Jūlija Kazas sēkļa monitoringā reģistrēti 402 novērojumi
30. jūlijā Lucavsalas Kazas sēklī tika veikts otrais sugu monitorings, turpinot 21. maijā sākto dabas daudzveidības izpēti. Jūlija apsekojumā reģistrēti 402 novērojumi un 178 atšķirīgi taksonomiskie ieraksti. Salīdzinot ar pavasari, vasaras vidū Kazas sēklī jau bija pilnā sparā ziedoši augi un aktīva kukaiņu sezona, tādēļ jūlija sarakstā parādās virkne sugu, kuru klātbūtni pavasara apsekojumā vēl nevarēja sagaidīt.
Maijā monitorings notika sezonas sākumā, kad daudzi augi vēl tikai gatavojās ziedēšanai un liela daļa kukaiņu aktivitātes vēl bija priekšā. Jūlija beigās ainava bija mainījusies, ziedēja virkne pļavu augu, un uz tiem bija sastopamas bites, kamenes, ziedmušas, vaboles un tauriņi. Abi apsekojumi kopā atspoguļo Kazas sēkli kā mozaīkveida teritoriju, kur blakus pastāv sausākas un mitrākas pļavas, krūmāji un citas atšķirīgas dzīvotnes.
Divas dzeguzenes vienā teritorijā
Vasaras monitoringā konstatētas vairākas ziedošas sugas, tostarp lielais zvagulis, lielā krastkaņepe, pļavas dzelzene, dažādas pulkstenītes, madaras, zeltgalvītes, vībotnes un daudzi citi augi.
Viens no spilgtākajiem jūlija monitoringa atradumiem ir platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine) un purva dzeguzene (Epipactis palustris). Platlapu dzeguzene sastopama dažādos mežmalu, krūmāju un mēreni mitros biotopos, savukārt purva dzeguzene ir daudz ciešāk saistīta ar mitrām pļavām un citām mitrām, atklātām vietām. Purva dzeguzene Latvijā ir reti un izklaidus sastopama suga, tādēļ tās konstatēšana ir īpaši nozīmīgs papildinājums Kazas sēkļa sugu sarakstam. Divu dažādām dzīvotnēm raksturīgu orhideju sugu atradums labi parāda Kazas sēkļa dabas daudzveidību, ko veido gan atsevišķas sugas, gan dažādu augšanas un mitruma apstākļu līdzāspastāvēšana salīdzinoši nelielā teritorijā.
Daudz bezmugurkaulnieku un starp tiem iespaidīgs kāpurs
Jūlija monitoringā īpaši labi redzama saikne starp ziedošajiem augiem un kukaiņiem. Teritorijā novērotas vairākas kameņu sugas, medusbite, ziedmušas, mārītes, tauriņi, vaboles un naktstauriņi. Starp jūlijā novērotajiem tauriņiem bija arī bieži sastopamais parastais zilenītis (Polyommatus icarus). Pieaugušie zilenīši barojas ar ziedu nektāru, savukārt to kāpuri ir cieši saistīti ar tauriņziežu dzimtas augiem, piemēram, āboliņu. Interesants ir arī zilenīša dzīves cikls, – tā kāpurus mēdz aprūpēt skudras, kas tos aizsargā no citiem kukaiņiem, pretī saņemot kāpura izdalītus saldus sekrētus.
Monitoringā tika konstatēta arī smirdīgā rožvabole (Oxythyrea funesta) – melna vabole ar raksturīgiem baltiem plankumiem, kas vasarā bieži sastopama uz ziediem. Pieaugušās vaboles barojas ar ziedputekšņiem un ziedu daļām, savukārt to kāpuri attīstās augsnē, kur barojas ar trūdošām augu atliekām un citu organisko materiālu. Rožvaboles nosaukumam ir pamats, jo apdraudējuma gadījumā vabole spēj izdalīt nepatīkamu aromātu, kas palīdz to aizsargāt no plēsējiem.
Viens no vizuāli iespaidīgākajiem atradumiem bija kazrožu sfinga (Deilephila elpenor) kāpurs. Kazrožu sfings ir liels naktstauriņš ar aptuveni 5-6,5 centimetru spārnu plētumu un Latvijā ir viens no biežāk sastopamajiem sfingiem. Kāpurs ir liels, izteiksmīgi iekrāsots un ar raksturīgām acuveida pazīmēm ķermeņa priekšdaļā. Apdraudējuma gadījumā kāpurs var izmainīt ķermeņa pozu tā, ka šie plankumi kļūst īpaši pamanāmi un, iespējams, tādējādi plēsējam radot iespaidu par lielāku un bīstamāku dzīvnieku. Šāds atradums ir interesants arī tāpēc, ka tas parāda sugas dzīves ciklu. Kāpura galvenais uzdevums šajā dzīves posmā ir baroties un augt, pēc tam tas pārvēršas kūniņā un vēlāk izveidojas par pieaugušu naktstauriņu.
Dabas daudzveidības izaicinājumi un brīvprātīgo atbalsts
Līdzās vietējām sugām monitoringā konstatēti arī vairāki svešzemju un potenciāli ekspansīvi augi, tostarp Kanādas zeltgalvīte, milzu zeltgalvīte un puķu sprigane.
Atkārtoti sugu apsekojumi ir nozīmīgi arī praktiski, jo ļauj papildināt teritorijā konstatēto sugu sarakstu un sekot līdzi, kā mainās teritorijas kopējais sugu sastāvs.
Pateicamies visiem brīvprātīgajiem par dalību Kazas sēkļa sugu monitoringā un sniegto ieguldījumu datu ieguvē! Brīvprātīgo veiktie novērojumi papildina teritorijas bioloģiskās daudzveidības izpēti un nodrošina vērtīgu informāciju turpmākai teritorijas attīstības plānošanai.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
