Rīga ir stratēģiski nozīmīgs transporta mezgls Eiropas satiksmes tīklā, nodrošinot piekļuvi kā Eiropas Savienības, tā arī Austrumu tirgiem Krievijā, Neatkarīgo Valstu savienībā un Āzijā. Satiksmes infrastruktūra Rīgas pilsētā gan ģeogrāfiski, gan sadalījumā pa dažādiem transporta veidiem ir efektīvi organizēta un pārvaldīta – tā veicina kravu un pasažieru plūsmu drošību, nepārtrauktību, kā arī satiksmes infrastruktūras savstarpēju papildinātību.

Rīga ir reģiona transporta un loģistikas centrs – atrašanās starptautiskas nozīmes dzelzceļu un autoceļu krustpunktā, kā arī starptautiskas lidostas un ostas pieejamība ir būtiski faktori, kas nosaka Rīgas pilsētas ekonomisko konkurētspēju starptautiskā kontekstā. Rīgas tiešā tuvumā atrodas arī vairāki loģistikas un biznesa parki (Dominante Park Ķekavā, NP Logistics Berģos u.c.).

Lielajiem pasaules tirgiem Rīga ir viegli sasniedzama – ar lidmašīnu Rīga sasniedzama no vairāk kā 80 pilsētām visā pasaulē, ar vilcienu – no Krievijas, Baltkrievijas un Igaunijas, ar prāmi – no Zviedrijas, ar autobusu – no vairāk nekā 100 pilsētām Eiropā.

Rīgas brīvosta izveidojusies Rīgai cauri plūstošās Daugavas abos krastos 15 kilometru garumā un tā aizņem 63.48 km2 lielu platību. Rīgas osta ir tieši saistīta ar Eiropas Savienības noteiktās TEN-T tīkla Ziemeļu ass un Jūras maģistrāļu attīstību, jo šajos virzienos var kalpot kā transporta mezgls. Brīvosta ir arī stratēģiski izdevīgākais kravu transportēšanas ceļš reģionā, un kravas pārvadājumus varētu veikt arī Eiropas – Āzijas transporta koridorā (uz/no Kazahstānas, Ķīnas u.c. valstīm). Rīgā ir tuvākā Eiropas Savienības austrumu robežas osta Krievijas, Neatkarīgo Valstu savienības un Āzijas patēriņa tirgiem.

Brīvostas terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 58.2 milj.t. gadā. Rīgā ir multifunkcionāla osta, kur pārkrauj visa veida kravas, izņemot jēlnaftu. Galvenās kravas Rīgas brīvostā ir konteineri, dažādi metāli, koks, ogles, minerālmēsli, ķīmiskās kravas un naftas produkti. Līdz 80 % no Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma ir tranzītkravas nosūtīšanai uz vai saņemšanai no NVS. Kopumā osta apkalpo vidēji 4 000 kuģu gadā, no kuriem lielākā daļa ir sauskravu kuģi, tankkuģi un konteinerkuģi. Rīgas brīvostā sekmīgi darbojas 35 stividorkompānijas un 28 kuģu aģentu kompānijas. Tā kā Rīgas osta ir neaizsalstoša, tā sniedz drošus un uzticamus pakalpojumus visa gada garumā.

Vairāk informācijas skatīt: www.rop.lv

Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravu un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. No lidostas Rīga ir iespējams doties uz vairāk kā 80 galamērķiem visā pasaulē.

Starptautiskā lidosta Rīga sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzām Eiropas lidostām, kas apkalpo pilna servisa un zemo izmaksu lidsabiedrības.

Gadā lidosta apkalpo aptuveni 5 milj. pasažieru un aptuveni 25 % no tiem ir tranzīta pasažieri. Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais gaisa satiksmes mezgls Baltijā – caur Rīgu tiek pārvadāti 45 % šā reģiona aviopasažieru.

Vairāk informācijas skatīt: www.riga-airport.com

Rail Baltica Kopš 2011. gada tiek īstenots Rail Baltica projekts, kura mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Īstenojot Rail Baltica projektu, tiks nodrošināts augstas kvalitātes dzelzceļa savienojums starp Baltijas valstīm un lielākajiem Rietumeiropas ekonomikas, administratīvajiem un kultūras centriem. Pavērsies arī iespējas jauna kravu koridora (Ziemeļu-Dienvidu), kā arī loģistikas pakalpojumu attīstībai. Aprēķināts, ka tādējādi Latvijas ekonomikā ieplūdīs vismaz 1.5 miljardi eiro. Pateicoties jaunajam dzelzceļa tīklam, palielināsies ne tikai dzelzceļa pārvadājumu jaudas, bet arī ātrums, savukārt pasažieru pārvadājumos būs iespējas samazināt ceļojuma ilgumu, kā arī samazināt auto satiksmes plūsmu uz ViaBaltica automaģistrāles un uz Polijas un Vācijas automaģistrālēm, tādējādi veicinot arī videi draudzīgāka transporta – dzelzceļa – attīstību.

Vairāk informācijas skatīt: http://railbaltica.info

Ik gadu Rīgu apmeklē aptuveni 2 milj. tūristu un katru gadu tūristu skaits uzrāda pieaugošas tendences. Visvairāk Rīgu apmeklē tūristi no Vācijas, Krievijas, Somijas un Igaunijas, bet lielākais tūristu skaita pieaugums novērojams no Ukrainas, Spānijas, Lielbritānijas un Polijas. Kopumā Rīgā pieejamas gandrīz 130 tūristu mītnes, kas nodrošina vairāk nekā 15 tūkst. gultasvietu. Gultasvietu noslogojuma rādītāji (augstākā noslodze novērojama augustā – aptuveni 75 % līmenī) liecina, ka tūristu piesaistē Rīgai ir vēl lielas izaugsmes iespējas. Pieejamās Rīgas viesnīcu infrastruktūras kvalitāte pēdējos gados ir kvalitatīvi uzlabojusies. Pakāpeniski palielinās 4 zvaigžņu viesnīcu un attiecīgi gultasvietu skaits un vēl straujāk pieaug tajās apkalpoto viesu skaits.

Rīga ir nozīmīgs transporta mezgls Baltijas valstīs. Ārvalstu ceļotājiem Latvijas galvaspilsēta pieejama, gan izmantojot avio transportu, gan ūdens transportu (regulāro satiksmes prāmi virzienā Rīga – Stokholma un kruīza kuģus), gan starptautiskos dzelzceļa pārvadājumus (kur nozīmīgākie maršruti ir Maskavas un Pēterburgas virzienā) un starptautiskos autobusu pārvadājumus. Būtisks izaugsmes potenciāls saistīts ar Rīgas pasažieru ostas attīstību. Pēc padziļināšanas Rīgas ostā ir pieejama visa nepieciešamā infrastruktūra, lai lielie kruīza kuģi varētu tikt apkalpoti pilsētas centrā.

Tūristu piesaistei un informēšanai par Rīgas pilsētas piedāvājumu izveidots zīmols LiveRiga, konferenču un pasākumu norises veicināšanai Rīgā kalpo zīmols MeetRiga, savukārt naktsmītnes apvieno zīmols StayRiga.

Vairāk informācijas skatīt: www.liveriga.lv

Datoru ražošana ir viena no augsto tehnoloģiju nozarēm ar lielu pievienoto vērtību un augstu eksportspēju. To apliecina arī ražošanas sektora statistika – pēdējo gadu laikā datoru un elektrotehnikas ražošana Latvijā uzrāda būtiskas izaugsmes tendences, pie tam vairāk nekā 70 % no saražotās produkcijas tiek eksportēta.

Vairāk informācijas skatīt:
Latvijas datortehnoloģiju asociācija – www.itnet.lv
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija – www.letera.lv

Rīgā IKT sektorā darbojas vairāk nekā 4 000 uzņēmumu, lielākā daļa no kuriem datorprogrammēšanas jomā. Pēdējo trīs gadu laikā IKT sektorā strādājošo uzņēmumu skaits ir pieaudzis par 18%. Visizteiktākais pieaugums novērojams datorprogrammēšanas jomā, kur komercsabiedrību skaits pieaudzis par 24%, kā arī informācijas pakalpojumu jomā, kur pieaugums sastāda 19%. Rīga nodrošina visus priekšnoteikumus sekmīgai IKT nozares attīstībai un eksportspējai – šeit pieejams kvalificēts darbaspēks (izglītība, pieredze, svešvalodu prasmes) un augsti attīstīta IKT infrastruktūra (Latvija ir 7. vietā pasaulē pēc vidējā interneta pieslēguma ātruma un 8. vietā pasaulē pēc platjoslas pieslēgumiem, Rīga jau vairākus gadus ir Eiropas bezmaksas bezvadu interneta galvaspilsēta) ar augstu izmaksu efektivitāti (darbaspēka un infrastruktūras izmaksas, pilsētas reālā un virtuālā sasniedzamība).

Vairāk informācijas skatīt:
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija – www.likta.lv

Būvniecības nozares izaugsme ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību – līdz 2007. gadam nozare piedzīvoja ievērojamu izaugsmi, savukārt ekonomiskās krīzes un pēckrīzes laikā nozares attīstība ir svārstīga un mērena. Sagaidāms, ka jaunu impulsu būvniecības nozares attīstībai dos Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda līdzekļu apguves uzsākšana 2017. gadā.

Vairāk informācijas skatīt: www.latvijas-buvnieku-asociacija.lv

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir stratēģiski izdevīgs gan pārtikas produkcijas noietam, gan izejvielu tirgum – šeit pieejama plaša lauksaimniecības (arī zivsaimniecības) izejvielu bāze. Savukārt ilglaicīgā pieredze lauksaimniecības jomā nodrošina kvalificētus un zinošus cilvēkresursus ar ievērojamu darba un zinātnisko pieredzi pārtikas rūpniecībā. To apliecina arī starptautiski pazīstamie Latvijas pārtikas rūpniecības zīmoli – Laima, Rīgas Balzams, Aldaris, Rīgas šprotes u.c. Latvijā pieejamie zemes resursi lauksaimnieciskās darbības intensificēšanai nodrošina plašas iespējas pārtikas un dzērienu ražošanas attīstībai, apgūstot eksporta tirgus kā Eiropas Savienības ietvaros, tā ārpus tās robežām.

Vairāk informācijas skatīt:
Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija: www.lpuf.lv
Latvijas pārtikas nozares uzņēmumu sadarbības veicināšanas
un produkcijas eksportspējas paaugstināšanas klasteris – www.ppkk.lv

Mežs ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem resursiem. Mežainuma ziņā Latvija ir viena no sešām bagātākajām ES valstīm, jo mežu kopējā platība veido 50 % valsts teritorijas. Latvijas klimatiskie apstākļi un izeja uz Baltijas jūru ir labvēlīgi apstākļi kokapstrādes nozares attīstībai, tai skaitā eksporta pieaugumam. Rīgas un Latvijas priekšrocība kokapstrādes nozares attīstībā ir tālākapstrādei piemērotu kokmateriālu pieejamība, kā arī zemākas darbaspēka izmaksas. Kokrūpniecība jau šobrīd ir viena no vadošajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – tā veido 27 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Tālākas izaugsmes iespējas saistītas gan ar eksporta attīstīšanu, gan kokmateriālu tālākapstrādi, radot augstākas pievienotās vērtības produkciju.

Vairāk informācijas skatīt:
Meža Nozares Informācijas Centrs – www.latvianwood.lv

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir viena no vadošajām rūpniecības nozarēm Latvijā. Nozare saražo ap 17 % no apstrādes rūpniecības apgrozījuma un ap 21 % no kopējā preču eksporta. Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 80 % no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Kopumā ap 70 % no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.

Vairāk informācijas skatīt:
Mašīnbūves un metālapstrādes Rūpniecības Asociācija – www.masoc.lv

Elektronikas un elektrotehnikas nozare kopš 2010. gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, kuras īpatsvars kopējā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaidē ir aptuveni 7%. Vairāk nekā 90% no visas elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumu saražotās produkcijas (datori, elektroniskās un optiskās iekārtas) tiek eksportēta. Nozares galvenais noieta tirgus ir Eiropas Savienība, kur tiek realizēti 64% no eksportētās produkcijas. Ražošanas jaudu noslodzes līmenis nozarē saglabājas aptuveni 70% līmenī, kas liecina, ka nozarei vēl ir liels izaugsmes potenciāls.

Vairāk informācijas skatīt:
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija – www.letera.lv