Žoga būvdarbiem nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja būvniecība saskaņota ar zemes gabala/būves īpašnieku vai ar zemes gabala/būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas.
Šis pats princips attiecas arī uz atsevišķiem labiekārtojuma elementiem (piem., soliņš, atkritumu urna, bērnu rotaļu iekārta u.c.) un to izvietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, taču tie jāsaskaņo Departamentā: latvija.lv apraksts – Atsevišķu labiekārtojuma elementu izvietošana .
Vaļēja terase ir dēļu klājums bez jumta un norobežojumiem, tā klasificējas kā atsevišķs labiekārtojuma elements, kura būvniecībai nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Uz šādas terases var izvietot elementus, kā, piem., mēbeles, saulessargus, kuru izvietošana nav būvniecība un nav jāsaskaņo.
Saules paneļu u.c. līdzvērtīgu iekārtu izvietošana nav jāsaskaņo ar Departamentu gadījumos, ja tie izvietoti:
- uz iekšpagalma fasādes;
- uz jumta, kas nav vērsts pret publisku ārtelpu.
un tie atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas.
Saules paneļu u.c. līdzvērtīgu iekārtu izvietošana ir jāsaskaņo ar Departamentu gadījumos, ja tie izvietoti:
- uz jebkuras fasādes un jumta Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā;
- uz ielas fasādes (arī uz jumta) pārējā Rīgas teritorijā,
aizpildot un iesniedzot veidlapu Nr. DA_165 https://www.rdpad.lv/veidlapas/ (sadaļa “Pilsētvide”, apakšsadaļa “Labiekārtojuma elementi un iekārtas”).
Svarīgi! Atsevišķos gadījumos būvniecības ieceres dokumentācija tomēr var būt nepieciešama, piem., ja iekārtu izvietošanai nepieciešams papildus pastiprināt ēkas nesošās konstrukcijas vai iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešama ārējo inženiertīklu izbūve.
Par priekšdarbiem, kādi veicami pirms saules paneļu un citu līdzīgu iekārtu uzstādīšanas, detalizētāku informāciju skatīt šeit: https://www.rdpad.lv/saules-panelu-izvietosana-riga/, https://www.rdpad.lv/saules-panelu-uzstadisanai-riga-vienkarsota-saskanosana/
Nav jāsaskaņo grīdas nomaiņa, ja interjera projekts neskar trešās personas, nesošās būvkonstrukcijas, slodzi nenesošās sienas un koplietošanas inženiertīklus (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.1. apakšpunkts).
Ja līdz 2022. gada 28. februārim ir akceptēta apliecinājuma karte, būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam, iesniedzot apliecinājuma kartes II daļu.
Paziņojums par būvniecību:
- iesniedz pirms būvdarbiem (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls) ;
- pievieno būvspeciālista izstrādātu un apstiprinātu materiālu, nepieciešamos saskaņojumus;
- būvniecības ierosinātājs būvdarbus ir tiesīgs uzsākt pēc paziņojuma iesniegšanas;
- līdz Paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam būvniecības ierosinātājs:
- apstiprina būvdarbu pabeigšanu;
- pagarina būvdarbu izpildes termiņu, ja plānotie būvdarbi ir uzsākti, bet nav pabeigti;
- atceļ paziņojumu par būvniecību, ja plānotie būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti.
Ja ir esoša lieta (piem., atteikta apliecinājuma karte), Paziņojumu par būvniecību iesniedz tajā pašā lietā, kurā var tikt pārkopēti apliecinājuma kartes dokumenti (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls) .
Departaments ir tiesīgs veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli attiecībā uz Būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību.
Nepieciešams aizpildīt un iesniegt Departamentā (klātienē, elektroniski vai pa pastu):
1) Iesniegumu par būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu (veidlapa Nr. DA_130) https://www.rdpad.lv/veidlapas/ (sadaļa “Būvniecība”, apakšsadaļa “Būvēšana”);
2) Apdrošinātāja izsniegtu būvētāja vai būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises apliecinātu kopiju uz visu periodu + izziņa par polises spēkā esamību uz konkrēto būvobjektu;
3) Aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
4) Ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpilduzmērījuma plānu.
Ja būvniecības dokumentācija pieejama Būvniecības informācijas sistēmā, nepieciešams izveidot “Iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā” (https://bis.gov.lv/bisp/lv/help/ka-izveidot-iesniegumu-par-izmainam-buvatlauja)
Kārtību atkarībā no ēkas grupas nosaka Ēku būvnoteikumi:
1. iesniedzot paziņojumu par būvniecību vai
2. iesniedzot paskaidrojuma rakstu.
Svarīgi! Ja ēka atrodas uz citai personai piederošas zemes, nojaukšana papildus nav jāsaskaņo ar zemes gabala īpašnieku. Ja uz zemesgabala atrodas zemesgrāmatā nereģistrēta ēka, tās nojaukšanu var ierosināt zemesgabala īpašnieks.
Vispārīgā gadījumā Rīgā ir jāpieslēdzas centralizētiem tīkliem. Taču apkures veidu ir iespējams mainīt atkarībā no tā, kurā NO2 zonā un PM10 zonā objekts atrodas. Noskaidrot Jūsu objekta atrašanās zonu ir iespējams šeit (karte: https://mvd.riga.lv/uploads/piesarnojuma-kartes/index.html).
Prasības apkures iekārtas izvēlei nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 97 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu” (skat.: https://likumi.lv/ta/id/311999-par-gaisa-piesarnojuma-teritorialo-zonejumu.
Nedrīkst mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piem., aizbērt gravas, grāvjus un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), izņemot gadījumus, kad iepriekšminētās darbības ir saskaņotas ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un minētiepasākumi ir paredzēti būvniecības dokumentācijā.
Apbūvējot zemesgabalu, maksimāli saglabā zemesgabala dabīgo reljefu, augsnes virskārtu (segu) un esošos kokus.
Šādā gadījumā personai nav tiesības veikt būvdarbus un būvatļauja ir atceļama, secīgi nav pamata piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Jā, ir nepieciešams saskaņojums:
- ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašumā esošo daļu (t.i. nesošās konstrukcijas), dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt vairāk par pusi dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu;
- ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, nepieciešams saņemt vairāk par pusi atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.
Vispārīgā gadījumā ēkas ar logiem neizvieto tuvāk par 4 m no kaimiņu zemesgabala robežas. Savukārt ēkas bez logiem vai tieši pie robežas var izvietot, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas un saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka piekrišana.
Mākslinieciski veidotas aizsargrestes Rīgā var izvietot tikai pagraba un cokolstāva logiem (cokola stāvs ir ēkas puspagrabstāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma), iepriekš to saskaņojot ar Departamentu (brīvas formas iesniegums).
Vispārīgā gadījumā šāda pārbūve ir iespējama, taču atkarīga gan no konkrētās ēkas tehniskajām iespējām, gan no teritorijā atļautās izmantošanas, gan pieļaujamā ēku augstuma. Tieši Jūsu plānotā risinājuma pārbūvi iespējams noskaidrot pie sertificēta būvspeciālista.
