „geju ģimene” – kad uzrunājot vienu no geju kopienas, tiek uzrunāta visa geju sabiedrība. Savukārt metode „krēsls”, kad pašvaldības pārstāvis apsēžas uz līdzpaņemta krēsla kādā atjaunošanai plānotā publiskajā ārtelpā, ir veids kā piesaistīt iedzīvotāju uzmanību un viņi paši nāk klāt, lai uzsāktu sarunu. Tas sniedz iespēju uzdot iedzīvotājiem trīs pašus būtiskākos jautājumus publiskās ārtelpas attīstībā – no kā jāatbrīvojas, kas ir jāpaslēpj un kas ir jāizveido? Diskusiju gaitā tika norādīts, ka sabiedriskās apspriešanas nevar būt domātas tikai gudrajiem un ātrajiem, tām ir jābūt pieejamām un uztveramām dažādām sabiedrības grupām.
  • Drēzdenes piemērs uzrādīja savdabīgu attieksmi no vietējiem ilggadīgajiem iedzīvotājiem pret pašvaldības vēlmi uzlabot publisko ārtelpu: aptaujā atklājās, ka tie masveidā nevēlas piedāvātos uzlabojumus kopējā ārtelpā savas dzīves vietas tuvumā, jo baidās no jaunas segregācijas un ģentrifikācijas – jaunu, citādu iedzīvotāju ienākšanas rajonā, īpašumu vērtības un līdz ar to arī nodokļu paaugstināšanās. Tiek strādāts arī pie iedibināto iesaistes formu atdzīvināšanas un uzlabošanas, diskutējot ar iesaistītajiem, lai izprastu viņu intereses un vajadzības. Efektīva forma ir dažādu īslaicīgu vai pastāvīgu pagaidu aktivitāšu organizēšana projekta vietā (tirdziņi, urbānā dārzniecība, dažādi pikniki u.tm.), kas piesaista uzmanību un palielina interesi par vietu. Nav lietderīgi iztērēt lielu naudu par dārgiem un „pārdizainētiem” projektiem, korekta un kvalitatīva pašu nepieciešamāko vajadzību nodrošināšana sabiedrībā tiek uztverta ar izpratni, kamēr dārgie projekti nereti izsauc kritiku un sašutumu.
  • Malagas atziņas: iedzīvotāji nav ieinteresēti iesaistīties ilgtermiņa projektos, jo to realizācija nenotiek pārskatāmā periodā; reālu darbību periods ir ne vairāk par 5 gadiem; plānojot jaunu dzīvojamo apbūvi ir ļoti labi jāapzinās potenciālo iedzīvotāju sociālā stāvokļa noteiktās intereses un izpausmes.
  • Lisabona ar savu piemēru uzsvēra, ka iedzīvotāju neieinteresētās attieksmes izmaiņu reāli vislabāk panākt ar „mazām uzvarām”, kas iekļaujas kopējā stratēģijā – ar nelielu, bet būtisku „mikroprojektu” (līdz 50 000 EUR) īstenošanu soli pa solim, pēc iespējas nepārtraukti. To atzīst un novērtē gan iedzīvotāji, gan politikas veidotāji; vēl svarīgi atrast iespēju decentralizēt centrālās administrācijas atbildību, novirzot to maksimāli uz dzīvojamā rajona līmeni, veidojot vietējo sadarbību.

Atziņas no noslēguma konferences sēdēm un diskusijām, kas izmantojamas publiskās ārtelpas attīstības plānošanā Rīgā:

  • publiskā ārtelpa nav tikai fiziskās vides un arhitektūras jautājums, bet arī lielā mērā sociāls jautājums;
  • sabiedrībai ir jābūt iespējai izteikt viedokli kas un kādā veidā dažādām tās grupām ir nepieciešams publiskajā ārtelpā, jo publiskās ārtelpas pastāvēšanas iemesls ir tās lietotājs un viņa vajadzības, kas norisinās šajā telpā;
  • nav iespējams pilnībā izslēgt nevienu, arī nevēlamu darbību publiskajā ārtelpā, tādēļ labāk ir būt tai gataviem, paredzēt un, dažreiz arī rēķināties ar to, uz zināmu kompromisu pamata (piemēri par laikā dalītu telpas izmantošanu dienā un vakarā, bezpajumtnieku integrācija, nodrošinot atsevišķus pakalpojumus publiskās vietās u.c.);
  • nevienai USER projekta partnerpilsēta nespēja sniegt „ideālo” variantu jeb gatavu recepti, kā nodrošināt optimālu sabiedrības iesaisti lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, lai labāk pārstāvētu lietotāju intereses publiskās ārtelpas attīstībā, kopumā secinot, ka:
    • tiesības piedalīties/iesaistīties nozīmē, ka jādeleģē arī zināmi pienākumi/saistības (rights involve citizens’ obligations also), ka nepieciešams reāli iedrošināt cilvēkus apzināties un uzņemties zināmu „īpašnieka” pozīciju (empowering citizens to make and take ownership) arī kopējā telpā,
    • individuālisms ir viens no mūsdienu lielākajiem ļaunumiem;
    • pašreizējais iesaistīšanās process ir pārāk selektīvs, jo aktīvākā iedzīvotāju daļa ir salīdzinoši ļoti neliela, bet pārējo lietotāju reālās vajadzības netiek izzinātas un nodrošinātas, tādēļ, piemēram, Drēzdene USER projekta sabiedrības iesaistes vajadzībām atvēlēja nelielu (~20 000 EUR), bet pastāvīgu budžetu, kura izmantošana palīdz īstenot sabiedrības deleģētas uzticības personas pastāvīgu iesaisti USER projekta aktivitātēs;
    • katrs izstrādātais vietējais Rīcības plāns ir tikai sākums jaunam darbību ciklam, lai īstenotu iecerēto publiskās ārtelpas pārveidojumu tās lietotāju interesēs;
    • svarīgi ir turpināt iedibināto komunikāciju un kontaktus vietējās atbalsta grupās. Piemēram, Kopenhāgenas USER projekts noslēdzas, beidzoties finansējumam darbinieku apmaksai, bet vietējā atbalsta grupa 25 cilvēku sastāvā turpinās uzturēt vietējo kontaktu tīklu un sanākt reizi mēnesī un apspriest un risināt aktuālos jautājumus Sundholmas apkaimē pašvaldības speciālistu un interešu grupu pārstāvju savstarpējo tiešo kontaktu ceļā.
  • Savstarpējā USER projekta partnerpilsētu sadarbība tiks turpināta neformālā veidā uz izveidotās USER platformas pamata un USER projekta lapā sociālajos tīklos.

Fancy Gallery Error:
No gallery with the ID 2 was found or you have not created albums for it yet.

0 Patīk
83508 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts