Piecu gadu laikā Rīgā “zaļais koridors” būvniecībā piemērots vairāk kā 290 objektiem
Lai veicinātu investīciju piesaisti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piecu gadu laikā būvniecības “zaļā koridora” principu piemērojis vairāk nekā 290 lieliem būvniecības objektiem un to saistītajām iecerēm. Lielākā daļa – vairāk nekā 220 – ir trešās grupas būves. Tās ir ēkas ar vairāk nekā sešiem virszemes stāviem vai vairāk nekā vienu pazemes stāvu, kā arī publiskas ēkas ar kopējo platību virs 1000 m2 un rūpnieciskās ēkas virs 2000 m2.
“Zaļais koridors” ir būtiski samazinājis būvatļauju izsniegšanas termiņus, nodrošinot lielajiem attīstītājiem un uzņēmējiem paātrinātu ar būvniecību saistītās dokumentācijas izskatīšanu, individuālu pieeju, kā arī iespēju tieši sazināties ar projekta vadītāju.
Aktīvākie un lielākie uzņēmumi un attīstītāji, kas izmanto šo pieeju, ir “Riga Waterfront”, “Hanzas 14”, “Bonava Latvija”, “Pillar”, “Merks”, “LIDL Latvija”, “Hepsor”, “YIT”, “Vastint”, “Linstow” un “Estera”. Kopumā attīstītāju vidū šī pieeja novērtēta pozitīvi – 79% no klientiem norāda, ka šis pakalpojums ir veicinājis projekta virzību.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs atzīmē, ka šī pieeja uzlabo uzņēmējdarbības vidi un veicina investīciju piesaisti galvaspilsētai. “Būvniecības “zaļais koridors” Rīgā piecu gadu laikā ir pierādījis, ka pašvaldība var būt ne tikai uzraugoša institūcija, bet arī reāls partneris investoriem un attīstītājiem. Turpinām vērtēt risinājumus, lai lielu un pilsētai nozīmīgu projektu virzība kļūst ātrāka, saprotamāka un prognozējamāka, vienlaikus ievērojot visas normatīvo aktu prasības,” skaidro E. Bergholcs.
Būvniecības “zaļais koridors” ir Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 2020. gadā izstrādāta kārtība, kādā tiek izskatīta būvniecības dokumentācija noteiktu kategoriju būvniecības iecerēm. Tas nodrošina ātrāku būvniecības administratīvo lietu izskatīšanu un caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanas procesu. Būvniecības informācijas sistēmā šīm lietām tiek piešķirta īpaša pazīme, lai visas būvniecības procesā iesaistītās puses būtu informētas. “Zaļais koridors” neparedz atkāpes no normatīvo aktu prasībām. Ja būvniecības iecerēs tiek konstatētas neatbilstības normatīvajiem aktiem, tās ir jānovērš tāpat kā jebkurā citā būvniecības procesā.
Pērn “zaļā koridora” principu sāka piemērot arī Ārtelpas un mobilitātes departaments un Mājokļu un vides departaments, nodrošinot īsākus termiņus tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanai un izvērtēšanai, kā arī atzinumu pieprasījumu izskatīšanai par būvju un inženiertīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā.
Vienlaikus no 2025. gada maija Latvijā darbojas valsts “zaļā koridora” princips, ko īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ar mērķi veicināt eksportu, piesaistīt investīcijas un stiprināt drošības industrijas izaugsmi.
