Mēs veidojam pilsētas, pēc tam tās veido mūs

Rīgas grāmatnīcu skatlogos jau labu laiku pilsētas telpā atspoguļojas Jana Gēla grāmata “Pilsētas cilvēkiem”. Jans Gēls ir pasaulē pazīstams arhitekts un pilsētplānotājs. Viņa nopelns savulaik bija Kopenhāgenas vecpilsētas kājāmgājēju ielu tīkla izveidošana, piemērs, kas  iedvesmojis arī daudzu citu pilsētu atdzimšanu visā pasaulē. Jana Gēla grāmata “Pilsētas cilvēkiem” tiek uzskatīta pat par arhitektūras studentu obligāto literatūru. 2001. gadā Jans Gēls un viņa vadītais konsultāciju birojs darbojās arī Rīgā – veica pētījumu par Rīgas centra pilsētvidi un publisko ārtelpu. Raksta otrajā daļā atskatīsimies, kuri Jana Gēla ieteikumi jau paguva iekļauties Rīgas centra pilsētvidē un mainīja to. Kad Jans Gēls viesojās Latvijā, Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji vairākkārt tikās ar  viņu, jo departamentam ar pilsētplānotāju ir izveidojušās cieņpilnas un vērtīgas attiecības.

Jans Gēls: “Mēs veidojam pilsētas, pēc tam tās veido mūs.” Grāmatā autors trāpīgi akcentē mūsdienu pilsētu problēmu: vairākus gadu desmitus bezgala lieli resursi ir atvēlēti tam, lai rastu vietu strauji augošajai autosatiksmei. Un tāda plānošana ir bijusi gandrīz visās pilsētās, neatkarīgi no to atrašanās vietas pasaulē. “Šāda attīstība ne vien ierobežo kājāmgājēju satiksmi kā pārvietošanās veidu, bet arī liek pamatīgi ciest pilsētas telpu sociālajām un kultūras funkcijām. Pilsēttelpa piepildās ar braucošām un stāvošām automašīnām.” (Jans Gēls, “Pilsētas cilvēkiem”.) Un tam nevar nepiekrist, jo mainās cilvēku ieradumi, mainās tendences cilvēku ikdienas dzīvē. Līdz ar to   mēs esam tie, kas veido pilsētu – ar savām prasībām, attieksmi, vēlmēm un iegribām. Un šajā kontekstā, domājot par Rīgu, jāatzīst – jā, tikai mūsu katra ziņā ir tas, vai izvēlēsimies mērot nedaudz ilgāku, bet interesantāku ceļu kājām, vai automašīnā brauksim kopā ar kaimiņu vai cēli vieni paši. Vairosim skaistumu pilsēttelpā ar košu kompozīciju puķu kastē  aiz loga vai tomēr nē. Dosimies iepirkties uz mazo, bet dzīvot alkstošo veikaliņu A.Čaka ielā vai priekšroku dosim lielveikalam pilsētas nomalē. Piemēru ir ļoti daudz.

Jans Gēls savā grāmatā ir uzsvēris, ka “jaukta veida satiksmē kājāmgājējam jādod priekšroka”. Tas parādās arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta dokumentā “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam.”, kur 117. paragrāfā norādīts, ka ”Transporta infrastruktūras perspektīva un vadlīnijas balstās uz hierarhisku sistēmu: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais transports – kravu transports.” Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. un iepriekš šīs stratēģijas izstrādātājs jau vairākkārt intervijās ir paudis, ka saskaņā ar “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam”, nākotnē paredzēts atslogot Rīgas vēsturisko centru no kravas automašīnām un vieglo automašīnu tranzīta plūsmas. Tādējādi gan saudzējot  Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO Pasaules mantojuma vietu, gan sniedzot priekšrocības gājējiem, radot zaļāku, klusāku un tīrāku vidi Rīgas centrā, kas kalpos kā viens no priekšnosacījumiem arī tam, lai iedzīvotāji vēlētos atgrieztos uz dzīvi Rīgas centrā. Automašīnu skaita samazināšana Rīgas vēsturiskajā centrā ilgtermiņā ļaus saglabāt arī ēku kvalitāti (nebūs lieku vibrāciju un izplūdes gāžu piesārņojuma).”

Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsardzības zonas teritorijas atslogošana no transporta ir iespējama, nodrošinot teritoriju ar ērtu publisko transportu – tramvaju. Perspektīvā izbūvējamais “lielais” tramvaja loks ir ne vien iestrādāts 2006. gada Rīgas teritorijas plānošanas dokumentos, bet arī iezīmēts “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam”. Izstrādājot kopā ar sabiedrību “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam”, liela nozīme tika pievērsta sabiedrības viedoklim, iedzīvotāju, darbaspēka un Rīgas viesu mobilitātei. Diskusiju laikā kā ekonomiski un ekoloģiski pamatotākais sabiedriskā transporta veids tika atzīts tramvajs, kurš vēsturiski ir bijis  Rīgas satiksmes mugurkauls, tāpēc tika akceptēts priekšlikums, ka sabiedriskais transports Rīgā jāveido, balstoties uz tramvaju sistēmu. Šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir iespēja realizēt vienu no tramvaja loka daļām. Šī projekta ietvaros tiks iegūts jauns tramvaja infrastruktūras posms, kas savienos 1. tramvaja maršrutu K. Barona ielas/ Pērnavas ielas krustojumā ar 5., 9.tramvaja maršrutiem Pētersalas ielas/ Ganību dambja krustojumā. Šis ir svarīgs priekšnosacījums turpmākajai kopējai tramvaja līnijas attīstībai Rīgas pilsētā. Tramvaja loka pagarināšana (jauns projekts) tiek plānota nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā, ja būs attiecīgā atbalsta programma.

Taču atgriežoties pie Jana Gēla pētījuma par Rīgas centra pilsētvidi 2001.gadā, kādi bija Jana Gēla priekšlikumi un kāda ir šo priekšlikumu realizācija? Pilsētas attīstības departamenta kompetences pamatā ir tas, lai ieteikumi, atkarībā no to satura, būtu iestrādāti plānošanas dokumentos un noteikumos vai prasībās, ja tās jārealizē citām iesaistītajām pusēm. “Pilsētas attīstības departaments ir tas, kas sapņo un sapņus par mūsdienīgu un ērtu pilsētu ietērpj reālos plānos, kurus iespējams realizēt dzīvē.” (Armands Krūze)

Pirmais J. Gēla ieteikums: padarīt Daugavas malu pieejamu cilvēkiem, pārveidojot 11. novembra krastmalu posmā no Akmens līdz Vanšu tiltam daudz pieejamāku gājējiem.

Šo gadu laikā tika izveidota jauna gājēju pāreja Kaļķu ielas galā, kas ļauj nokļūt gan krastmalā, gan uz Akmens tilta. Ir realizēts Spīķeru projekts, sakārtota krastmala un izveidota promenāde no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam. RVC un tā aizsardzības zonas (AZ) teritorijas plānojumā (RVC TP) un saistošajos noteikumos (RVC TIAN) ir iestrādāts 11. novembra krastmalas attīstības scenārijs divās kārtās, kur sākotnēji paredzēta pakāpeniska transporta plūsmu reorganizācija un samazināšana, attiecīgi sašaurinot brauktuves, samazinot asfaltētos laukumus un palielinot gājējiem un apstādījumiem atvēlētās platības, paredzēta Krastmalas laukuma izveidošana lielu publisku pasākumu norisei, krastmalas labiekārtošana un daudzveidīga ūdens teritorijas izmantošana (gan publiski izmantojamām laivu piestātnēm, gan privātām iniciatīvām – arhitektoniski augstvērtīgu publiskas izmantošanas peldbūvju novietošanai). Tālākā attīstībā daļu no transporta paredzēts novirzīt tunelī ar tūristu autobusu stāvvietām, kā arī izbūvēt tramvaja līniju, savienojot Akmens tilta un Eksporta ielas līnijas.

Kā nākamais ieteikums, par kuru jau minējām iepriekš – samazināt autosatiksmes plūsmu pilsētas centrā. Ir noteikti ierobežojumi jaunu autostāvvietu izveidošanai centra galvenajās ielās.

Ieviest dažādus satiksmi nomierinošus pasākumus centra ielās. Daudzviet Vecrīgā un dažās citās centra ielās ir izveidoti ātrumu ierobežojošie vaļņi jeb t.s. “guļošie policisti”. Ir izveidotas velojoslas, piemēram, Elizabetes, Dzirnavu, Lāčplēša ielā, kas samazina telpu auto transportam, tādā veidā ierobežojot satiksmi.

Ieteikums – veidot jaunas gājēju ielas, piemēram, Vaļņu ielu un Kaļķu ielu. Vaļņu iela šobrīd jau ir kā gājēju iela, taču ne visos tās posmos, tās labiekārtojums vēl ir jāuzlabo. Kaļķu iela gandrīz visā garumā ir gājēju iela. RVC TP ir noteiktas divu veidu ielu kategorijas, kur vide jāpārveido un jālabiekārto atbilstoši gājēju kustības un gājēju vides prasībām: gājēju ielas (liela daļa Vecrīgas ielu un atsevišķi ielu posmi, piemēram, Spīķeros u.c.), kur vispārēja transporta kustība nav atļauta; ielas ar prioritāti gājējiem, kas saglabājamas kā ielas visiem transporta veidiem, bet ar labiekārtojuma palīdzību veidojama vide ērtai gājēju kustībai (ietvju platums, apstādījumi, ērtas pārejas šķērsielām, labvēlīgs luksoforu režīms).

Ierīkot jaunas vietas ar soliņiem, kur pulcēties un atpūsties gājējiem, kam Gēls daudz lappušu velta arī savā grāmatā, runājot par komunikāciju un dimensiju, cilvēku uztveri un to, ka cilvēki paši padara pilsētu viesmīlīgāku un drošāku, līdz ar to viņiem jādod iespēja satikties un uzturēties patīkamā pilsētvidē. Rīgā nesen ir atjaunoti vēsturiskie parki – Ziedoņdārzs un Grīziņkalns, izveidots jauns parks Skanstē (t.s. Olimpiskais parks), revitalizēts Spīķeru kvartāls un krastmalas promenāde, labiekārtota daļa Centrāltirgus teritorijas, soliņi ir izveidoti vairākās vietās pie publiskiem objektiem Krišjāņa Barona ielā. Atjaunots labiekārtojums ar soliņu un velo stāvvietu izveidošanu daudzos publiskos objektos – skolu teritorijās, 1.slimnīcas teritorijā u.c. Nedaudz agrāk (bet pēc 2001.gada) ir pārveidots arī Līvu laukuma labiekārtojums. Turpmāk ir plānota vēl vairāku citu parku atjaunošana. Izstrādes stadijā ir Centrāltirgus revitalizācijas projekts, kas dos būtisku ieguldījumu šī arhitektūras pieminekļa un apkārtējās pilsētvides kvalitatīvā attīstībā un izmantošanas potenciāla paaugstināšanā.

Paplašināt ietves un ierīkot velojoslas tiltiem pār Daugavu. Attiecīga pārbūve un kvalitatīva uzlabošana ir veikta Salu tilta gājēju un velo telpai. Paredzēta jauna gājēju un veloceļa savienojuma izveidošana starp Daugavas krastiem Rail Baltica projekta (jauna dzelzceļa tilta) ietvaros, atvieglojot nokļūšanu arī uz Zaķusalu, kas ļaus šo nepieejamo teritoriju labiekārtot un izmantot rekreācijai.

Izmantot Daugavu atpūtai un rekreācijai, attīstot makšķerēšanu, laivu braukšanu un sērfošanu. Nākotnē ūdens (akvatorijas) izmantošanai Rīgā plānotas gan vispārējās ar ūdeni saistītās izmantošanas, gan atšķirīgas zonas, piemēram, reprezentatīvā “prezidenta pils piestātne”, vairākas teritorijas viesu un pilna servisa jahtu un laivu ostām, un vairākas kompleksas ūdenstelpas attīstības teritorijas, piemēram, 3 teritorijas ar atšķirīgu izmantošanas spektru garākā Daugavas krastmalas posmā starp Salu tiltu un Bīskapa gāti, kā arī pie Daugavas salām u.c.

Tāpat Gēls ieteica sakārtot āra kafejnīcas, lai tās nebloķētu ceļu gājējiem, kā arī ieviest vadlīnijas kvalitatīvai āra kafejnīcu furnitūrai. Šeit jānorāda, ka vides kvalitāte tiek kontrolēta, ir mainīti saistošie noteikumi par āra kafejnīcu veidošanu, kur uzsvērtas vides pieejamības prasības un gājēju kustības nodrošināšana pa ietvēm. Ne visas kafejnīcas pašlaik atbilst jaunajiem noteikumiem, jo atļaujas tiek izsniegtas uz vairākiem gadiem, taču visām jaunajām āra kafejnīcām šie noteikumi ir jāievēro. Vienots vadlīniju jautājums tiks risināts RVC Publiskās ārtelpas tematiskajā plānojumā.

Ir svarīgi saprast, ka viss nevar notikt vienlaicīgi, ka daži uzlabojumi pilsētā ir veicami relatīvi vienkāršāk, kamēr citu īstenošanai vajadzīgs vispirms plānošanas, tad konkursu organizēšanas un projektēšanas process, visbeidzot nepieciešamo līdzekļu piesaiste un būvniecības darbi.

Rīga vienmēr aug – gan fiziski, gan ideju pilsētvides uzlabošanas ziņā!

1 Patīk
1186 Skatīts

Komentēt

Please enter your name. Please enter an valid email address. Please enter message.