Kas ir “zaļā koridora” princips? Kādēļ tas ir ieviests?

Pastāv uzskats, ka jebkuru labu ieceri var nogalināt, izdzenot to cauri birokrātijas dzirnakmeņiem. Tam piekrīt arī virkne uzņēmēju, pārmetot valsts un pašvaldību iestādēm normatīvo aktu pārāk skrupulozu piemērošanu, sīkumainību, neiedziļināšanos faktiskajos apstākļos un vilcināšanos ar lēmumu pieņemšanu. Mūsdienās, kad laiks tiešām ir nauda, dokumentu “iesprūšana” iestāžu administratīvajā aparātā perspektīvai idejai nereti var būt letāla. Īpaši izšķirīgi tas ir nozarēm, kuras valsts ekonomikai dod vislielāko pienesumu, piemēram, būvniecībai. Pasaules bankas projekta “Doing Business” reitingā Latvija būvniecības atļauju saņemšanā joprojām būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, ierindojoties vien 56. vietā pasaulē.

Lai stimulētu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu investīciju piesaisti galvaspilsētai, Rīgas pilsētas būvvaldē kopš 2020. gada novembra ieviesta jauna kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Jaunā kārtība paredz būtiski atvieglot būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procesu un samazināt dokumentācijas saskaņošanai nepieciešamo laiku. Zaļā koridora ieviešanas pirmajā fāzē jaunā kārtība attieksies uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību.

Kāda ir atšķirība starp “zaļo koridoru” un ierasto būvniecības dokumentācijas saskaņošanas kārtību Būvvaldē?

Līdz 2020. gada novembrim visa būvniecības dokumentācijas izskatīšana Būvvaldē tika veikta pa posmiem, katru no tiem noslēdzot ar iestādes izdotu administratīvo aktu – pozitīvu lēmumu, starplēmumu par termiņa pagarinājumu trūkumu novēršanai vai atteikumu. Ja kādā no būvniecības dokumentācijas izskatīšanas posmiem tika konstatēti trūkumi, iesniedzējam par tiem tika paziņots administratīvajā aktā pēc dokumentācijas izvērtēšanas beigām. Saskaņā ar uzlaboto kārtību attīstītāji, kuri plāno jaunu 3. grupas ēku vai 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību, kopš 2020. gada novembra sākuma var pretendēt uz Zaļā koridora principa piemērošanu, iegūstot iespēju saņemt iestādes lēmumus, tajā skaitā būvatļauju, ievērojami īsākos termiņos. Lai to būtu iespējams izdarīt, Būvvalde pirms būvniecības ieceres minimālā sastāvā iesniegšanas piedāvā attīstītājiem iespēju elektroniski iesniegt būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), izskatot un sniedzot konceptuālu vērtējumu par plānoto būvniecību viena mēneša laikā. Iesniedzot būvprojektu minimālā sastāvā, ja iepriekš ir atbalstīts mets, Būvvalde garantē būvatļaujas izsniegšanu 14 dienu laikā. Tāpat attīstītājiem dota iespēja iesniegt Būvvaldē izvērtēšanai jau gatavās izstrādātās būvprojekta daļas (pirmprojekta stadija) pirms citu institūciju (inženierkomunikāciju turētāju) skaņojumu saņemšanas, tādā veidā nodrošinot iespēju novērst būvprojekta trūkumus līdz būvprojekta pilnīgai pabeigšanai un iesniegšanai Būvvaldē uz projektēšanas nosacījumu izpildi. Papildus Būvvalde Zaļā koridora ietvaros ir saīsinājusi arī atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi veikšanas termiņu (3. grupas jaunbūvēm un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem jaunbūvēm būvprojekta izvērtēšana un atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi tiek veikta 10 dienu līdzšinējo 15 darbadienu laikā pie nosacījuma, ja attīstītājs izmantojis iespēju izstrādātos arhitektūras risinājumus iesniegt pirmprojekta stadijā un novērsti konstatētie trūkumi) un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi veikšanas termiņu (līdzšinējo 5 darbdienu vietā atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi tiek veikta vienas darbdienas laikā). Izmantojot būvniecības Zaļā koridora principa priekšrocības, katram attīstītājam, kura projekts atbildīs minētā principa kritērijiem, no Būvvaldes puses tiks piešķirts projektu vadītājs procesa virzīšanai un savlaicīgas komunikācijas nodrošināšanai.

Būvniecības ieceres standarta izskatīšanas kārtība:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā, ko Būvvalde izskata 30 dienu laikā;
2) pieņemot, ka būvniecības dokumentācija ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
3) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;
4) attīstītājs veic projektēšanu un saņem inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumus;
5) kad pabeigta projektēšana un saņemti visi inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumi, attīstītājs izstrādāto būvprojektu iesniedz Būvvaldē, ko iestāde izskata 21 dienas laikā;
6) pieņemot, ka būvprojekts ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
7) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar izstrādātu būvprojektu, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
8) saņemot iesniegumu ar lūgumu veikt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, Būvvalde iesniegumu izskata 5 darbdienu laikā.

Būvniecības ieceres izskatīšana zaļā koridora ietvaros:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), kas tiek izvērtēts un izskatīts Būvvaldes padomē. No meta iesniegšanas brīža attīstītājs 30 dienu laikā saņem konceptuālu lēmumu par būvniecības ieceri un tās trūkumiem, ja tādi ir;
2) attīstītājs veic nepieciešamos labojumus, ja tādi nepieciešami, un iesniedz Būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 14 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju;
3) attīstītājs veic projektēšanu un, paralēli skaņojot ieceri ar inženierkomunikāciju turētājiem, iesniedz Būvvaldē izstrādātos arhitektūras risinājumus. Būvvalde izvērtē un norāda uz nepieciešamajiem labojumiem, ja tādi nepieciešami;
4) attīstītājs iesniedz Būvvaldē pilnu būvprojektu ar novērstiem trūkumiem, ja tādi iepriekš konstatēti, Būvvalde 10 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
5) saņemot iesniegumus ar lūgumu veikt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, Būvvalde iesniegumu izskata 1 darbdienas laikā.

Izmantojot “zaļā koridora” sniegtās iespējas, kāds būs mans reālais laika ietaupījums?

Iesniedzot Būvvaldē (būvniecības informācijas sistēmā) nevainojami izstrādātu būvprojekta minimālā sastāvā dokumentāciju, būvatļauja pēc standarta kārtības tiks izsniegta ne vēlāk kā pēc 30 dienām. Mazliet īsākā termiņā, 21 dienas laikā, Būvvalde veiks atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja iesniegts nevainojami izstrādāts pilnais būvprojekts. Diemžēl realitātē gandrīz katrā otrajā projektā nākas fiksēt lielākus vai mazākus trūkumus, tādejādi bieži vien atliekot gala lēmuma pieņemšanu. Lai objektīvi aprēķinātu, kāds ir reālais laika ietaupījums, izmantojot “zaļā koridora” sniegtās iespējas, aprēķini un salīdzinājums veikts, pieņemot, ka iesniedzējs gan būvprojektu minimālā sastāvā, gan pilno būvprojektu iesniedz ar nepilnībām, kuras novērš ar pirmo reizi 30 dienu laikā.

Laiks no būvprojekta iesniegšanas līdz būvprojekta akceptēšanai, izskatot ieceri pēc standarta kārtības:
1) būvprojekta minimālā sastāvā izskatīšana – 30 dienas;
2) termiņš projektētājam trūkumu novēršanai – 30 dienas;
3) labojumu izskatīšana – 7 dienas;
4) pilnā būvprojekta izskatīšana – 21 diena;
5) termiņš projektētājam trūkumu novēršanai – 30 dienas;
6) labojumu izskatīšana – 7 dienas.
Kopējais būvniecības ieceres izskatīšanas un saskaņošanas laiks, neskaitot projektēšanas laiku – 125 dienas.

Laiks no būvprojekta iesniegšanas līdz būvprojekta akceptēšanai, izskatot ieceri pēc Zaļā koridora kārtības:
1) meta izskatīšana – 30 dienas;
2) būvprojekta minimālā sastāvā izskatīšana – 14 dienas;
3) pilnā būvprojekta izskatīšana, ja attīstītājs priekšlaicīgi iesniedz izstrādātos arhitektūras risinājumus – 10 dienas.
Kopējais būvniecības ieceres izskatīšanas un saskaņošanas laiks, neskaitot projektēšanas laiku – 54 dienas.

Laika ietaupījums, izmantojot zaļā koridora priekšrocības – 71 diena.

Kuros gadījumos piemēro “zaļā koridora” principu? Vai tam var pretendēt jebkurš uzņēmējs?

Pašlaik zaļā koridora sniegtās iespējas var izmantot tie uzņēmēji, kas plāno 3. grupas jaunu ēku vai 2. grupas jaunu daudzdzīvokļu ēku (virs 100 dzīvokļiem) būvniecību. Tomēr saprotot, ka tā ir tikai neliela daļa no kopējā būvniecības apjoma galvaspilsētā, Rīgas pilsētas būvvalde 2021. gadā iecerējusi paplašināt minēto priekšrocību saņēmēju loku.

Pašlaik zaļā koridora principam kvalificējas tās būvniecības ieceres, kas paredz:
1) jaunu ēku, kurām ir vairāk nekā 5 virszemes stāvi un / vai vairāk nekā 1 apakšzemes stāvs, un daudzdzīvokļu ēkas ar vairāk par 100 dzīvokļiem, būvniecību;
2) jaunu publisku ēku, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, būvniecību;
3) jaunu rūpniecisko ražošanas ēku ar kopējo platību lielāku par 1000 m2 un / vai noliktavu lielāku par 2000 m2 vai ar ugunsslodzi virs 600 MJ/m2, būvniecību;
4) jaunu rezervuāru šķidru, gāzveida vai beramu vielu uzglabāšanai ar būvtilpumu virs 5000 m3 vai ūdens rezervuāru virs 1000 m3, būvniecību;
5) jaunu slēgtu transformatoru apakšstaciju ēku ar 110 kV un augstāku spriegumu, būvniecību;
6) jaunu katlumāju un elektroenerģijas apgādes ēku ar siltuma jaudu lielāku par 2MW, un / vai elektrisko jaudu lielāku par 2MW, būvniecību.

Šīs mājaslapas pārzinis ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kura pārziņā ir šī mājaslapa, kontaktinformācija: elektroniskā pasta adrese: pad@riga.lv. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja atteikties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma sadaļā Sīkdatnes

Sīkdatņu iestatījumi

Below you can choose which kind of cookies you allow on this website. Click on the "Save cookie settings" button to apply your choice.

Funkcionālās sīkdatnesOur website uses functional cookies. These cookies are necessary to let our website work.

Statistikas sīkdatnesOur website uses analytical cookies to make it possible to analyze our website and optimize for the purpose of a.o. the usability.

Sociālo mediju sīkdatnesOur website places social media cookies to show you 3rd party content like YouTube and FaceBook. These cookies may track your personal data.

Reklāmas sīkdatnesOur website places advertising cookies to show you 3rd party advertisements based on your interests. These cookies may track your personal data.

Citas sīkdatnesOur website places 3rd party cookies from other 3rd party services which aren't Analytical, Social media or Advertising.