Kā iesaistīties būvniecības projektu sabiedriskajā apspriešanā?
Ikviens rīdzinieks ir aicināts izmantot likumos iestrādātās un praksē nodrošinātās iespējas iepazīties un izteikt viedokli par sev tuvumā plānotajiem būvniecības projektiem. Sabiedrības līdzdalība Rīgā nav formalitāte, tā atvieglo pilsētas plānotāju darbu, jo gala rezultātā top pilsēta, kas ir iedzīvotājiem draudzīga un radīta balstoties uz reālajām cilvēku vajadzībām un vēlmēm.
Saistībā ar būvniecību un pilsētas attīstību normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt sabiedrības līdzdalību daudzos darba procesos, tostarp: teritorijas plānošanas procesā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus; īstenojot būvniecības ieceru publiskās apspriešanas; koku ciršanas publiskās apspriešanas u.c. Taču ar to ne vienmēr ir pietiekami, lai veidotos dialogs ar sabiedrību, tādēļ Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) sabiedrības līdzdalību organizē gan normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā, gan īsteno plašākus, departamenta speciālistu ierosinātus pasākumus.
Pilsētas plānošanas dokumentu izstrāde
Pilsētai nozīmīgu plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir būtiski dažādas sabiedrības mērķa grupas iesaistīt dokumenta redakcijas sagatavošanas posmā, lai, to nododot publiskajai apspriešanai, risinājumi būtu maksimāli izdiskutēti. Lai saņemtu sabiedrības viedokli pirms dokumenta redakcijas nodošanas publiskajai apspriešanai, RD PAD īsteno dažāda formāta pasākumus: darba grupas, darbnīcas, publiskas diskusijas, individuālas tikšanās, teritoriju apsekošanu, informējošus un skaidrojošus vebinārus, rakstisku priekšlikumu iesniegšanu u.c. Pēc pasākumiem tiek sagatavoti sanāksmes protokoli un saņemtie priekšlikumi tiek iekļauti kopējā priekšlikumu apkopojumā un izvērtēti darba procesā.
Būvniecības ieceres
Attiecībā uz būvniecības iecerēm, regulāri tiek rīkotas publiskās apspriešanas, kuru mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses. Publiskās apspriešanas laikā, pamatojoties uz sabiedrības viedokli, var tikt identificēti nosacījumi šādas ieceres realizēšanai dabā, piemēram, papildu apstādījumi, celiņu savienojumi un u.c., ja iedzīvotāji ir tā vēlējušies. Tiek dokumentēti un ņemti vērā visi saņemtie viedokļi.
Kā notiek balsojums?
Apspriežot būvniecības ieceres, sabiedrības viedokļa izteikšanas veidi ir iesniegums brīvā formā vai aptaujas lapa. Apspriežot koku ciršanu, jāaizpilda rakstveida atsauksmes (aptaujas anketas) un jāiesniedz RD PAD vai Apkaimju iedzīvotāju centrā, vai arī elektroniski portālā eriga.lv.
Šajās anketās nepietiek ar “jā” vai “nē”. RD PAD sagaida argumentētus viedokļus un priekšlikumus par konkrēto jautājumu, kas palīdz pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus. Būvniecības iecerēs ir jānorāda, kā un cik lielā mērā iecerētā būvniecība aizskar personas tiesības vai likumiskās intereses, kā arī jāsniedz priekšlikumi, ierosinājumi vai nosacījumi, lai, īstenojot būvniecības ieceri, netiktu aizskartas šīs personas tiesības vai likumiskās intereses.
RD PAD pēc publiskas apspriešanas norises beigām sagatavo pārskatu, kurā iekļauj pausto viedokļu apkopojumu un ekspertu vai institūciju atzinumus, kā arī publiski izteikto viedokļu izvērtējumu, atsauksmju, priekšlikumu vai ierosinājumu apkopojumu būvniecības ieceres pilnveidošanai vai īstenošanai. Pamatojoties uz šo pārskatu, RD PAD pieņem lēmumu par ieceri, izvirzot nosacījumus tās realizācijai. Šo lēmumu var apstrīdēt pie RD PAD direktora vietnieka administratīvajos jautājumos, pēc tam vērsties tiesā. Līdzīgi ir arī ar koku ciršanas publiskajām apspriešanām – komisijas lēmumu iespējams apstrīdēt RD priekšsēdētājam, pēc tam vērsties tiesā.
Publiskās apspriešanas skaitļos
Attiecībā uz pilsētas plānošanas dokumentu apspriešanu, šogad īstenotas 5 lokālplānojumu un 2 detālplānojumu apspriešanas. 2022. gadā notika 3 lokālplānojumu apspriešanas. Koku ciršanas publiskās apspriešanas ir vidēji divas nedēļā, šogad ir bijušas jau 20 un pērn 37. Apkopojot informāciju par būvniecības ieceru publiskajām apspriešanām, 2022.gadā notika 3, bet šogad notikušas 4.
