EUPOS-RĪGA

Departaments un Rīgas pilsētas būvvalde, pārbaudot Rīgas pilsētas teritorijā veiktos topogrāfiskos un inženierkomunikāciju uzmērījums, izmanto EUPOS-RĪGA RTK un pēcapstrādes metodes. Gadījumā, ja augstāk minētie uzmērījumi ir veikti, izmantojot EUPOS-RĪGA, samazinās mērījumu atšķirības, kas varētu rasties dēļ atšķirīgu aprēķinu algoritmu piemērošanas.

*Informācija atjaunota 14.03.2023.

-->
* EUPOS-RĪGA validācijas procesā GNSS mērījumu standartnovirzes pret valsts ģeodēzisko atbalsta tīklu tika vērtētas līdz 20km ap katru bāzes staciju.
Līdzīgi kā citos GNSS bāzes staciju tīklos, arī EUPOS-RĪGA mērījumu kļūdas palielinās, attālinoties no tīkla bāzes stacijām. Veicot ģeodēziskos darbus vietā, kas atrodas tālāk par validētās teritorijas ārējo robežu, lietotājam pašam jānovērtē rezultāta novirzes un precizitāte.

Turpmāk sniegts īss skaidrojums par attēlā redzamajiem posmiem (no 1. līdz 4.):

1. GNSS satelīti (1.) 24 stundu režīmā noteiktās frekvencēs pārraida signālus, kas satur informāciju par to savstarpējo pozīciju un pozīciju pret zemi. Satelītu pārraidītos signālus vienlaicīgi uztver gan lietotāja uztvērējs (2.), gan EUPOS-RĪGA tīklā ietvertās bāzes stacijas (4.).
2. Lietotāja uztvērējs pa mobilo sakaru risinājumiem pieslēdzas EUPOS-RĪGA serverim (3.). Pieslēguma laikā tiek nodrošināta nepārtraukta divpusēja datu plūsma. EUPOS-RĪGA serverī tiešsaistē notiek trīs lietotāja uztvērējam (2.) tuvāko bāzes staciju (4.) uztverto signālu apstrāde. Lai noteiktu precīzu lietotāja uztvērēja (2.) atrašanās vietu, dati ar aprēķinātiem korekcijas rezultātiem tiek sūtīti no servera (3.) uz lietotāja uztvērēju (2.).
3. Lietotāja uztvērējā (2.) tiek apvienoti uztvertie satelītu signāli (1.) un EUPOS-RĪGA serverī (3.) apstrādātie korekciju dati;
4. EUPOS-RĪGA bāzes stacijas (4.) izvietotas noteiktās pozīcijās, to precīza atrašanās vieta ir zināma. EUPOS-RĪGA serveris (3.) apkopo datus no 3 lietotāja uztvērējam tuvākajām bāzes stacijām (4.), aprēķina atmosfēras slāņu ietekmi uz mērījumiem un pastāvīgi lietotāja uztvērējam nosūta korekciju datus (2.).

Lai sāktu izmantot EUPOS-RĪGA datu pakalpojumus, nepieciešams:

1. aizpildīt iesnieguma veidlapu;

Iesniegums jāaizpilda elektroniski un jānosūta uz e-pastu geo@riga.lv.

2. noslēgt pakalpojumu abonēšanas līgumu.

Līguma sastādīšanai tiek izmantota iesniegumā norādītā informācija. Neskaidrību gadījumā Departamenta pārstāvis ar Jums sazināsies pa iesniegumā norādīto tālruni vai e-pastu.

Pēcapstrādes datus var pieprasīt, sūtot elektroniski aizpildītu iesnieguma veidlapu uz e-pastu geo@riga.lv. Iesniegumā jānorāda bāzes staciju nosaukumus un datu laika intervāls. Neskaidrību gadījumā Departamenta pārstāvis ar Jums sazināsies pa iesniegumā norādīto tālruni vai e-pastu.

Ministru kabineta 15.11.2011. noteikumi Nr.879 „Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi” nosaka kvaziģeoīda augstumu modeļu lietošanas nosacījumus Latvijā.

Departamentā iesniedzamo ģeotelpisko datu ieguvē drīkst izmantot visus kvaziģeoīda modeļus, kas atbilst augstāk minētajiem noteikumiem un ir publicēti Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras mājas lapā vai saistošajos normatīvajos aktos.

Papildus informējam, ka detalizētāku skaidrojumu par kvaziģeoīda augstuma modeļiem un izmaiņām augstuma sistēmā varat iegūt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā.

Zemāk minēti ieteikumi, kas pielietojami darbam visos RTK GNSS tīklos:

• Jāpārliecinās vai paredzētie mērniecības darbi ietilpst bāzes staciju tīkla pārklājuma teritorijā.
• Jāpārbauda attālumi līdz tuvākajām bāzes stacijām.
• Vēlams saskaņot mērīšanas darbu laiku ar GNSS satelītu paredzēto izkārtojumu – jāpārliecinās, ka darbu laikā būs pieejams pietiekošs satelītu skaits.
• Jāņem vērā, ka nokrišņu frontes var pasliktināt mērījumu kvalitāti.
• Vēlams pirms mērīšanas pārbaudīt saules aktivitātes prognozes, jāuzmanās, ja jonosfēra ir aktīva.
• Jāpārliecinās, ka mērīšanas darbu apvidū ir pietiekošs GSM/3G/4G sakaru tīkla pārklājums.
• Pirms un pēc GNSS mērījumu darbu veikšanas ieteicams pārbaudīt mērinstrumentus uz zināmiem atbalstpunktiem.
• Vēlamie GNSS uztvērēja iestatījumi uzmērīšanas laikā:
  • Antenas uztveršanas maska pret horizontu iestatāma robežās no 10 līdz 15 grādu;
  • Augstākās PDOP (Position Dilution of Precision) vērtības intervālā no 2 līdz 3;
  • Minimālais fiksēto satelītu skaits sākot no 6;
  • Mērījumus veikt tikai FIXED režīmā, kad ir notikusi inicializācija;
  • Ieteicams mērījuma kvalitātes parametru XYZ pieļaujamās vērtības iestatīt nedaudz augstākas nekā noteikts normatīvos konkrētā mērniecības darba izpildē.
• Veicot jaunu inicializāciju, vēlams pārbaudīt instrumenta koordinātas uz iepriekš mērītu vai zināmu fiksētu punktu.
• Mērot jāvēro un jāvērtē SNR (Signal to Noise Ratio) vērtība.
• Mērot precīzu un svarīgu elementu vēlams uz to veikt divus atsevišķus mērījumus ar atkārtotu inicializāciju starp mērījumiem, atkārtoto inicializāciju veicot vismaz 20m attālumā no mērāmā elementa. Rekomendēta atkārtota mērīšana uz elementa ar stundas intervālu starp mērījumiem;
• Vēlams izmantot aparatūras ražotāja pēdējās programmatūras atjauninājumu firmware versijas.
• Pievienojoties bāzes staciju tīklam, vēlams izvēlēties mērinstrumenta pieslēguma parametriem atbilstošu Mount point risinājumu. Risinājumu parametru aprakstus izsniedz bāzes staciju tīkla operators.

• Koordinātu pārrēķina kalkulators 1

(Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras koordinātu pārrēķina kalkulators) 

• Koordinātu pārrēķina kalkulators 2

(neogeo.lv koordinātu pārrēķina kalkulators) 

• GNSS plānotājs 1

(Bezmaksas tiešsaistes GNSS stāvokļa plānotājs) 

• GNSS plānotājs 2

(Bezmaksas tiešsaistes GNSS stāvokļa plānotājs) 

• GNSS tehniskais stāvoklis 1

(GPS un GLONASS tehniskais stāvoklis) 

• GNSS tehniskais stāvoklis 2

(GPS tehniskais stāvoklis)

• EUPOS organizācija

(European Position Determination System organizācijas vietne) 

• EUPOS tīkla kvalitātes novērojumi

(European Position Determination System tīkla bāzes staciju datu virtuāli kvalitātes novērojumi) 

• Saules aktivitātes novērojumi 1

(Saules aktivitātes un jonosfēras stāvokļa novērojumi un prognozes) 

• Saules aktivitātes novērojumi 2

(Saules aktivitātes un jonosfēras stāvokļa novērojumi)

# Uz atsevišķiem interneta pārlūkiem dažas norādītās saites var darboties nepilnīgi.