Noticis iniciatīvas “Dabai draudzīgs rīdzinieks” ievadseminārs
26. martā Rīgas domes sēžu zālē norisinājās pirmais iniciatīvas “Dabai draudzīgs rīdzinieks” pasākums, kurā vienkopus pulcējās iniciatīvas dalībnieki un vides jomas eksperti no Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstība departamenta, Latvijas Dabas fonda un SIA “Rīgas meži”. Pasākuma mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar urbanLIFEcircles projekta aktivitātēm un brīvprātīgo iesaistes iespējām, kā arī sniegt plašāku ieskatu Rīgas bioloģiskajā daudzveidībā, zaļo teritoriju apsaimniekošanā un aktuālajos pilsētvides attīstības plānos.
Iniciatīva, kas izveidota projekta urbanLIFEcircles ietvaros, aicina rīdziniekus aktīvi iesaistīties pilsētvides uzlabošanā, piedaloties praktiskās aktivitātēs dabā un palīdzot projekta talku un informatīvo pasākumu norisē. Līdz šim tai pievienojušies jau 80 brīvprātīgie, un pieteikšanās ir atvērta līdz 2026. gada beigām. Dalībniekiem plānotas regulāras aktivitātes visa gada garumā, tostarp arī izglītojoši pasākumi.
Seminārā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Liene Griķe iepazīstināja ar topošā Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.-2031.gadam izstrādi. Šis plāns tiek izstrādāts Eiropas Savienības projekta LIFE LATESTadapt ietvaros un kalpos kā nozīmīgs rīks pilsētas attīstībā, palīdzot efektīvāk apsaimniekot zaļās teritorijas, uzlabot dzīves kvalitāti un stiprināt pilsētas noturību pret klimata pārmaiņām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Rīgas vēsturiskajam centram, kur blīvās apbūves dēļ izveidojies izteikts karstumsalas efekts un ierobežotas lietus ūdens novadīšanas iespējas. Tika uzsvērts, ka klimata pārmaiņas jau šobrīd būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi, un pieaug karstuma izraisīto saslimšanu risks, pasliktinās gaisa kvalitāte un palielinās ekstremālu laikapstākļu radītie zaudējumi. Prezentācijā tika izcelta dabā balstītu risinājumu nozīme pilsētvidē. Tāda zaļā infrastruktūra kā koki, krūmi, apstādījumi, parki un lietusdārzi ne tikai uzlabo pilsētas vizuālo vidi, bet palīdz regulēt temperatūru un uzsūkt lietus ūdeni. Kā piemērs tika minēts lietusdārzs pie Dailes teātra, kas efektīvi uzkrāj lietus ūdeni spēcīgu nokrišņu gadījumā. Tika uzsvērts, ka Rīgā jau šobrīd ir daudzveidīgi zaļās infrastruktūras risinājumi, sākot no alejām un parkiem līdz urbānajiem un ģimenes dārziem.
Plašu ieskatu bioloģiskās daudzveidības nozīmē un iedzīvotāju iespējās rīkoties sniedza Rūta Sniedze-Kretalova no Latvijas Dabas fonda. Eksperte savā prezentācijā skaidroja bioloģiskās daudzveidības nozīmi, uzsverot, ka tā ietver ne tikai sugu skaitu, bet arī ģenētisko un ekosistēmu daudzveidību, kas nodrošina dabas spēju pielāgoties un funkcionēt. Vienlaikus pasaulē vērojama strauja bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, un sugu izzušana notiek ievērojami ātrāk nekā dabiskos apstākļos. Tas ietekmē arī cilvēkus, jo liela daļa pārtikas ražošanas ir atkarīga no apputeksnētājiem.
Tika uzsvērts, ka arī pilsētvidē iespējams veicināt dabas daudzveidību, piemēram, attīstot pilsētas pļavas ar vietējām savvaļas augu sugām un meklējot līdzsvaru starp sakoptu un dabisku vidi. Eksperte kā piemēru minēja urbanLIFEcircles projekta ietvaros izveidotās 47 pilsētas pļavas Rīgā, kā arī aicināja iedzīvotājus iesaistīties ar praktiskām darbībām un veidot dabai draudzīgus dārzus, stādīt vietējos augus, kompostēt, uzkrāt lietus ūdeni un veidot mikrobiotopus kukaiņiem. Atsevišķi tika izcelts arī mazāk pamanāms, bet būtisks faktors – mākslīgā apgaismojuma ietekme uz dabas daudzveidību. Mākslīgais apgaismojums ietekmē lielāko daļu Eiropas iedzīvotāju un būtiski traucē dabas procesiem, tostarp nakts kukaiņu, piemēram, naktstauriņu, dzīves ciklam. Eksperte aicināja iedzīvotājus izvērtēt apgaismojuma lietošanu un, piemēram, izslēgt to nakts stundās, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi.
Savukārt SIA “Rīgas meži” pārstāvis Gatis Eriņš sniedza ieskatu pilsētas zaļo teritoriju apsaimniekošanā, uzsverot, ka Rīga ir bagāta ar zaļajām zonām, kas ir gan mežu teritorijas pilsētā, gan pilsētas iedzīvotāju iecienītie parki un dārzi. Meži pilsētas teritorijā aizņem vairāk nekā 4700 hektāru, bet parki un dārzi vairāk nekā 400 hektāru, uzsverot, ka liela daļa no mežu platībām ir Eiropas Savienības nozīmes biotopi. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā būtiska ir pārdomāta apsaimniekošana, tostarp vecu koku saglabāšana un mirušās koksnes atstāšana gan mežos, gan arī parkos, kas kalpo kā dzīvotne daudzām sugām. Tāpat tika uzsvērts, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem pilsētvidē ir dzīvotņu zaudēšana, piesārņojums un invazīvo sugu izplatība, kas prasa ilgtermiņa un sistemātisku pieeju. Runājot par pilsētas faunu, Gatis Eriņš izcēla unikālu faktu – Rīga uzskatāma par vistu vanaga “galvaspilsētu”, kur šī suga sastopama īpaši lielā koncentrācijā. Vistu vanagi veiksmīgi pielāgojušies dzīvei pilsētā, ligzdojot gan mežos, gan parkos, gan dzīvojamo māju pagalmos, un Rīgā tie ligzdo pat lielākā skaitā nekā citviet Latvijā.
Seminārs iezīmēja nozīmīgu sākumu iniciatīvai “Dabai draudzīgs rīdzinieks”, veidojot izpratni par zaļākas un ilgtspējīgākas pilsētvides attīstību un iedzīvotāju lomu tajā. Rīgas pašvaldība un urbanLIFEcircles projekta komanda izsaka sirsnīgu pateicību visiem dalībniekiem un ekspertiem par iesaisti, uzsverot, ka tieši sabiedrības līdzdalība ir būtiska ceļā uz zaļāku Rīgu.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
