Rīdzinieku dzīves vides kvalitātes indekss šogad sasniedz augstāko rezultātu pēdējo 7 gadu laikā
Saskaņā ar SIA “Latvijas Fakti” aptaujas rezultātiem Rīgas iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes indekss šogad sasniedzis 72 punktus no 100, sasniedzot augstāko rādītāju kopš mērījumu sākuma 2019. gadā. Gada laikā indekss pieaudzis par 2,9 procentpunktiem, parādot, ka vairāk nekā divas trešdaļas rīdzinieku ir apmierināti ar vērtējumam piedāvātajiem dzīves kvalitātes aspektiem. Vienlaikus aptaujas rezultāti liecina par pozitīvu tendenci rīdzinieku attieksmē pret pilsētā notiekošo, jo iedzīvotāju vērtējums ir uzlabojies trīs ceturtdaļās vērtējuma pozīciju.
Šogad salīdzinoši augstākais dzīves kvalitātes indekss ir Mežaparkā (84,2 punkti), tam seko Dreiliņi, Mīlgrāvis, Bieriņi, Berģi, Čiekurkalns, Skanste, Torņakalns, Imanta, Dzirciems, Vecpilsēta, Brasa. Tā aprēķināšanai izmantotas respondentu atbildes uz jautājumiem par situāciju savā apkaimē 16 dažādās jomās un, salīdzinot ar 2025. gada aptauju, lielākajā daļā pozīciju vērtējums ir uzlabojies.
Kopumā kopš 2021. gada rīdzinieku vērtējums par pašvaldības darbu būtiski nav mainījies. Ar dzīvi un darbu Rīgā apmierināti 85% aptaujāto. Nemainīgi augsta saglabājas arī iedzīvotāju piederības sajūta savai pilsētai un apkaimei – 71% aptaujāto rīdzinieku jūtas piederīgi apkaimei, kurā dzīvo, savukārt 69% – Rīgai kopumā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs pozitīvi vērtē aptaujas rezultātus: “Iedzīvotāji arvien pozitīvāk vērtē dzīves apstākļus Rīgā, un to apliecina arī šogad sasniegtais augstākais dzīves vides kvalitātes indekss pēdējo septiņu gadu laikā. Īpaši priecē būtiskais progress uzņēmējdarbības aktivitātes novērtējumā apkaimēs, kas gada laikā pieaudzis par 10 procentpunktiem, un pozitīvi vērtējama arī rīdzinieku pieaugošā vēlme iesaistīties pilsētas attīstības plānošanā. Vienlaikus ir jomas, kurās nepieciešams intensīvāks darbs, jo iedzīvotāju vērtējums joprojām ir zems. To vidū ir mājokļu pieejamība, ēku renovācija un iekšpagalmu sakārtošana.”
Vērtējot pozitīvās pārmaiņas Rīgā pēdējā gada laikā, arī šogad visbiežāk rīdzinieki ir minējuši uzlabojumus satiksmes infrastruktūrā un ielu remontdarbus – to kā piemēru minējuši 60% aptaujāto. Tāpat pozitīvi novērtēta veloinfrastruktūra, labiekārtoti parki un zaļās zonas, apzaļumošana, pasākumi un svētki, kā arī tiltu un pārvadu būvniecība un remonti. Vienlaikus 55% respondentu satiksmes infrastruktūras kvalitāti minējuši kā aktuālu problēmu, kas jāturpina risināt.
Gada laikā pieaugusi apmierinātība ar gājēju infrastruktūras kvalitāti, tostarp ietvēm, celiņiem un gājēju pārejām – to pozitīvi vērtē 67% rīdzinieku, par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Uzlabojies arī vērtējums par iespējām pārvietoties ar velosipēdu – tās pozitīvi vērtē 72% velobraucēju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk. Vienlaikus pieaudzis regulāro velobraucēju skaits – ar velosipēdu vismaz reizi nedēļā pārvietojas 23% aptaujāto un viņu skaits kopš iepriekšējās aptaujas ir pieaudzis par 4 procentpunktiem.
Vērtējot konkrētus dzīves kvalitātes aspektus, visaugstāk iedzīvotāji novērtējuši personisko un mājokļa drošību – ar to apmierināti 85% respondentu. Drošību savā apkaimē pozitīvi vērtē 79% iedzīvotāju, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā pērn.
Rīdzinieku apmierinātība ar vides kvalitāti apkaimēs kopumā ir augsta. Ar trokšņu līmeni naktī apmierināti 82% respondentu (+8 procentpunkti), bet dienā – 77% (+5 procentpunkti). Tāpat pieaugusi apmierinātība ar teritorijas tīrību un gaisa kvalitāti, ko pozitīvi vērtē 80% respondentu.
Augstu novērtēta arī daba un publiskā ārtelpa apkaimēs. Ar zaļo zonu, parku un skvēru daudzumu un kvalitāti apmierināti 84% respondentu (+4 procentpunkti). Publiskās ārtelpas labiekārtojumu atpūtai pozitīvi vērtē 76% iedzīvotāju (+5 procentpunkti), bet ikdienas vajadzībām pozitīvi novērtē 76% respondentu (+6 procentpunkti).
Pieaugusi rīdzinieku apmierinātība arī ar izglītības un sporta iespējām. Ar interešu izglītības un amatiermākslas iespējām izglītības iestādēs apmierināts 81% respondentu (+6 procentpunkti), savukārt pašvaldības vispārējās izglītības pakalpojumu pieejamību pozitīvi vērtē 74% iedzīvotāju. Sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas savā apkaimē pozitīvi vērtē 75% respondentu, un šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 7 procentpunktiem.
Šogad lielākais progress – 10 procentpunktu pieaugums, panākts iedzīvotāju vērtējumā par uzņēmējdarbības aktivitāti apkaimē, ko pozitīvi vērtē 58% rīdzinieku. Uzlabojušies arī vērtējumi par informācijas pieejamību un iespējām līdzdarboties pilsētas procesos, sasniedzot augstākos rādītājus kopš 2019.gada. Pieaudzis arī iedzīvotāju vērtējums par iespēju piedalīties attīstības plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī arvien vairāk rīdzinieku līdzdarbojas apkaimes sabiedriskajā dzīvē.
Aptaujas dati rāda, ka darba dienās galvenie pārvietošanās veidi Rīgā joprojām ir automašīna un sabiedriskais transports. Ar vieglo automašīnu vismaz reizi nedēļā pārvietojas 61% aptaujāto, un tas darba dienās ir galvenais transporta veids 42% rīdzinieku, savukārt sabiedrisko transportu vismaz reizi nedēļā izmanto 54%, un darba dienās tas ir galvenais pārvietošanās veids 41% iedzīvotāju. Sabiedriskā transporta pieejamību un kvalitāti pozitīvi vērtē vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto, taču vienlaikus 8% respondentu norādījuši, ka sabiedriskā transporta maršruti, grafiks un maršruti naktīs ir pašvaldībai prioritāri risināms jautājums.
Mājokļu joma arī šogad ir starp pašvaldības prioritāri risināmajiem jautājumiem. Lai gan atsevišķi rādītāji uzlabojušies, iedzīvotāju vērtējums par mājokļu pieejamību un kvalitāti joprojām ir zems. Kā būtiskākie risināmie jautājumi izcelti mājokļu pieejamība, iekšpagalmu labiekārtošana, autostāvvietu trūkums, kā arī ēku renovācija un siltināšana.
Rīgas iedzīvotāju aptauju no 17. jūnija līdz 29. jūlijam veica SIA “Latvijas Fakti”, aptaujājot 2291 Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem. Aptauju organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Dati tiks izmantoti pārskata par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam ieviešanu sagatavošanā, jo rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, lai novērtētu uzraudzības rādītājus un identificētu izmaiņas iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīvi pilsētā.
Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas vietnē.
