Biežāk uzdotie jautājumi

Žoga būvdarbiem nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja būvniecība saskaņota ar zemes gabala/būves īpašnieku vai ar zemes gabala/būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas.

Taču atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajam apbūves aizsardzības teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās nožogojuma novietojumu saskaņo departamentā, iesniedzot brīvas formas iesniegumu, kam pievienots vizuālais risinājums, ņemot vērā vēsturisko situāciju, ja tāda ir konstatējama.

Šis pats princips attiecas arī uz atsevišķiem labiekārtojuma elementiem (piem., soliņš, atkritumu urna, bērnu rotaļu iekārta u.c.) un to izvietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, taču tie jāsaskaņo Departamentā: latvija.lv apraksts – Atsevišķu labiekārtojuma elementu izvietošana .

Vaļēja terase ir dēļu klājums bez jumta un norobežojumiem, tā klasificējas kā atsevišķs labiekārtojuma elements, kura būvniecībai nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Uz šādas terases var izvietot elementus, kā, piem., mēbeles, saulessargus, kuru izvietošana nav būvniecība un nav jāsaskaņo.

Saules paneļu u.c. līdzvērtīgu iekārtu izvietošana nav jāsaskaņo ar Departamentu gadījumos, ja tie izvietoti:

• uz iekšpagalma fasādes;
• uz jumta, kas nav vērsts pret publisku ārtelpu.

un tie atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas.
Saules paneļu u.c. līdzvērtīgu iekārtu izvietošana ir jāsaskaņo ar Departamentu gadījumos, ja tie izvietoti:

• uz jebkuras fasādes un jumta Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā;
• uz ielas fasādes (arī uz jumta) pārējā Rīgas teritorijā,

aizpildot un iesniedzot veidlapu Nr. DA_165 https://www.rdpad.lv/veidlapas/ (sadaļa “Pilsētvide”, apakšsadaļa “Labiekārtojuma elementi un iekārtas”).

Svarīgi! Atsevišķos gadījumos būvniecības ieceres dokumentācija tomēr var būt nepieciešama, piem., ja iekārtu izvietošanai nepieciešams papildus pastiprināt ēkas nesošās konstrukcijas vai iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešama ārējo inženiertīklu izbūve.

Par priekšdarbiem, kādi veicami pirms saules paneļu un citu līdzīgu iekārtu uzstādīšanas, detalizētāku informāciju skatīt šeit: https://www.rdpad.lv/saules-panelu-izvietosana-riga/, https://www.rdpad.lv/saules-panelu-uzstadisanai-riga-vienkarsota-saskanosana/

Nav jāsaskaņo grīdas nomaiņa, ja interjera projekts neskar trešās personas, nesošās būvkonstrukcijas, slodzi nenesošās sienas un koplietošanas inženiertīklus (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.1. apakšpunkts).

Ja līdz 2022. gada 28. februārim ir akceptēta apliecinājuma karte, būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam, iesniedzot apliecinājuma kartes II daļu.

Paziņojums par būvniecību:

• iesniedz pirms būvdarbiem (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls) ;
• pievieno būvspeciālista izstrādātu un apstiprinātu materiālu, nepieciešamos saskaņojumus;
• būvniecības ierosinātājs būvdarbus ir tiesīgs uzsākt pēc paziņojuma iesniegšanas;
• līdz Paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam būvniecības ierosinātājs:
  • apstiprina būvdarbu pabeigšanu;
  • pagarina būvdarbu izpildes termiņu, ja plānotie būvdarbi ir uzsākti, bet nav pabeigti;
  • atceļ paziņojumu par būvniecību, ja plānotie būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti.

Ja ir esoša lieta (piem., atteikta apliecinājuma karte), Paziņojumu par būvniecību iesniedz tajā pašā lietā, kurā var tikt pārkopēti apliecinājuma kartes dokumenti (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls) .

Departaments ir tiesīgs veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli attiecībā uz Būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību.

Nepieciešams aizpildīt un iesniegt Departamentā (klātienē, elektroniski vai pa pastu):

1) Iesniegumu par būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu (veidlapa Nr. DA_130) https://www.rdpad.lv/veidlapas/ (sadaļa “Būvniecība”, apakšsadaļa “Būvēšana”);

2) Apdrošinātāja izsniegtu būvētāja vai būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises apliecinātu kopiju uz visu periodu + izziņa par polises spēkā esamību uz konkrēto būvobjektu;

3) Aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu;

4) Ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpilduzmērījuma plānu.

Ja būvniecības dokumentācija pieejama Būvniecības informācijas sistēmā, nepieciešams izveidot “Iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā” (https://bis.gov.lv/bisp/lv/help/ka-izveidot-iesniegumu-par-izmainam-buvatlauja)

Kārtību atkarībā no ēkas grupas nosaka Ēku būvnoteikumi:

1.  iesniedzot paziņojumu par būvniecību vai

2. iesniedzot paskaidrojuma rakstu.

Svarīgi! Ja ēka atrodas uz citai personai piederošas zemes, nojaukšana papildus nav jāsaskaņo ar zemes gabala īpašnieku. Ja uz zemesgabala atrodas zemesgrāmatā nereģistrēta ēka, tās nojaukšanu var ierosināt zemesgabala īpašnieks.

Vispārīgā gadījumā Rīgā ir jāpieslēdzas centralizētiem tīkliem. Taču apkures veidu ir iespējams mainīt atkarībā no tā, kurā NO₂ zonā un PM₁₀ zonā objekts atrodas. Noskaidrot Jūsu objekta atrašanās zonu ir iespējams šeit (karte: https://mvd.riga.lv/uploads/piesarnojuma-kartes/index.html).

Prasības apkures iekārtas izvēlei nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 97 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu” (skat.: https://likumi.lv/ta/id/311999-par-gaisa-piesarnojuma-teritorialo-zonejumu.

Nedrīkst mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piem., aizbērt gravas, grāvjus un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), izņemot gadījumus, kad iepriekšminētās darbības ir saskaņotas ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un minētiepasākumi ir paredzēti būvniecības dokumentācijā.

Apbūvējot zemesgabalu, maksimāli saglabā zemesgabala dabīgo reljefu, augsnes virskārtu (segu) un esošos kokus.

Šādā gadījumā personai nav tiesības veikt būvdarbus un būvatļauja ir atceļama, secīgi nav pamata piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Jā, ir nepieciešams saskaņojums:

•  ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašumā esošo daļu (t.i. nesošās konstrukcijas), dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt vairāk par pusi dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu;
• ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, nepieciešams saņemt vairāk par pusi atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Vispārīgā gadījumā ēkas ar logiem neizvieto tuvāk par 4 m no kaimiņu zemesgabala robežas. Savukārt ēkas bez logiem  vai tieši pie robežas var izvietot, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas un saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka piekrišana.

Mākslinieciski veidotas aizsargrestes Rīgā var izvietot tikai pagraba un cokolstāva logiem (cokola stāvs ir ēkas puspagrabstāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma), iepriekš to saskaņojot ar Departamentu (brīvas formas iesniegums).

Vispārīgā gadījumā šāda pārbūve ir iespējama, taču atkarīga gan no konkrētās ēkas tehniskajām iespējām, gan no teritorijā atļautās izmantošanas, gan pieļaujamā ēku augstuma. Tieši Jūsu plānotā risinājuma pārbūvi iespējams noskaidrot pie sertificēta būvspeciālista.

RTP TIAN noteikts maksimālais stāvu skaits tādās funkcionālajās zonās kā savrupmāju apbūves teritorija DzS1 un DzS2, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija DzM1 un DzM2, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija DzD1 un jauktas apbūves teritorija JC1, JC2, JC3, JC4, JC5. Līdz ar to Rīgas domes 15.12.2021. saistošo noteikumu Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – TIAN) 242. punktā noteiktais atļautā maksimālā būves augstuma aprēķins, kur stāva augstuma ekvivalentu sareizina ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļauto maksimālo stāvu skaitu, papildus pieskaitot 1.5 m, ir piemērojams šīm funkcionālajām zonām, izņemot savrupmāju apbūves teritorijas, jo attiecībā uz tām 242. punktā ir noteikts izņēmums – papildus 1.5 m netiek pieskaitīti.

Savukārt savrupmāju apbūves teritorijā DzS3, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM4), daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD2), jauktas centra apbūves teritorijā (JC6), jauktas centra apbūves teritorijā (JC7) un transporta infrastruktūras teritorijā (TR3), kur atļautais apbūves augstums nav noteikts vienoti visai funkcionālai zonai, bet gan ir noteikts detalizētāk un attēlots TIAN 1. pielikumā, maksimālo būves augstumu aprēķina, stāva augstuma ekvivalentu (3.5 m) sareizinot ar konkrētajā zemes vienībā atļauto stāvu skaitu. Ņemot vērā, ka šajās funkcionālajās zonās nav vienots atļautais apbūves augstums, tad līdzīgi kā savrupmāju teritorijās aprēķinātajam būves augstumam nepieskaita papildus 1.5 m.

Atsevišķos kvartālos apbūves aizsardzības teritorijās un kultūras pieminekļos, kur dominē 1 un 2 stāvu apbūve, ir noteikts 2.5 stāvu augstums. Šāda augstuma noteikšanas mērķis ir dot iespēju paplašināt esošās vēsturiskās ēkas, izbūvējot bēniņus vai jumta stāvu. Jaunbūvēm piemērojamā atļautā maksimālā būves augstuma aprēķina formula ir 3.5 m x 2.5 bez papildus 1.5 m pieskaitīšanas.

Rīgas domes 15.12.2021. saistošo noteikumu Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” nosacījumi apbūves augstuma noteikšanai:

239. Būves augstumu mēra:

239.1. līdz galvenās dzegas augšējai malai, ja jumta slīpums ir 45 grādi vai mazāks vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un tā iekļaujas 45 grādu leņķa veidotā telpā, mērot no galvenās dzegas, un ja iekštelpu augstums virs augšējā stāva augšējā pārseguma nepārsniedz 2,4 m, savukārt, ja iekštelpu augstums virs augšējā stāva augšējā pārseguma pārsniedz 2,4 m, tad mēra līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai;

239.2. līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai, ja jumta slīpums ir lielāks par 45 grādiem vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un pārsniedz 45 grādu leņķa veidoto telpu, mērot no galvenās dzegas.

240. Būves augstumu nosaka, neņemot vērā būves arhitektonisko akcentu un tehniskās izbūves.
241. Ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, atļauto būves augstumu nosaka, pieņemot, ka viena stāva augstums ir 3,5 m. Atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m un rezultātam papildus pieskaitot 1,5 m, izņemot savrupmāju apbūves teritorijas.
242. Pieļaujamais apbūves augstums savrupmāju apbūves teritorijā (DzS3), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM3), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM4), daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD2), jauktas centra apbūves teritorijā (JC6), jauktas centra apbūves teritorijā (JC7) un transporta infrastruktūras teritorijā (TR3) apbūves aizsardzības teritorijās un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

Kādos gadījumos tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām?

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 25.¹ punktu piemēro attiecībā uz tādu nekustamo īpašumu, kurā ir veikta patvaļīga būvniecība.

Atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai kā patvaļīga būvniecība ir kvalificējami būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Kā persona uzzin par to, ka konkrētam nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Persona tiek informēta trīs reizes. Pirmkārt, Rīgas domes 09.06.2015. saistošie noteikumi Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 25.¹ punkts stājas spēkā 01.01.2016. Otrkārt, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pieņem lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu konkrētajā nekustamajā īpašumā. Treškārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departaments, veicot nodokļa pārrēķinu, nosūta maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam.

Ko darīt, ja saņēmu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma pārrēķinu, piemērojot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi?

Pirmkārt, izpildīt maksāšanas paziņojumā norādītās prasības.

Otrkārt, jāveic darbības, kas novērš patvaļīgu būvniecību attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 25.¹ punktu piemēro attiecībā uz tādu nekustamo īpašumu, kurā ir veikta patvaļīga būvniecība.

Treškārt, jāinformē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Iesniegums iesniedzams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā: Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, vai izmantojot e-adresi, vai arī uz e-pastu: pad@riga.lv). Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina izmantot elektroniskus saziņas kanālus.

Cik ilgi nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Kamēr netiks novērsta patvaļīga būvniecība attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Līdz ar to, jo ātrāk tiks novērsta patvaļīga būvniecība attiecīgajā nekustamajā īpašumā, jo ātrāk tiks noņemta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Patvaļīgas būvniecības radītās sekas ir novērstas, kad būvniecības ieceres dokumentācijā ir saņemtas atzīmes par izpildītiem projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, ja patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanai izstrādāta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā akceptēšanai iesniedzama būvniecības dokumentācija, vai ja atjaunots iepriekšējais tiesiskais stāvoklis, proti, stāvoklis, kāds nekustamajā īpašumā bija pirms patvaļīgās būvniecības veikšanas.

Ko darīt, ja patvaļīga būvniecība attiecīgajā nekustamajā īpašumā ir novērsta?

Informēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu par veiktajām darbībām patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanai attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Iesniegums iesniedzams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā: Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, vai izmantojot e-adresi, vai arī uz e-pastu: pad@riga.lv). Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina izmantot elektroniskus saziņas kanālus.

Vai var saņemt konsultāciju?

Par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā (piemērotākā risinājuma izvēli) Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina konsultēties ar būvspeciālistu. Būvspeciālistu reģistrā ir pieejama informācija par arhitekta prakses un būvprakses sertifikātu (https://bis.gov.lv/bisp/lv/specialist_certificates).

Par būvniecības administratīvā procesa kārtību un ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem konsultācijas saņemšanu var pieteikt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 67105800.

Ja ir nepieciešams skaidrojums par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā, tad var sazināties ar lēmumā norādīto darbinieku vai pieteikties skaidrojuma saņemšanai, norādot lēmuma numuru, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 67105800.

Vai var pilnvarot citu personu jautājuma risināšanai par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanai attiecīgajā nekustamajā īpašumā?

Jā, pilnvarot ir vairākas iespējas: fiziskās personas pārstāvību noformēt ar notariāli apliecinātu pilnvaru (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa); būvniecības ierosinātājs var pilnvarot citu personu vest būvniecības administratīvā procesa lietu, izmantojot noteiktu būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu (Būvniecības likuma 24. panta piektā daļa); fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē uz vietas (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa).

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments vērš uzmanību, ka Paziņošanas likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ja dokuments paziņots pārstāvim, tad uzskatāms, ka tas vienlaikus paziņots arī pašam pilnvarotājam.

Ko darīt, ja vēlos saņemt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta korespondenci elektroniski?

Personai var izvēlēties sev piemērotāko elektroniskas saziņas veidu.

*Reģistrēt oficiālo elektronisko e-adreses kontu. Plašākā informācija pieejama šeit: https://latvija.gov.lv/Content/Eadrese

*Informēt par izmantojamo e-pastu. Iesniegt iesniegumu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ar attiecīgo lūgumu, norādot vēlamo saziņas veidu. Piemēram: “Lūdzu, man, [persona], adresēto Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta korespondenci par patvaļīgo būvniecību nekustamajā īpašumā [adrese] turpmāk sūtīt uz šādu e-pastu [e-pasts].”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informē, ka atbilstoši Paziņošanas likuma 9. panta 1.¹ un otrajai daļai dokuments, kas sūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

Ko nozīmē “pārsniegts kopējais būvdarbu veikšanas ilgums”?

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 80. punkts nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā: būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; pārējām būvēm – astoņi gadi. Līdz ar to konkrētās būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis minēto termiņu.

Kā aprēķina kopējo būvdarbu veikšanas ilgumu?

Būvatļaujām, kas izdotās no 01.10.2014. – maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 81. punkts).

Būvatļaujām, kas izdotās līdz 30.09.2014. – ja būvatļaujā nebija norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, tad termiņu skaita no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” Pārejas noteikumu 171. punkts). Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” stājas spēkā 01.10.2014., līdz ar to šādos gadījumos maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums iestājies 01.10.2022.

Kā persona uzzin par to, ka konkrētam nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Persona tiek informēta trīs reizes. Pirmkārt, ar 06.11.2013. likumu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” 01.01.2015. stājas spēkā likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.⁶ daļa, kas nosaka, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā. Otrkārt, Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 26. punkts stājas spēkā 01.01.2016. Treškārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departaments, veicot nodokļa pārrēķinu, nosūta maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam.

Ko darīt, ja saņēmu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma pārrēķinu, piemērojot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi?

Pirmkārt, izpildīt maksāšanas paziņojumā norādītās prasības.

Otrkārt, pieņemt lēmumu par konkrētās būvniecības ieceres realizēšanu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 26. punktu piemēro attiecībā uz tādu nekustamo īpašumu, kurā ilgus gadus notiek būvniecība, un ir jau pārsniegts kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. Līdz ar to Jums ir jāizvērtē turpmākā rīcība par konkrēto būvniecību. Piemēram, ja būvdarbi pabeigti, tad ierosināt objekta nodošanu ekspluatācijā. Piemēram, ja ir nepieciešamās izmaiņas būvniecības iecerē, tad izstrādāt un saskaņot nepieciešamās izmaiņas. Piemēram, ja būvniecības ieceres pabeigšanai ir nepieciešams papildu laiks, tad pagarināt būvatļauju. Piemēram, ja būvatļaujā paredzētie būvdarbi nav uzsākti vai netiks pabeigti, tad atteikties no konkrētās būvniecības ieceres realizācijas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informē, ka būvniecības ierosinātājs var izvēlēties turpināt būvatļaujas realizāciju vai tajā paredzētus būvdarbus nodot ekspluatācijā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Šajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā vispirms būs jāreģistrē vēsturiskās būvniecības lieta.

Cik ilgi nekustamajam īpašumam tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme?

Kamēr būvniecības ierosinātājs nepieņems lēmumu par konkrēto būvniecības ieceri. Līdz ar to, jo ātrāk būvniecības ierosinātājs izlems jautājumu par konkrēto būvniecības ieceres realizāciju attiecīgajā nekustamajā īpašumā (objekts tiks nodots ekspluatācijā vai tiks pagarināts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš), jo ātrāk tiks noņemta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Vai var saņemt konsultāciju?

Par konkrētās būvniecības ieceres realizāciju attiecīgajā nekustamajā īpašumā (piemērotākā risinājuma izvēli) Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina konsultēties ar būvspeciālistu. Būvspeciālistu reģistrā ir pieejama informācija par arhitekta prakses un būvprakses sertifikātu (https://bis.gov.lv/bisp/lv/specialist_certificates).

Par būvniecības administratīvā procesa kārtību un ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem konsultācijas saņemšanu var pieteikt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 67105800.

Vai var pilnvarot citu personu jautājuma risināšanai par konkrēto būvniecības ieceri attiecīgajā nekustamajā īpašumā?

Jā, pilnvarot ir vairākas iespējas: fiziskās personas pārstāvību noformēt ar notariāli apliecinātu pilnvaru (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa); būvniecības ierosinātājs var pilnvarot citu personu vest būvniecības administratīvā procesa lietu, izmantojot noteiktu būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu (Būvniecības likuma 24. panta piektā daļa); fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē uz vietas (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa).

Būvniecības likuma 1. panta 23. punkts nosaka, ka inženierkonsultants ir fiziskā persona vai būvkomersants, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties tā vārdā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments vērš uzmanību, ka Paziņošanas likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ka uzskatāms, ka ar brīdi, kad dokuments paziņots pārstāvim, tas vienlaikus paziņots arī pašam pilnvarotājam.

Vai var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu?

Jā, maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu var pagarināt speciālo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā.

Piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 94. un 97. punktam būvvalde var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku pēc šādu nosacījumu izpildes: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija; būvvaldei iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns; būvvaldei iesniegta uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informē, ka būvniecības ierosinātājs var izvēlēties turpināt būvatļaujas realizāciju vai tajā paredzētus būvdarbus nodot ekspluatācijā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Šajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā vispirms būs jāreģistrē vēsturiskās būvniecības lieta.

Ko darīt, ja saņemts Valsts zemes dienesta paziņojums, ka atbilde (kadastrālas uzmērīšanas lieta) tiks sniegta pēc vairākiem mēnešiem?

Informēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, iesniedzot iesniegumu un pievienojot tam Valsts zemes dienesta paziņojumu par atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanu. Šādos gadījumos paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme netiks piemērota.

Iesniegums iesniedzams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā: Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, vai izmantojot e-adresi, vai arī uz e-pastu: pad@riga.lv). Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina izmantot elektroniskus saziņas kanālus.

No 01.04.2023. attiecībā uz ēkām ir atvieglotas prasības maksimālo būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanai – prasība par aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu ir aizstāta ar prasību par ēkas datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 94. un 97. punktam būvvalde var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku pēc šādu nosacījumu izpildes: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija; būvvaldei iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns; būvvaldei iesniegta uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.