Kazas sēklī veikts pirmais sugu monitorings – fiksētas vairāk nekā 200 sugas
Relīze
16.06.2026.
21. maijā Lucavsalā, Kazas sēklī, projekta komanda kopā ar brīvprātīgajiem un sadarbības partneri “Tandeems” veica sabiedrisko monitoringu, kura laikā tika dokumentēta teritorijā sastopamā fauna un flora. Izmantojot lietotni ObsIdentify, kopumā veikti vairāk nekā 600 novērojumi, identificējot 235 augu, dzīvnieku, sūnu, ķērpju un sēņu sugas un pasugas. Iegūtie dati sniedz vērtīgu ieskatu Kazas sēkļa bioloģiskajā daudzveidībā.
Monitoringa laikā teritorijā konstatēta daudzveidīga pļavu un ceļmalu veģetācija. Bieži tika novērotas dažādas ceļteku sugas, birztalu veronika, kamolainā pulkstenīte, īstā madara, kodīgā gundega, pļavas skābene, mazais saulkrēsliņš un parastā kamolzāle. Bieži sastopamas bija arī barības vielām bagātām vietām raksturīgas sugas, piemēram, lielā nātre un tīruma usne. Tīruma kosas un pūkainās pļavauzītes klātbūtne raksturo sausas līdz mēreni mitras teritorijas. Savukārt tādu zālāju indikatorsugu kā purva gandrenes, klinšu noragas un grīšļu sastopamība liecina par salīdzinoši dabisku zālāju dzīvotni ar dažādiem mitruma apstākļiem. Konstatēto sugu sastāvs liecina par mozaīkveida teritoriju ar dažādiem augšanas apstākļiem – gan sausākām un atklātām pļavām, gan mitrākām vietām.
Teritorijas dabas vērtību īpaši izceļ orhideju dzimtas sugu klātbūtne, kuras Latvijā ir aizsargājamas. Monitoringā konstatēta plankumainā dzegužpirkstīte, kas raksturīga salīdzinoši maz traucētām pļavu un mežmalu dzīvotnēm.
Vienlaikus teritorijā novērotas arī vairākas ekspansīvas un invazīvas augu sugas, tostarp austrumu dižpērkone, puķu sprigane, ošlapu kļava un Kanādas zeltgalvīte. Šo sugu izplatība ilgtermiņā var ietekmēt vietējo augu sabiedrību sastāvu, tādēļ to izplatībai nepieciešams sekot līdzi arī turpmāk. Interesantākais atradums no sēnēm bija parastais lāčpurns.
Ne mazāk iespaidīga izrādījās bezmugurkaulnieku daudzveidība. Monitoringā fiksēti dažādi apputeksnētāji, sienāži, vaboles, mušas, ziedmušas, skudras un citi kukaiņi, kas raksturo bioloģiski aktīvu ekosistēmu. Teritorijā novērotas arī vairākas zirnekļu grupas – vilkzirnekļi, krabjzirnekļi, dižzirnekļi un segzirnekļi -, kā arī gliemeži, tostarp vīngliemeži un dzintargliemeži. Par vienu no interesantākajiem novērojumiem kļuva parazītiskās kamenes konstatēšana, kurai raksturīga unikāla dzīves stratēģija – tā pati neveido savu koloniju, bet pārņem citu kameņu ligzdas un izmanto saimniekkolonijas savu pēcnācēju audzināšanai.
Sadarbībā ar organizāciju “Tandeems” monitoringa laikā iegūtie dati ir apkopoti un integrēti digitālai apskatei tiešsaistē. Tas ļauj ikvienam interesentam ērtā un pārskatāmā veidā iepazīties ar Lucavsalā konstatēto bioloģisko daudzveidību. Saite: https://tandeems.lv/api-dashboard-versijas/lucavsalas-augi
Projekta komanda sirsnīgi pateicas visiem brīvprātīgajiem par azartisko iesaisti, vērīgajiem novērojumiem un ieguldīto darbu monitoringa norisē. Tieši kopīgs entuziasms un interese par dabu ļāva tik īsā laikā iegūt tik vērtīgus datus par Kazas sēkļa dabas daudzveidību.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
