Kas pieņem lēmumu par jaunajiem ielu nosaukumiem?
Viedokli par jaunas ielas nosaukuma piešķiršanu Rīgas domē sniedz Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. Lēmumu par ielu nosaukumu piešķiršanu vai maiņu pieņem Rīgas dome.
Vai es varu saņemt adreses piešķiršanu vai maiņu apliecinošu dokumentu?
Adreses piešķiršanas vai maiņu apliecinošs dokuments ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta lēmums par adreses piešķiršanu vai maiņu.
Adresācijas sakārtošanas projekta laikā pieņemtie adresācijas lēmumi ir publicēti oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Aizpildot iesniegumu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments var sagatavot bezmaksas izziņu par zemes vienībai/ēkai/telpu grupai piešķirto/mainīto adresi.
Kurš apmaksās ielu nosaukumu zīmju nomaiņu?
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments par saviem līdzekļiem nodrošinās ielu nosaukumu zīmju izgatavošanu un vietās, kur tas nepieciešams, arī ielu nosaukumu zīmju uzstādīšanu uz atsevišķiem norāžu stabiem. Persona ir atbildīga par ielas nosaukuma zīmes izvietošanu pie ēkas vai žoga saskaņā ar noteikumiem.
Lai saņemtu ielas vai laukuma nosaukuma zīmi, ielai vai laukumam piegulošā zemesgabala vai ēkas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāvēršas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentā aizpildot iesniegumu.
Vai ir jāuzstāda ēkas numura zīme?
Pēc adreses maiņas vai piešķiršanas nekavējoties (trīs mēnešu laikā) ir nepieciešams uzstādīt ēkas adreses numura zīmi atbilstoši noteikumiem.
Kam ir jāpaziņo par adreses maiņu vai piešķiršanu?
Par mainīto adresi nepieciešams paziņot radiniekiem, draugiem, paziņām un citām personām, ar kurām tiek uzturēta sarakste ar pasta starpniecību.
Jaunā adrese jāpaziņo personām, ar kurām ir līguma saistības un līguma noteikumi paredz obligātu adreses maiņas informācijas paziņošanu līdzējiem (iespējami gadījumu par apdrošināšanas līgumiem, līgumi par interneta abonēšanu u.c.).
Personām gadījumos, kad to nosaka likums, obligāti (pat noteiktos termiņos) ir jāveic darbības, lai paziņotu informāciju par mainīto adresi un izdarītu izmaiņas oficiālos dokumentos (piemēram, par ieroču glabāšanu Valsts policijai, par uzņēmējdarbību VID u.c.).
Iedzīvotāju deklarētā dzīvesvieta lielākajā daļā gadījumu precizējas automātiski bez personu starpniecības, bet aicinām par to pārliecināties.
Par jauno adresi nav jāpaziņo zemesgrāmatai, valsts un pašvaldības iestādēm.
Kas jādara ieroču glabāšanas atļaujas īpašniekiem adreses maiņas gadījumā?
Ieroču aprites likuma 18.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē – fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, kā arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), bet juridiskajai personai — īpaši ierīkotā ieroču glabātavā.
Tātad, pat, ja cilvēks fiziski nav mainījis savu dzīves vietu, bet adrese ir mainījusies, arī ieroču glabāšanas atļaujā jābūt norādītai jaunajai adresei. Šādā gadījumā ieroča īpašniekam ir jāvēršas Valsts policijas struktūrvienībā, kura izsniegusi pirmreizējo atļauju, un jāveic nepieciešamās darbības, lai saņemtu atkārtoto atļauju, kurā tiks norādīta jaunā adrese. Noteiktā valsts nodeva par atkārtotas atļaujas izsniegšanu ir 4,27 eiro, ko nosaka MK noteikumu Nr.211 „Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu” 231.13.punkts.
