Rīgas Ziemeļu transporta koridors – „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas iekļaušana TEN-T ceļu tīklā”

Mērķis

Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekts savienos Rīgas ostu un Rīgas pilsēta ar Via Baltica (I koridora) autoceļu. Tas šķērso visu Rīgas pilsēta, sākot no Via Baltica, kas atrodas pilsētas austrumu daļā, un turpinās līdz pat pilsētas rietumu daļai, kur pieslēdzas TEN-T autoceļam – Rīgas apvedceļam. Šis projekts nodrošinās Rīgas ostas pirmo savienojumu ar TEN-T autoceļu tīklu. Ziemeļu koridors ir arī daļa no Ziemeļu ass, kura veicina ES savienojumu ar kaimiņu reģioniem, konkrēti, Krieviju. Turklāt Ziemeļu koridora projekts uzlabo Ventspils un Liepājas ostas transporta iespējas un šo ostu savienojumu ar Latvijas ziemeļaustrumu rajoniem un Krieviju.

Projekta aktivitātes

  • Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta 1.posma izbūve veidos projektējamā transporta koridora austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei). Posma garums ir ap 9,1 kilometru. Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās. Pirmā daļa ir transporta koridora posms starp Gustava Zemgala gatvi un Jaunciema gatvi 6,5 kilometrus garumā. Otrā daļa ir esošais (pārbūvējamais) Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometrus garumā.
  • Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posms izbūve sākas nedaudz uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas (Spilves gravas un Dzirciema ielas krustpunktā, kas ir arī 3.posma noslēguma punkts), tālāk šķērso Daugavu, Rīgas centra ziemeļu daļu un noslēdzas pie Austrumu maģistrāles (Gustava Zemgala gatves) centrālās ass.
  • Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma izbūve sākas pie Daugavgrīvas ielas un beidzas plānotā ceļu mezglā pie Priedaines, kur paredzēts autoceļa Rīga – Ventspils un Ziemeļu koridora savienojums. Ziemeļu koridora 3. posma trase virzās pa Rīgas administratīvo teritoriju, savukārt 4. posms šķērso Babītes un Jūrmalas administratīvo teritoriju.

Projekts

Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Rīgā pēdējās desmitgadēs.

Projekta mērķis – atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot vides stāvokli pilsētas centrā un pilsētvides kvalitātikopumā. Ziemeļu koridora izbūve ļaus iekļaut Rīgas ostu Eiropas nozīmes ceļu tīklā un uzlabos Rīgas un Pierīgas transporta infrastruktūras sistēmu kopumā, nodrošinot pilsētas, reģiona un valsts izaugsmes iespējas un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu ilgtermiņā.

Saskaņā ar Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, Ziemeļu koridors ir prioritārs projekts un tā īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir 30 km. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes un nodrošinās ērtu savienojumu ar Rīgas – Jūrmalas – Ventspils autoceļu (krustojums pie Priedaines), bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas maģistrālo ielu sistēmā ar 9-12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī ap 0,4 km plato Daugavu.

Ziemeļu koridora projektam ir piesaistīts finanšu atbalsts no ES komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta programmām TEN-T 2005 un TEN-T 2007, kas tiek izlietots skiču projektu izstrādei, ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai, ģeoloģisko pētījumu un hidroģeoloģiskās modelēšanas sagatavošanai, kā arī padziļinātiem ekonomiskajiem, finanšu, juridiskajiem un satiksmes pētījumiem.

Ziemeļu koridora būvniecību plānots īstenot, savstarpēji kombinējot dažādus finansējuma avotus un finansēšanas metodes. Projekta īstenošanai arī turpmāk tiks piesaistīts ES līdzfinansējums un meklēti risinājumi sadarbībai uz publiskās un privātās partnerības pamata.

Piesaistāmo finanšu apjoma un tehniskās sarežģītības ziņā Ziemeļu koridors ir Latvijas un visa apkārtējā reģiona jaunāko laiku vēsturē nebijis projekts, kas nostiprinās Rīgas kā Baltijas metropoles pozīcijas. Projekts veicinās arī Latvijas tautsaimniecības attīstību, paverot jaunas iespējas būvniekiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem, ražošanai, loģistikas pakalpojumiem un citām saimniecības nozarēm.

Projekts ir svarīgs ne tikai Rīgai un Rīgas reģionam, bet arī Latvijas valstij un Eiropas Savienībai.

Rīgas pilsētas līmenis

Pašvaldības jeb Rīgas pilsētas līmenī tiešs atbalsts Ziemeļu koridora projekta attīstībai ir deklarēts visos trijos galvenajos Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas dokumentos – Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam, Rīgas attīstības programmā 2006.–2012.gadam un Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018.gadam.

Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam, kas ir pamats citiem attīstības un teritorijas plānošanas dokumentiem Rīgā, definēti 17 mērķi, no kuriem vismaz 7 mērķi ir tieši saistāmi ar Ziemeļu koridora projekta attīstību (gan ieguvumiem no projekta, gan tā ieviešanas procesu):

  • Prioritārais mērķis Nr.2 – Uz Austrumu-Rietumu saikni balstīta ekonomikas attīstība;
  • Prioritārais mērķis Nr.3 – Dzīve pilsētā ar kvalitatīviem dzīvojamiem rajoniem (apkaimēm);
  • Mērķis Nr.11 – Daudzveidīga un augoša ekonomika;
  • Mērķis Nr.12 – Partnerīga ekonomika;
  • Mērķis Nr.13 – Ērti un ātri sasniedzama pilsēta;
  • Mērķis Nr.14 – Tīra un zaļa pilsēta;
  • Mērķis Nr.15 – Droša pilsētvide.

Rīgas attīstības programmā 2006.–2012.gadam, kas detalizē ilgtermiņa attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un uzdevumus, Ziemeļu koridora projekts ir pakārtots 13.mērķa 2.uzdevumam „Optimizēt un attīstīt pilsētas transporta infrastruktūru” zem programmas „Transporta infrastruktūras attīstības un uzlabošanas programma”.

Savukārt no saturiskā un tehnisko risinājumu viedokļa Ziemeļu koridors visplašāk tiek skatīts Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018.gadam, un jo īpaši Paskaidrojuma raksta 9.nodaļā „Transports – satiksmes infrastruktūra”. Šajā nodaļā plānotajam Ziemeļu koridoram tiek ierādīta ļoti nozīmīga loma gan pilsētas ielu struktūras pilnveidošanā, gan pārvietošanās ātruma un satiksmes infrastruktūras kapacitātes palielināšanā arvien pieaugošās satiksmes intensitātes apstākļos. Piemēram, teritorijas plānojumā tiek pausts skaidrs uzstādījums, ka „lai atslogotu pilsētas centrālo daļu no kravas transporta, svarīgi ir izveidot lielceļu tīklu, kurš nodrošinātu kravas transporta satiksmes iespējas bez ierobežojumiem. Pabeidzot perspektīvā lielceļu tīkla izbūvi , pilnībā tiks nodrošinātas kravas transporta vajadzības kā pilsētas iekšienē tā arī sasniegt vajadzīgos objektus (it sevišķi ostu) pa īsāko ceļu no pilsētas ārpuses.”

Rīgas teritorijas plānojumā tiek minēts, ka “pamatojoties uz jau veiktās transporta modelēšanas rezultātiem, normālā situācijā transporta kustības nodrošināšanai jau tagad ir nepieciešams veikt pētījumus par divu šķērsojumu būvniecību pāri Daugavai uz ziemeļiem no Vanšu tilta, jo tālākā perspektīvā transporta plūsmai ir izteikta tendence palielināties”. Attiecīgi šis teritorijas plānojums rosina attīstīt gan Ziemeļu šķērsojumu, gan Hanzas šķērsojumu, par prioritāti izvirzot Ziemeļu šķērsojumu kā daļu no Ziemeļu koridora.

Rīgas teritorijas plānojumā tiek rekomendēts paredzēt vietu Ziemeļu koridoram kā Via Baltica ievadam Rīgā, primāri pārrobežu un reģionālo sakaru nodrošināšanai. Šāda pieeja ir pamatota ar Rīgas īpašajiem apstākļiem, kad liela transporta plūsmas daļa ir saistīta ar pilsētas aglomerāciju un ir nepieciešams uzlabot piekļuvi Rīgas brīvostai, radot efektīvu alternatīvu jau pašreiz pārslogotajai vēsturiskajai pilsētas ielu struktūrai. Tādējādi samazināsies satiksmes sastrēgumi, ceļā patērētais laiks, uzlabosies gaisa kvalitāte un vienlaicīgi samazināsies arī kravu pārvadātāju izdevumi kravu transportēšanai (pateicoties raitākai transporta plūsmai) un pilsētas dienestu izdevumi ielu uzturēšanai (pateicoties mazākai kravas transporta radītajai slodzei uz ielas segumu).

Tālākai Rīgas lielceļu un maģistrāļu sistēmas attīstībai Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018.gadam rekomendē izbūvēt Ziemeļu maģistrāli, sadalot to trijos posmos:

  1. Brīvības ielas dublieris no Via Baltica ievada Rīgā līdz Austrumu maģistrālei;
  2. Brīvības ielas dubliera turpinājums ar Ziemeļu šķērsojumu pāri Daugavai;
  3. Ziemeļu trases turpinājums Daugavas kreisajā krastā.

Lai palielinātu ieguvumus no Ziemeļu koridora tieši Rīgas pilsētas transporta sistēmas uzlabošanā, Rīgas teritorijas plānojumā tiek rekomendēts veidot vairākus Ziemeļu koridora pieslēgumus ne tikai pie lielceļiem, bet arī pie pilsētas maģistrālēm. Konkrēti risinājumi gan ir izskatāmi tālākajā Ziemeļu koridora projekta īstenošanas procesā.

Papildus jau iepriekšminētajiem apsvērumiem par transporta situācijas uzlabošanu Rīgā, Ziemeļu koridora attīstība Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018.gadam tiek ļoti cieši saistīta ar Rīgas perspektīvo plānojuma struktūru , jo Ziemeļu koridors tiek uztverts kā pamats attīstības sekmēšanai Rīgas ziemeļu daļā. Ap to vairākās vietās (Podragā, Vējzaķusalā, Čiekurkalnā) ir atļauta blīvas un intensīvas apbūves attīstība, revitalizējot degradētās teritorijas un veidojot jaunas dzīvojamās apkaimes. Neattīstot Ziemeļu koridoru šo teritoriju iecerētā attīstība visdrīzāk būs nesekmīga. Lai šādu situāciju nepieļautu, kardināli būtu jāpārstrādā pilsētas teritorijas plānojums, kas varētu izraisīt ļoti komplicētas juridiskās un finansiālās sekas.

Rīgas reģiona līmenis

Kopš 2007.gada spēkā esošais Rīgas plānošanas reģiona Telpiskais (teritorijas) plānojums definē reģiona līmeņa skatījumu tā teritorijas attīstības veicināšanai ar perspektīvu uz 20 gadiem.

Transporta attīstības jautājumi, starp kuriem ietverams arī Ziemeļu koridora projekts, tiek skatīti šī plānojuma sadaļā „Infrastruktūra un sasniedzamība”. Vairāki no šajā sadaļā izvirzītajiem mērķiem un to skaidrojumiem ir uzskatāmi par tiešu atbalstu Ziemeļu koridora projekta attīstībai. Piemēram, mērķis „Attīstīt vienotu ilgtspējīgu reģiona transporta sistēmu (uzlabojot autoceļu infrastruktūru, ceļu drošību, samazinot konflikta situācijas dažādu transporta veidu un gājēju starpā)”, „Uzlabot starptautisko sasniedzamību, lai Rīgas reģions kļūtu par vienu no galvenajiem Eiropas transporta mezgliem, starptautiski ērti, droši un ātri sasniedzamu, pasažieru un kravu plūsmu krustpunktu starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem (integrējot Rīgas reģiona transporta infrastruktūru Transeiropas transporta sistēmā, attīstot saiknes Austrumu virzienā, tā nodrošinot ātras un drošas transporta plūsmas Rietumu – Austrumu virzienā, veidojot pievadus starptautiskajām automaģistrālēm)”.

Bez iepriekšminētajiem vispārējiem transporta attīstības mērķiem Rīgas reģiona telpiskais plānojums lielu uzsvaru liek uz dzelzceļa un sabiedriskā transporta sistēmas pilnveidošanu, taču netiek piemirsti joprojām nepieciešamie uzlabojumi arī autoceļu infrastruktūrā. Tā rezultātā šī plānojuma apakšnodaļā „Autoceļu infrastruktūra un sasniedzamība” tiek pausts nepārprotams atbalsts arī Ziemeļu koridora projekta attīstības nepieciešamībai: „Reģiona plānojuma ietvaros tiek atbalstīti risinājumi, kas mazinātu sastrēgumus Rīgas pilsētā, tai skaitā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un tā pievedceļu izveide. Ziemeļu šķērsojums un tā pievadi plānoti, lai uzlabotu Rīgas pilsētas satiksmi un novirzītu transporta kustību, tai skaitā tranzīta, no pilsētas centrālās daļas, kas savukārt mazinātu satiksmes sastrēgumus, uzlabotu transporta infrastruktūru Rīgas pilsētā, kā rezultātā arī Rīgas reģionā kopumā.”

Latvijas līmenis

Nacionālajā jeb Latvijas līmenī par vienu no galvenajiem plānošanas dokumentiem ir uzskatāms Latvijas nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam, kas paredz vairākus uzdevumus un prioritātes attiecībā uz transporta infrastruktūras kā būtiskas veiksmīgas reģionālās attīstības faktora attīstību. Liela daļa šo uzdevumu tiešā veidā pauž atbalstu Ziemeļu projekta attīstības idejai, kā, piemēram:

    • nodrošināt kvalitatīvu un funkcionējošu Rīgas reģiona teritorijas plānojuma struktūru, kas garantē kvalitatīvus un pieejamus transporta pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, kā arī valstij kopumā, veiksmīgi iekļaujot Rīgu Eiropas Savienības Transeiropas transporta tīklā;
    • nodrošināt starptautiskās transporta infrastruktūras intensīvu attīstību, tajā skaitā visu lielāko valsts nozīmes autoceļu, dzelzceļa infrastruktūras, ostu un lidostas modernizāciju;
    • attīstīt starptautisko, nacionālo, reģionālo un vietējo transporta tīklu savstarpējos savienojumus (loģistikas un faktiskos savienojumus);
    • veicināt sadarbību starp valsts un pašvaldību iestādēm proporcionālas un integrētas transporta sistēmas izveidē valstī;
    • dažādot transporta un loģistikas pakalpojumus, izveidojot integrētu un multimodālu nacionālo transporta sistēmu, kas spēj konkurēt Eiropas un globālo pakalpojumu tirgū;
    • izveidot Latviju par Āzijas un Eiropas tirdzniecības darījumu transporta un loģistikas centru.

Latvijas nacionālajā attīstības plānā paustie mērķi un uzdevumi saskan arī ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam definētajiem mērķiem, starp kuriem uz Ziemeļu koridora projekta attīstību tieši attiecināmi ir sekojoši mērķi:

  • pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša komfortabla un droša satiksme valsts autoceļu tīklā;
  • pieprasījumam atbilstoša ostu caurlaides spēja, konkurētspējīgu un efektīvu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā transporta ķēdē;
  • pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu eksports, panākot tranzīta kravu apgrozījuma pieauguma dinamiku Latvijas ostās straujāku, nekā konkurējošo valstu ostās.

Lai īstenotu Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteiktos uzdevumus un virzītos uz Transporta attīstības pamatnostādnēs definētajiem mērķiem, Latvijas republikas Ministru kabineta (turpmāk tekstā – Ministru kabinets) 2007.gada 20.decembra deklarācija par veicamajiem pasākumiem paredz, ka sadarbībā ar Rīgas domi realizējamā Rīgas Ziemeļu šķērsojuma būvniecības uzsākšana un tā savienojums ar “Via Baltica” ir viena no galvenajām transporta sektora prioritātēm valstī. Tādējādi Ziemeļu koridora projekts pilnīgi noteikti ir uzskatāms par valstiskas nozīmes projektu, kas nodrošina virzību uz nacionālajā līmenī nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem.

Eiropas Savienības līmenis

Viens no Ziemeļu koridora projekta stratēģiskajiem mērķiem ir radīt ērtu Rīgas pilsētas un Rīgas ostas abu krastu daļu pieslēgumu Latvijas valsts galveno autoceļu un Eiropas transporta komunikāciju (TEN-T) tīklam, tādējādi piešķirot šim projektam arī starptautisku nozīmi.

Šāds starptautisks skatījums uz Ziemeļu koridora projektu tiek oficiāli atbalstīts arī no Eiropas Savienības puses, par ko liecina arī no Eiropas Savienības komunikāciju tīkla budžeta piešķirtais finansējums ar Ziemeļu koridora projekta sagatavošanu saistīto aktivitāšu finansēšanai EUR 18,6 miljonu apmērā, paredzot ES līdzfinansējumu 50% jeb EUR 9,3 miljonu apmērā:

  1. programmas TEN-T 2005 ietvaros tiek finansēta Ziemeļu koridora projekta priekšizpēte EUR 7,6 miljonu apmērā, no šīs summas ES līdzfinansējums sastāda 50% jeb EUR 3,8 miljonus. Programmas ietvaros paredzētās aktivitātes ir 1. un 2.posma sagatavošana investīcijām (skiču projektu izstrāde, IVN, ģeoloģiskie pētījumi un hidroģeoloģiskā modelēšana), kā arī satiksmes un finanšu pētījumu veikšana Ziemeļu koridora projektam kopumā;
  2. programmas TEN-T 2007 ietvaros tiek finansēti Ziemeļu koridora projekta priekšizpētes darbi EUR 11,0 miljonu apmērā, no šīs summas ES līdzfinansējums sastāda 50% jeb EUR 5,5 miljonus. Programmas ietvaros paredzētās aktivitātes ir 3. un 4.posma sagatavošana investīcijām (skiču projektu un IVN izstrāde) tehniskās, juridiskās un finanšu konsultācijas projekta sagatavošanai atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un konkursa dokumentācijas izstrāde projekta īstenotāja (privātā partnera) piesaistīšanai.

Mērķis – uzlabot Rīgas transporta infrastuktūras sistēmu, nodrošināt pilsētas, reģiona un valsts izaugsmes iespējas ilgetmiņā.

Uzdevumi:

  • radīt ērtu Rīgas ostas abu krastu daļu pieslēgumu Latvijas valsts autoceļu un Eiropas transporta komunikāciju (TEN-T) tīklam;
  • novirzīt autotransporta plūsmu, jo īpaši tranzīta kravu plūsmu, prom no Rīgas pilsētas vēsturiskā centra;
  • uzlabot pilsētā saikni pāri Daugavai, jo īpaši starp tās ziemeļu daļas apkaimēm;
  • radīt racionālu alternatīvu Rīgas apvedceļam A5, nodrošinot īsāku/ātrāku tranzīta satiksmi starp teritorijām austrumos un rietumos no Rīgas;
  • radīt katalizatoru straujākai Rīgas ziemeļu daļas attīstība
  • uzlabot vides kvalitāti pilsētā.

Projekts ir vitāli nepieciešams Rīgas pilsētas un reģiona līdzsvarotai attīstībai, jo tā īstenošana nodrošina:

  • būtisku satiksmes plūsmu optimizēšanu Rīgas pilsētā (ietaupīts laiks šķērsojot pilsētu, zemākas transportlīdzekļu lietošanas izmaksas, ceļu satiksmes drošības uzlabojumi);
  • ievērojamu gaisa kvalitātes uzlabošanos Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā;
  • trokšņu līmeņa samazinājumu un daudzus citus ieguvumus.

Projekts ir ne mazāk svarīgs Latvijas valsts un Eiropas Savienības kontekstā, kā nacionāla mēroga infrastruktūras projekts, jo tā īstenošana veicina:

  • Rīgas ostas attīstību (kravu plūsmu pieaugums, pateicoties jaunam ostas pieslēgumam valsts autoceļu tīklam, un ar to saistītie ekonomiskie ieguvumi);
  • ārvalstu investīciju piesaisti uzņēmējdarbībā (uzlabota infrastruktūra sekmē jaunu ražotņu izveidi);
  • visas valsts ekonomisko aktivitāti kopumā (attīstoties uzņēmējdarbībai, tiek radītas jaunas darba vietas, nodrošināti papildus ieņēmumi no nodokļiem).

Pilsētplānošanas ieguvumi:

  • jauns, nozīmīgs pilsētas plānojuma struktūras karkasa elements – veicina racionālāku pilsētas zemes resursu izmantošanu un koridoram tuvumā esošo – teritoriju attīstību – jo sevišķi ap krustojumiem;
  • patreizējā pilsētas ielu tīkla hierarhiski fragmentārā rakstura samazināšanās, pateicoties jauna satiksmes infrastruktūras pamatelementa izbūvei pilsētas ziemeļu daļā.

Pēc tranzītsatiksmes atvirzīšanas no pilsētas centra radīta iespēja veidot cilvēkiem draudzīgāku pilsētvidi pilsētas vēsturiskajā daļā, tai skaitā veiksmīgāk attīstot arī ūdensmalu teritorijas.

Transporta ieguvumi:

  • transporta plūsmas (jo sevišķi kravu tranzīta plūsmas) novirzīšana prom no pārslogotā pilsētas centra;
  • ātrāka satiksme pāri Daugavai Rīgas pilsētas ziemeļu daļā;
  • ērtāka un ātrāka piekļuve Rīgas ostai;
  • ielu tīkla kapacitātes palielināšanas visā Rīgā;
  • satiksmes drošības uzlabošanās, pateicoties mūsdienīgiem transportbūvju risinājumiem un mazāk intensīvai transporta plūsmai pilsētas centrā.

Vides ieguvumi:

  • gaisa piesārņojuma samazināšanās, pateicoties raitākai transporta plūsmai;
  • labāka gaisa kvalitāte, mazāk trokšņu un vibrāciju Rīgas centrā.

  • Ceļa garums – 30 kilometri.
  • Visā ceļa garumā – divas brauktuves ar sadalošo joslu;
  • Katrā braukšanas virzienā 2 – 3 joslas. Joslu skaitu dažādos ceļa posmos noteiks plānotā satiksmes intensitāte. Posmos, kur būs 2 joslas, tiks paredzēta iespēja nākotnē ceļu paplašināt.
  • Tiek veidoti tikai daudzlīmeņu krustojumi un šķērsojumi. Tiek plānoti 9 – 12 daudzlīmeņu krustojumi, tai skaitā 2 trīs līmeņu krustojumi ar Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi (Austrumu maģistrāli).
  • Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies valsts galvenajam autoceļam A10 (Rīga – Ventspils) pie Priedaines, netālu no Jūrmalas caurlaižu iegādes punkta, un pie valsts galvenā autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš /Salaspils – Babīte) Babītes tuvumā.
  • Austrumos Ziemeļu koridors pieslēgsies valsts galvenajam autoceļam A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem.
  • Ziemeļu koridors šķērsos Daugavu aptuveni 3 kilometrus uz ziemeļiem no Vanšu tilta. Projekta sagatavošanas gaitā ir izskatīti dažādi šķērsojuma varianti – gan tilti, gan tuneļi.
  • Aptuvens summārais Ziemeļu koridora (ieskaitot pievedceļus) estakāžu un tilta konstrukciju kopgarums būs ap 18 – 21 km. Kopējais šādu inženierbūvju skaits būs ap 50 – 55.
  • Atļauto ātrumu uz trases noteiks pēc trases būvniecības, bet pieņemot, ka ārpus pilsētas būs atļauts braukt ar ātrumu 90 kilometri stundā un pilsētā – 70 kilometri stundā, distanci no Jūrmalas caurlaižu punkta līdz Berģiem varēs veikt 23 – 25 minūtēs.

Ziemeļu koridora projektēšana notiek pa posmiem:
1.posms – Brīvības ielas dublieris – no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei. Posma garums ir 9,1 kilometru.

2,posms – no Gustava Zemgala gatves (ietverot krustojumu) līdz Daugavgrīvas ielai (ietverot krustojumu). Posma garums ir 6,5 kilometri. Šī Ziemeļu koridora daļa ietver Daugavas šķērsojumu, divus trīslīmeņu krustojumus un citus svarīgus inženiertehniskos risinājumus.

3.-4.posms – no Daugavgrīvas ielas līdz valsts autoceļam A10 (Rīga – Ventspils) pie Priedaines. 3. posms atrodas Rīgas pilsētas teritorijā un 4.posms – Babītes novadā un Jūrmalas pilsētā. Abu posmu garums ir 14.4 kilometri.

Novietojums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms (t.s. Brīvības ielas dublieris) veido projektējamā transporta koridora austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei). Posma garums ir ap 9,1 kilometru.

Ziemeļu koridora 1.posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās. Pirmā daļa ir transporta koridora posms starp Gustava Zemgala gatvi un Jaunciema gatvi 6,5 kilometrus garumā. Otrā daļa ir esošais (pārbūvējamais) Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometrus garumā.

Detalizēts novietojuma apraksts

Pašlaik satiksmes plūsmas, kas virzās pa Via Baltica (starptautiskā autoceļa E 67) no ziemeļiem (valsts autoceļš A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži)), pieslēdzas autoceļam A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) un ceļa mezglam ar autoceļu A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne). Virzienā uz Rīgas centru satiksmes plūsmas virzās pa Brīvības gatvi, šķērso Juglas upi starp Juglas ezeru un Ķīšezeru, kā arī Juglas un Teikas apkaimes. Brīvības gatve ir galvenā satiksmes plūsmu uzņemošā iela Rīgā no Via Baltica ziemeļu virziena, kā arī autoceļiem A2, A3 un A4. Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte Brīvības gatvē posmā no autoceļa A2 ievada Rīgā līdz Gustava Zemagala gatvei sasniedz 49 000 transporta līdzekļus diennaktī, bet rīta maksimumstundā (plkst. 8:00 līdz 9:00) – 3362 transporta līdzekļus (posmā Biķernieku iela – Gustava Zemgala gatve). Lai sasniegtu Rīgas brīvostu un pilsētas ziemeļaustrumu apkaimes, daļa transporta līdzekļu, t.sk. kravas transports, pārvietojoties pa Brīvības gatvi, tās nepietiekošas caurlaidības dēļ, papildus izmanto arī Ropažu, Krustabaznīcas, Viskaļu ielas un atsevišķus Gustava Zemgala gatves fragmentus, kuru funkcionālais profils neatbilst tranzītsatiksmes plūsmām. Virzienā no krustojuma ar Gustava Zemgala gatvi uz centru Brīvības iela nodrošina transporta plūsmas uz Rīgas vēsturisko centru, kā arī apkalpo pilsētas iekšējās transporta plūsmas no citiem virzieniem.

Brīvības ielas dubliera projekts paredz atrisināt iepriekšminētās problēmas, izbūvējot jaunu transporta koridoru posmā no Jaunciema gatves līdz Viskaļu ielai un pilnveidojot jau esošos ceļu risinājumus posmos no autoceļa A2 līdz Jaunciema gatvei un no Viskaļu ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.

Pētījumi apstiprina, ka Brīvības ielas dubliera īstenošanas rezultātā samazināsies transportlīdzekļu ceļā pavadītais laiks un sastrēgumi Rīgā kopumā, piemēram, aprēķināts, ka Brīvības gatvē iespējamais satiksmes intensitātes samazinājums būs 34%, kā arī būtiski uzlabosies pilsētas centra un ostas teritoriju sasniedzamība Daugavas labajā krastā, piemēram, rīta sastrēguma stundās brauciena ilgums samazinājums šajās teritorijās būs 30 – 50%, tādējādi ievērojami uzlabojot mobilitāti un vides kvalitāti projekta ietekmes reģionā. Ekonomiski būtiskākais ieguvums ir sastrēgumos pavadītā laika ietaupījums vieglajām automašīnām.
Kā jau iepriekš minēts Brīvības ielas dublieris veido Ziemeļu koridora austrumu daļu. Trase pilnībā iekļaujas Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās Brīvības ielas dubliera sarkanajās līnijās. Lai arī transporta koridora trases rezervētā teritorija piekļaujas Makšķernieku ciema un Pakalniešu ielas mazstāvu apbūvei, tā galvenokārt virzās pa atmatu (aizaugušas pļavas un krūmāji) teritoriju un neparedz dzīvojamo māju nojaukšanu. Rīgas teritorijas plānojumā abpus automaģistrālei kā atļautā zemes izmantošana galvenokārt dominē dzīvojamā un jaukta tipa apbūve. Skiču projektā aprēķinātais Brīvības ielas dubliera kopgarums ir ap 9,1 kilometru.

Ziemeļu koridora 1.posma robežās paredzēts veidot piecus daudzlīmeņu krustojumus:

  • Ar Gustava Zemgala gatvi (Austrumu maģistrāli). Šis būs viens no nozīmīgākajiem ceļu mezgliem Rīgā, kas tiks veidots trīs līmeņos. Detalizēts tā risinājums ir ietverts 2.posma skiču projektā.
  • Ar Viskaļu ielu.
  • Ar Mārkalnes ielu.
  • Ar Jaunciema gatvi. Šeit nākotnē paredzēts pieslēgt t.s. Baltezera apvedceļu – jaunbūvējamu trasi, kas kļūs par daļu no Via Baltica trases.
  • Ar autoceļu A2 pie Berģiem.

Ziemeļu koridora 1.posma trase šķērso Juglas upi pie Makšķernieku ciema un Juglas kanālu Bukultos. Pār Juglas upi tiks izbūvēti divi paralēli 250 metrus gari tilti katrai brauktuvei, kas šķērsos arī Mārkalnes ielu, tādējādi saglabājot saikni ar Ķīšezeru. Pār Juglas kanālu esošā Jaunciema gatves tilta vietā paredzēts uzbūvēt divus paralēlus 105 metrus garus tiltus katrai brauktuvei.

Pilns Ziemeļu koridora 1.posma trases risinājums paredz trases rietumu daļu 1095 metrus garā posmā ievietot tunelī, kas tiktu turpināts tālāk 2.posmā. Šādā veidā tiek saglabāts esošais ielu tīkls un trase netraucē līdzās esošos Čiekurkalna un Mežaparka iedzīvotājus, kā arī tiks radīti labāki nosacījumi pieguļošo teritoriju attīstībai. Tunelis tiks būvēts ar atklātas būvniecības metodi, pēc izbūves to pārsedzot un virs tā izvietojot vietējas nozīmes ielas.

Starta projekts

Skiču projekts paredz arī iespēju, ka Ziemeļu koridora 1.posms tiek būvēts ātrāk, nekā pārējais Ziemeļu koridors. Šis risinājums tiek dēvēts par Ziemeļu koridora Starta projektu, kas ir tehniski vienkāršots Brīvības ielas dubliera risinājums ar būtiski zemākām izmaksām, bet kas spēj pilnvērtīgi funkcionēt un sniegt ieguvumus kā patstāvīgs projekts.

Starta projekta koncepta izvēle tika pamatota ar šī posma tehnisko un ekonomisko nodalāmību (iespēju īstenot kā atsevišķu projektu), ES fondu līdzekļu pieejamību, potenciālo ES finansējuma apjomu, kā arī šāda koncepta īstenošanas plānu un laika grafiku. Šāds redzējums saskan arī ar Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, kur vispirms kā atsevišķu projektu tiek rekomendēts īstenot Ziemeļu koridora 1.posmu, pārējo posmu īstenošanu atstājot tālākā perspektīvā, atkarībā no risinājumiem finansējuma piesaistei.

Šobrīd ir veiktas nepieciešamās izmaiņas Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam, sagatavotas nepieciešamās tehniskās izpētes – Starta projekta trases un tās savienojumu ar esošo pilsētas ielu tīklu novietojuma tehniskie risinājumi skiču projekta stadijā, kā arī finanšu izpētes, kas precizē un pamato Starta projekta izmaksas.

Starta projekts paredz izbūvēt Brīvības ielas dublieri kā autoceļu ar divām kustības joslām katrā virzienā, kas projektēts saskaņā ar standartu LVS 190-2:1999. Šis risinājums ietver teritorijas rezervēšanu un nepieciešamo būvkonstrukciju un komunikāciju izveidi, kuras nākotnē nodrošinātu iespējami vienkāršu trases pārbūvi par autoceļu ar trīs kustības joslām katrā virzienā ar minimālām papildus izmaksām.

Tāpat kā pilnajā Brīvības ielas dubliera risinājumā arī Starta projektā tiek paredzēta nepārtraukta satiksmes plūsma bez luksoforu objektiem, krustojumi ar autoceļu A2, Jaunciema gatvi, Mārkalnes ielu, Viskaļu ielu un Gustava Zemgala gatvi, kā arī ērti savienojumi ar Kokneses prospektu, Ezermalas ielu, Lizuma ielu un Kanāla ielu. Perspektīvā arī šim tehniskajam risinājuma būs vienkārši pieslēdzams plānotais Baltezera apvedceļš kā jaunais Via Baltica ievads Rīgā. Atšķirībā no pilnā Brīvības ielas dubliera risinājuma Starta projektā viss pamattrases vertikālais novietojums ir zemes līmenī – nav plānota tiltu (neskaitot pār Juglas upi un Juglas kanālu) vai tuneļu izbūve. Tilti un divlīmeņu struktūras paredzēti tikai atsevišķos savienojumos ar esošo ielu tīklu (piemēram, 250 m gara tilta izbūve pāri Juglas upei pie Makšķernieku ciema un 105 m gara tilta izbūve (vecā rekonstrukcija) pāri Juglas kanālam pie Bukultiem).

Ģenerālvarianta plusi:

  • nodrošinās ērtu satiksmes plūsmu no Via Baltica (valsts autoceļš A1), un arī valsts autoceļiem A2, A3 un A4 līdz Gustava Zemgala gatves un Gaujas ielas krustojumam (nākotnē pēc visa Ziemeļu koridora izbūves – cauri visai Rīgai);
  • savienos Via Baltica, citus Rīgā ienākošos starptautisko, valsts un Rīgas reģiona autoceļus ar Rīgas ielu tīklu;
  • veicinās ērtāku piekļūšanu Rīgas Brīvostas teritorijai Latvijas valsts galveno autoceļu un Eiropas transporta komunikāciju (TEN-T) tīklam Daugavas labajā krastā, tādējādi palielinot ostas attīstības potenciālu un vienlaicīgi samazinot tās kravu plūsmu radīto tiešo ietekmi uz pilsētas transporta sistēmu un vides kvalitāti;
  • uzlabos Rīgas pilsētas transporta sistēmas efektivitāti, novirzot autotransporta plūsmu, jo īpaši tranzīta kravu plūsmu, prom no Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un Brīvības gatves, kā arī uzlabojot saiknes starp pilsētas ziemeļaustrumu daļas apkaimēm;
  • sadalīs satiksmes plūsmas starp pilsētas maģistrālēm un ielām: Austrumu maģistrāli, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu un Jaunciema gatvi pilsētas austrumu daļā.

Galvenie tehniskie parametri

  Trase no Gustava Zemgala gatves līdz Jaunciema gatveiTrase no Jaunciema gatves līdz Berģiem
Trases kopējais garums, km
9,1
Automaģistrāles un vispārīgas lietošanas BI kategorijas ceļa garums, km
6,5
2,6
Autoceļa pamattrases asfalta seguma apjoms, m2
175500
50600
Inženiertehniskās būvesTilti: skaits; garums, m
2 (355m)
1 (60m)
Satiksmes pārvadi un estakādes, skaits, garums, m
16 (4015m)
4 (420m)
Tuneļi, garums, m
1 (1100m)
1 (65m)
Pieslēgumi pilsētas maģistrālajām ielām, skaits
3
1
Braukšanas joslu skaits
2+2 – pirmajā izbūves kārtā un 3+3 – otrajā kārtā
2+2
Gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta kustības nodrošinājums
blakus esošās ielas
blakus esošās ielas
Projektētais/maksimālais pieļaujamais braukšanas ātrums trasē, km/h
100/100
90/90
Nodrošināta piekļuve visiem nekustamajiem īpašumiem
Vai trases izbūve iespējama vairākās kārtās
  • (avots: SIA „BRD projekts” aprēķini, 2007.)Būvniecības darbiem nepieciešamo galveno derīgo izrakteņu un būvmateriālu aptuvenais apjoms

IzejvielaIzmantošanaAvotsApjoms, tūkst. m3
GruntsAutoceļa uzbēruma izbūveiNo vietējām grants-smilts atradnēm1098
SmiltsDrenējoša slāņa izbūveiNo vietējām grants-smilts atradnēm420
Dolomīta šķembasAutoceļa pamatiem un nomaļu nostiprināšanaiPlānots ievest no ārvalstīm209
Granīta šķembasAutoceļa segas pamatamPlānots ievest no ārvalstīm102
Asfaltbetons (3 kārtas)Autoceļa seguma izbūveiBūvuzņēmēja ražotne108

Ieteikme uz vidi

Trokšņu līmeņa nodrošinājums, veicot prettrokšņa pasākumus (sienas, logu nomaiņa u.c.)esošai apbūveiAtbilstošs
plānotai apbūvei (arī paredzot atbilstošu ēku plānojumu)Atbilstošs
Vibrāciju ietekme tiešā automaģistrāles tuvumābūvdarbu laikāPaaugstināta būvdarbu vietas tiešā tuvumā
ekspluatācijas laikāNeliela
Gaisa piesārņojuma ar slāpekļa dioksīda (NO2) koncentrāciju nodrošinājumspēc 1.kārtas nodošanas ekspluatācijāPārsniegs normatīvu prasības
pēc 2.kārtas nodošanas ekspluatācijāPārsniegs normatīvu prasības
Iespējas iekļaut gaisa piesārņojumu samazinošus tehniskos risinājumusDaļēji (tuneļa posmā)
Gaisa piesārņojuma ar oglekļa oksīdu (CO), cietajām daļiņām (PM10) nodrošinājums vidējos meteoroloģiskajos apstākļosAtbilstošs
Šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijasNešķērso
Attālums līdz "Natura 2000" teritorijai "Jaunciema dabas liegums", m135 - 340
Attālums līdz kultūras pieminekļiem, m30-50
Augsnes piesārņojuma normatīvu nodrošinājumsbūvdarbu laikāAtbilstošs
ekspluatācijas laikāAtbilstošs
Rīgas TEC-1 pelnu nosēdlauku infiltrācijas ierobežojumsNodrošināts
Ietekme uz ekoloģisko situāciju ĶīšezerāNav
Ietekme uz ekoloģisko situāciju Juglas upēbūvdarbu laikāNebūtiska
ekspluatācijas laikā, ja tiek savākti un attīrīti tiltu kaisīšanai izmantotā sāls ūdeņiNebūtiska
Ietekme uz gruntsūdeņu piesārņojumubūvdarbu laikāNebūtiska
ekspluatācijas laikā, ja tiek savākti un attīrīti ielu kaisīšanai izmantotā sāls ūdeņiNav
Ietekme uz artēzisko ūdeņu piesārņojumuNav
Ainavas kvalitātes nodrošinājumsdegradēto ainavu teritorijāsUzlabošanās
vērtīgo ainavu teritorijāsNav būtiska ietekme

Sabiedrības viedoklisIetekme uz vidi

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 8.februārī pieņemto lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) nepieciešamību, laika posmā no 2007.gada 16.novembra līdz 27.decembrim sabiedriskajai apspriešanai tika nodots Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra „Agenda 21” izstrādātais ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika organizētas kopumā 3 sapulces – Garkalnes novada domē, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā, kā arī iedzīvotāji tika aicināti iesniegt rakstiskus priekšlikumus par izstrādāto IVN darba ziņojumu.

Sabiedriskās apspriešanas procesā bija novērojama šāda sabiedrības līdzdalība:

  • 3 sabiedriskās apspriešanas sapulcēs piedalījās 117 dalībnieki;
  • tika saņemtas 15 vēstules, vairāki informatīvie zvani un e-pasti;

Rakstiskos priekšlikumos tika izteikts pārliecinošs atbalsts piedāvātajam trases 3.variantam, kas arī turpmākajā projektēšanas procesā ar atbilstošiem lēmumiem tika atbalstīts no visām iesaistītajām pusēm.

Ģenerālvarianta izvēles pamatojums

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par Ziemeļu koridora 1.posma ģeneralvariantu sabiedrības un institūciju izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvi novietojuma varianti.

2006. gada 31. janvārī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā iesniegumu par paredzēto darbību (t.i. Ziemeļu koridora 1.posma projektēšanu), un 2006. gada 8. februārī tika pieņemts lēmums par IVN nepieciešamību Ziemeļu koridora 1. posma automaģistrāles būvniecībai no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga iela).

Laika posmā no 2006.gada 20.februāra līdz 20.martam notika Ziemeļu koridora 1.posma būvniecības ieceres publiskā apspriešana un paredzētās būvniecības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana. 2006. gada 24. aprīlī Vides pārraudzības valsts birojs izdeva IVN programmu.

Laika posmā no 2007.gada 16.novembra līdz 27.decembrim notika Ziemeļu koridora 1. posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tās ietvaros tika organizētas arī 3 sabiedriskās apspriešanas sapulces – Garkalnes novada domē, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā.

Saskaņā ar 2008. gadā izstrādāto IVN noslēguma ziņojumu Vides pārraudzības valsts birojs no trim apskatītajiem Ziemeļu koridora 1.posma novietojuma variantiem kā no vides viedokļa piemērotāko trases novietojumu būvniecības projekta tālākai izstrādei, rekomendēja turpināt izpētīt trešo trases variantu, jo tas rada vismazāko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Arī Ziemeļu koridora neatkarīgie tehniskie eksperti (“AECOM”, Lielbritānija) savā atzinumā norāda, ka trešais variants būtu vispiemērotākais tālākai virzībai.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja rekomendāciju Garkalnes novada dome 2008. gada 24. septembrī, savukārt, Rīgas dome 2009. gada 13. janvārī pieņēma lēmumu par paredzētās darbības „Automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (Brīvības ielas dubliera) būvniecību” akceptēšanu, paredzot 3. piedāvātā Ziemeļu koridora 1. posma novietojuma varianta būvniecības projekta turpmāku izstrādi.

Nekustamie īpašumi

Brīvības ielas dubliera alternatīvo variantu* skarto zemes īpašumu sadalījums pēc platības un to piederības veida
(Avots: SIA “BRD projekts”, 2007.)

ĪpašniekiTrases skarto nekustamo īpašumu platība, ha%, no kopējās platības plānotajās sarkanajās līnijās%, no kopējās platībasTrases skarto nekustamo īpašumu skaitsĪpašnieku skaits
Pavisam kopā:
119,6
100,0
Plānotajās sarkanajās līnijās esošie īpašumu īpašnieki**:
fiziskas personas
6,3
10,5
20
25
valsts
15,1
25,1
9
9
Rīgas pilsēta
23,0
38,3
14
1
juridiskas personas
9,0
15,0
14
14
nenoteikti īpašnieki
5,9
9,8
12
-
reliģiskās organizācijas
0,8
1,3
1
1
Kopā plānotajās sarkanajās līnijās**:
60,0
100,0
50,2
70
50
Esošo ielu sarkanajās līnijās***:
59,6
49,8

Izmaksas* – apkopota informācija par īpašumiem plānotās automaģistrāles variantu teritorijām sarkano līniju robežās
**- ietver informāciju par no jauna plānotajām sarkano līniju teritorijām
***- esošo ielu sarkanās līnijas, kuras jau pašlaik ir Rīgas domes Satiksmes departamenta lietošanā

Ziemeļu koridora 1.posma veiktās izmaksu aplēses – milj. LVL, bez PVN.

 Ģenerālvariants
Starta projekts (1.posma 1. kārta)*Projekta realizācijas izmaksas**108.691**
Pilns trases risinājumsProjekta realizācijas izmaksas164.926***
Nekustamo īpašumu atsavināšana9.000****

* – izstrādātā Starta projekta satiksmes organizācijas priekšlikums – brauktuve ar divām kustības joslām katrā virzienā + galvenās trases brauktuve ar vienkāršotiem Jaunciema gatves, Kanāla ielas, Mārkalnes ielas un Viskaļu ielas krustojumu risinājumiem
** – SIA „Transportbūvju konsultācijas” veiktās izmaksu aplēses 2010.gada cenās
*** – pilnsabiedrības „BRD & PRO VIA” veiktās izmaksu aplēses 2008.gada cenās
**** – nekustamo īpašumu atsavināšanas izmaksu aprēķins veikts 2010.gadā.

Projektēšanas darbu hronoloģija

  • 2006.gada 20.februāris – 20.marts – Ziemeļu koridora 1.posma būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Sabiedrības izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvie trases izvietojuma varianti.
  • 2006.gada 4.jūlijs – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
  • 2006.gada 18.oktobris – tiek noslēgta vienošanās ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības centru „Agenda 21” par IVN izstrādi Ziemeļu koridora 1.posmam.
  • 2007.gada 20.marts – tiek noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „BRD & PRO VIA” par skiču projekta izstrādi.
  • 2007.gada 16.novembris – 27.decembris – IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
  • 2008.gada 30.jūlijs – ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu noslēdzas IVN procedūra.
  • 2008.gada 24.septembris – Garkalnes novada dome atbalsta 1.posma trešo alternatīvo variantu.
  • 2009.gada 13. janvāris – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 1.posma ģenerālvariantu. Balstoties uz šo lēmumu, skiču projekts tiek izstrādās trešajam alternatīvajam variantam.
  • 2009.gada 14.septembris – Rīgas dome saņem izstrādātu un ar atbildīgajām institūcijām saskaņotu skiču projektu.
  • 2010.gada 8.septembris – Rīgas Ziemeļu transporta koridora Vadības komiteja pieņem lēmumu par 1.posma Starta projekta izstrādi, kas paredz samazināt izmaksas, vienkāršojot trases risinājumus, bet saglabājot autoceļa kategoriju BI.
  • 2010.gada 23.novembris – Rīgas dome saņem 1.posma koriģēto skiču projektu atbilstoši Starta projekta koncepcijai, kas saskaņots ar atbildīgajām institūcijām

Ziemeļu koridora 1.posma skiču projekts ir pieejams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Novietojums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora (Ziemeļu koridors) 2.posms sākas nedaudz uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas (Spilves gravas un Dzirciema ielas krustpunktā, kas ir arī 3.posma noslēguma punkts), tālāk šķērso Daugavu, Rīgas centra ziemeļu daļu un noslēdzas pie Austrumu maģistrāles (Gustava Zemgala gatves) centrālās ass.

Detalizēts novietojuma apraksts

Ziemeļu koridora 2.posms ietver sarežģītākos un dārgākos Ziemeļu koridora elementus – augsta novietojuma tiltu pāri Daugavai un tuneli zem Miķela kapu dienvidu daļas. Tas Rīgā ir vistālāk uz ziemeļiem izvietotais Daugavas šķērsojums, kas savieno pilsētas rietumu daļu ar pilsētas austrumu daļu, ievērojami atslogojot Rīgas pilsētas satiksmes centrālo infrastruktūru no esošajām satiksmes plūsmām, tādejādi uzlabojot vispārējos mobilitātes apstākļus pilsētā, vienlaikus samazinot transportlīdzekļu negatīvo ietekmi uz pilsētvides kvalitāti.

Ziemeļu koridora 2.posma tilta uzbērums sākas 1450 metrus un konstrukcija – 880 metrus uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas. Tilta konstrukcija beidzas 440 metrus uz austrumiem no Ganību dambja (tilta konstrukciju kopgarums – 3063 m) un tālāk trase virzās pa Bukultu ielu zemes līmenī. 200 metrus uz rietumiem no Duntes ielas sākas tunelis, kas virzās zem Bukultu ielas, šķērso Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju un Miķeļa kapu dienvidu daļu, brauktuves līmenim sasniedzot 21,3 metru dziļumu zem zemes. Tālāk tunelis virzās zem Gaujas ielas, zem Gustava Zemgala gatves satiksmes pārvada un beidzas 630 metrus austrumos no tā zem Ķīšezera ielas (Ziemeļu koridora 1.posma daļa). Tiltam ir divas nobrauktuves un uzbrauktuves – krustojumos ar Daugavgrīvas un Eksporta ielu. Tunelim, savukārt, ir divas iebrauktuves un izbrauktuves – krustojumā ar Duntes ielu un Gustava Zemgala gatvi. Daugavas labajā krastā zemes līmenī trasei iespējams krustojums ar Sāremas ielu. Maksimālais augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai – 57,76 metri.

Saskaņā ar prognozēto satiksmes plūsmas pieaugumu Ziemeļu koridora 2.posms veiks pilsētas automaģistrāles funkcijas, kas nozīmē, ka trase paredzēta ar trijām braukšanas joslām katrā virzienā un bez luksoforiem uz pamattrases.
Gaujas ielā pāri tunelim tiek būvēta jauna iela ar gājēju / riteņbraucēju celiņu un autostāvvietām. Bukultu iela sarkano līniju ietvaros tiek pilnībā pārveidota, veidojot Ziemeļu koridora uzbrauktuves un nobrauktuves, kā arī savienojumu ar Ganību dambi un Duntes ielu.

Tilta laidums pār Daugavu ir paredzēts 470 m garš. Tilta vidējā laiduma posms 300 m garumā sasniedz 57,76 m augstumu (no normāla Daugavas ūdens līmeņa līdz tilta konstrukcijas apakšējai malai), tādējādi nodrošinot, ka līdz pat Rīgas centram joprojām varēs nokļūt gandrīz visi lielākie burinieki, kruīzu un Ro-Pax kuģi.

Izvēlētā ģenerālvarianta plusi un mīnusi

Plusi:Mīnusi:
Visefektīvāk atslogos satiksmi Rīgā;
Sensitīva iedzīvotāju attieksme pret tuneli zem kapiem.
Nevienā vērtējuma kategorijā variants nav atzīts par sliktāko no trim variantiem;
Aptaujā – iedzīvotāju visvairāk atbalstītais variants.

Galvenie tehniskie parametri

  Ģenerālvariants (Tunelis/ augstais tilts)
Trases garums no sākumpunkta līdz Gustava Zemgala gatves asij, km
6,49
Automaģistrāles un vispārīgas lietošanas BI kategorijas ceļa garums, km
6,49
Inženiertehniskās būvesTilta garums, m
3 063
Tuneļa garums, m
2 094
Pieslēgumi pilsētas maģistrālajām ielām, skaits
4
Braukšanas joslu skaits
3+3
Gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta kustības nodrošinājums
Pa paralēlajām un blakus esošajām ielām
Projektētais / maksimālais pieļaujamais braukšanas ātrums trasē
80 km/h tunelī / 100 km/h uz tilta
Nodrošināta piekļuve visiem nekustamajiem īpašumiem
Vai trases izbūve iespējama vairākās kārtās?
Būvniecības ilgumsno 4 gadiem un 6 mēnešiem
līdz 5 gadiem un 9 mēnešiem – atkarībā no tuneļa būvniecībā iesaistītās tehnikas daudzuma

Būvmateriāli

 Ģenerālvariants (Tunelis/ augstais tilts)
Asfaltbetons (t)
159 500
Betons (m3)
1 003 000
Tērauda stiegrojums (t)
146 000
Metāla konstrukcijas (t)
50 400

Ietekme uz vidi

  Ģenerālvariants (Tunelis/ augstais tilts)
Trokšņu līmenis ārpus trases robežām pēc prettrokšņu ekrānu uzstādīšanasSalīdzinoši augstāks, kā 1.variantam un zemāks, kā 2.variantam. Paaugstināts trokšņu līmenis pie Daugavgrīvas ielas un Gustava Zemgala gatves krustojumiem, gar Bukultu ielu.
Gaisa piesārņojums, slāpekļa dioksīda (NO2) piemērsTuneļa posmā piesārņojums virszemē nemainās, taču pie tuneļa izbrauktuvēm - iebrauktuvēm paaugstināta koncentrācija
Iespējas iekļaut gaisa piesārņojumu samazinošus tehniskos risinājumusJā - pie tuneļa ieejām - izejām
Šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
Ietekme uz kultūras pieminekļiemNav
Ietekme uz ekoloģisko situāciju DaugavāBūvdarbu laikāNav
Ekspluatācijas laikāNav
Ietekme uz pazemes ūdeņu režīmuBūvdarbu laikāNav īpaši būtiska
Ekspluatācijas laikāNav īpaši būtiska
Ietekme uz ainavuDaugavas šķērsojuma vietā - būtiska

Sabiedrības viedoklis

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 28.jūlijā pieņemto lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procedūras piemērošanas nepieciešamību, laika posmā no 2009. gada 17. decembra līdz 2010. gada 27.janvārim sabiedriskajai apspriešanai tika nodots SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādātais IVN darba ziņojums.

Sabiedriskās apspriešanas laikā tika organizētas trīs diskusijas Rīgas domē, Rātslaukumā 1, Rīgā:

  1. IVN darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā reģistrējās 127 dalībnieki.
  2. profesionāļu diskusija ar arhitektiem, pilsētplānotājiem un inženieriem, reģistrējās 49 cilvēki;
  3. profesionāļu diskusija ar ekonomikas, finanšu un vides ekspertiem, reģistrējās 45 cilvēki.

Sabiedriskās apspriešanas procesā bija novērojama aktīva sabiedrības līdzdalība:

  1. 3 sabiedriskās apspriešanas sapulcēs piedalījās 221 dalībnieki;
  2. tika saņemtas 18 vēstules, vairāki informatīvie zvani un e-pasti;
  3. tika saņemtas 556 aptaujas un 144 priekšlikumu anketas.

Rakstiskos priekšlikumos tika izteikts pārliecinošs atbalsts piedāvātajam 3.variantam (76% atbildējušo).

Ģenerālvarianta izvēles pamatojums

2006. gada 24. jūlijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā iesniegumu par Ziemeļu koridora 2.posma projektēšanu.

2006. gada 28. jūlijā tika pieņemts lēmums par IVN nepieciešamību Ziemeļu koridora 2. posma automaģistrāles būvniecībai no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.

Laika posmā no 2006. gada 24. jūlija līdz 31. augustam notika IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

2006. gada 19. oktobrī Vides pārraudzības valsts birojs izdeva IVN programmu, bet sakarā ar šīs programmas termiņa beigām, 2009.gada novembrī Vides pārraudzības valsts birojs izsniedza jaunu IVN programmu.

Laika posmā no 2009. gada 17. decembra līdz 2010. gada 27.janvārim notika Ziemeļu koridora 2. posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāti 3 trases tehniskie risinājumi.

2009.gada janvārī Ziemeļu koridora projekta tehniskais eksperts Ltd. „AECOM” sagatavoja neatkarīgu pārskatu un ekspertu atzinumu par Ziemeļu koridora IVN un 2009. gada 25.martā sniedza eksperta atzinumu par Ziemeļu koridora 2.posma skiču projekta aktuālajiem materiāliem, atzīstot 3. trases novietojuma risinājumu kā vispiemērotāko tālākai virzībai.

2010.gada 18.jūnijā Vides pārraudzības valsts birojs sniedza atzinumu par Ziemeļu koridora 2. posma IVN noslēguma ziņojumā ietvertajiem trases novietojuma variantiem. Saskaņā ar atzinumu no ietekmes uz vidi aspekta par vispiemērotāko tika atzīts 1. trases novietojuma risinājums. Kā nākamais piemērotākais tika minēts 3. trases risinājums, bet par visnepiemērotāko tika atzīts 2. trases risinājums, kura realizācijas gadījumā tiktu visvairāk ietekmētas teritorijas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā, kā arī tika prognozēta vislielākā ietekme uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā iegūtajiem priekšlikumiem un Ziemeļu koridora projekta tehniskā eksperta Ltd. „AECOM” atzinumu – Rīgas dome 2010. gada 6. jūlijā pieņēma lēmumu par paredzētās darbības „Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posma no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga iela) būvniecība” akceptēšanu, paredzot 3. piedāvātā Ziemeļu koridora 2. posma novietojuma varianta būvniecību.

Īpašumi

 Ģenerālvariants (Tunelis/ augstais tilts)
Atsavināmo zemes gabalu vai to daļu skaits
12
Atsavināmo zemes gabalu vai to daļu platība m2
18 555
Nojaucamo nedzīvojamo ēku skaits
39
Nojaucamo dzīvojamo ēku skaits
2

Izmaksas

Basler Hofmann veiktās izmaksu aplēses 2009*. gada cenās, milj. LVL, bez PVN

 Ģenerālvariants
Projekta realizācijas izmaksas**
655,169
Nekustamo īpašumu iegādes/iegūšanas izmaksas
11,109
Autoceļu un tiltu ekspluatācijas izmaksas***
103,312

* – būvizmaksas aprēķinātas atbilstoši tirgus situācijai Latvijā pēc 2009. gada cenām. Aprēķini veikti ņemot vērā virsizmaksas un peļņa.
** – pie projekta realizācijas izmaksām ir pieskaitītas objekta būvniecības, nekustamo īpašumu iegādes/iegūšanas, projektēšanas, būvuzraudzības, neparedzēto būvniecības darbu un autoruzraudzības izmaksas;
*** Apsaimniekošanas izmaksas dotas 23 gadu periodam – paredzamā publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikam.

Projektēšanas darbu hronoloģija

  • 2006.gada 24.jūlijs – 31.augusts –Ziemeļu koridora 2.posma – automaģistrāles no Vairoga ielas līdz Daugavgrīvas ielai būvniecības ieceres publiskā apspriešana.
  • 2006.gada 10.augusts – 31.augusts Ziemeļu koridora 2.posma – automaģistrāles no Vairoga ielas līdz Daugavgrīvas ielai paredzētās būvniecības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana.
  • 2006.gada 5.decembris – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
  • 2008.gada 21.februāris – tiek noslēgts līgums ar SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” par IVN darba ziņojuma izstrādi Ziemeļu koridora 2.posmam.
  • 2007.gada 25.jūnijs – tiek noslēgts līgums ar „Basler & Hofmann Deutschland GmbH” par skiču projekta izstrādi.
  • 2009.gada janvāris –Ziemeļu koridora projekta tehniskais eksperts Ltd „AECOM” sagatavo neatkarīgu pārskatu un ekspertu atzinumu par Rīgas Ziemeļu transporta koridora IVN.
  • 2009.gada 17.decembris – 2010.gada 27.janvāris – IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
  • 2010.gada 18.jūnijs – ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu noslēdzas IVN procedūra.
  • 2010.gada 06.jūnijs – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 2.posma ģenerālvariantu. Balstoties uz šo lēmumu skiču projekts tiek izstrādāts trešajam alternatīvajam variantam. Tomēr, ņemot vērā, ka šī ģenerālvarianta apstiprināšanas gaitā tika uzdoti daudzi jautājumi tieši par Daugavas šķērsojuma tehniskajiem risinājumiem un izmaksām, tika nonākts pie secinājuma apzināt vēl neizpētītas Daugavas šķērsojuma alternatīvas, kuras būtu saprātīgi padziļināti analizēt ar mērķi samazināt Daugavas šķērsojuma būvniecības izmaksas.
  • 2010.gada 08.septembris – Ziemeļu koridora projekta Vadības komitejā tika prezentēts pārskats par potenciālajām Daugavas Ziemeļu šķērsojuma alternatīvām. Pamatojoties uz šī pārskata rekomendācijām, Ziemeļu koridora projekta Vadības komiteja uzdod Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uzsākt skiču projekta izstrādi tieši Daugavas Ziemeļu šķērsojuma iegremdētā tuneļa versijai, kas vērtējama kā vienīgā racionālā alternatīva jau analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām. Citas alternatīvas, piemēram, paceļamais un atveramais tilts, nav uzskatamās par racionālām, jo paceļamo tiltu samērā nelielais augstums un atveramo tiltu laiduma ierobežojums, kā arī regulārais transporta plūsmas pārtraukums pāri šādu konstrukcijas tiltiem, neatbilst izvirzītajām šķērsojuma prasībām..
  • 2010.gada 20.decembris – Rīgas dome saņem izstrādātu un ar atbildīgajām institūcijām saskaņotu skiču projektu, kurā detalizēti izstrādāts trases tehniskais risinājums atbilstoši 2010.gada 06.jūnija Rīgas domes lēmumam par ģenerālvariantu.
  • 2010.gada decembris – rekomendācija par labu Daugavas Ziemeļu šķērsojuma tehniskajam risinājumam kā iegremdētajam tunelim (prognozējot tā potenciāli lētākas izmaksas salīdzinājumā ar augstu tiltu) izriet no apstiprinātā Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna.
  • 2010.gada 28.decembris – noslēgts līgums ar OOO „Mostovoje bjuro” par tehniskās specifikācijas, projektēšanas uzdevuma Daugavas Ziemeļu šķērsojuma (Ziemeļu koridora 2.posma daļas no Daugavgrīvas ielas līdz Ganību dambim) iegremdētā tuneļa versijas skiču projekta izstrādei sagatavošanu.

Ziemeļu koridora 2.posma skiču projekts ir pieejams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības nodaļā.

Novietojums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma novietojuma apstiprinātais ģenerālvarinats sākas pie Daugavgrīvas ielas un beidzas plānotāā ceļu mezglā pie Priedaines, kur paredzēts autoceļa Rīga – Ventspils un Ziemeļu koridora savienojums. Ziemeļu koridora 3. posma trase virzās pa Rīgas administratīvo teritoriju, savukārt 4. posms šķērso Babītes un Jūrmalas administratīvo teritoriju.

Detalizēts novietojuma apraksts

Ziemeļu koridora 3. un 4.posma izvēlētā ģenerālvarianta trase rietumu daļa virzās pa esošo autoceļu A10 (Rīgas – Jūrmalas šoseja) līdz ceļu mezglam ar autoceļu A5 (Salaspils – Babīte, Rīgas apvedceļš). Līdz autoceļu A5 un A10 ceļu mezglam izvēlētais ģenerālvariants neparedz veikt Rīgas – Jūrmalas šosejas rekonstrukciju, taču esošo autoceļu A5 un A10 ceļu mezglu pārbūve ir iekļauta projektā.

Autoceļu A5 / A10 ceļu mezglā trase pagriežas Babītes virzienā un pāri Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijai turpinās pa esošo autoceļu A5 līdz tā pagriezienam uz Babīti. Šeit plānots jaunās trases ceļu mezgls ar autoceļu A5. Šo autoceļa A5 posmu ir paredzēts nedaudz paplašināt.

Tālāk Ziemeļu koridora trase turpinās Babītes novada teritorijā pa jaunbūvētu trasi Saulīšciema virzienā. Šeit trase novietota starp ūdens attīrīšanas stacijas „Daugavgrīva” dūņu laukiem un Hapaka grāvi. Tālāk austrumos, lai trasi pēc iespējas atvirzītu no esošās un perspektīvās apbūves, tā virzās pa Jūrmalas pilsētas dabas teritorijām (pārsvarā mežu teritorijām).

Rīgas pilsētas teritorijā trase atrodas tai atvēlēto sarkano līniju robežās – tā šķērso Spilves poldera pļavas ziemeļos no Kleistiem. Ar Kleistu ielu Ziemeļu koridora tiek savienots ar daudzlīmeņu ceļu mezglu. Tālāk austrumos plānots trases divlīmeņu šķērsojums pāri dzelzceļa līnijai Zasulauks – Bolderāja, aptuveni 500 m tālāk austrumos, Rātsupes mazdārziņu teritorijā 3.posms noslēdzas un sākas Ziemeļu koridora 2.posms.

Ģenerālvarianta plusi un mīnusi

Plusi:Mīnusi:
salīdzinoši vismazākā negatīvā ietekme uz plānotā autoceļa apkaimes iedzīvotājiem, iestādēm un būvēm gan objekta būvniecības, gan ekspluatācijas periodā
salīdzinoši lielas būvizmaksas
vislielākais sabiedrības atbalststrase vairākos posmos (Spilves pļavas un teritorija pie Spilves poldera sūkņu stacijas), šķērso teritorijas ar autoceļu būvniecībai ļoti nepiemērotiem apstākļiem(hidroloģija un ģeoloģija), kurās nepieciešami apjomīgi inženiertehniskās sagatavošanas darbi
augstākais novērtējums ekspertu vērtējumā
nav nepieciešams nojaukt nevienu ēku
skaitliski šķērso vismazāk nekustamos īpašumus
atbilstība visu iesaistīto pašvaldību teritoriju plānojumiem

Galvenie tehniskie parametri

  Ģenerālvariants (Tunelis/ augstais tilts)
Ceļa kategorijaA1 kategorijas ātrsatiksmes autoceļš un B kategorijas Rīgas pilsētas iela
Ceļa funkcijaGalvenais savienojums. Nodrošināt sakarus starp valsts galvenajiem centriem. (A1 kategorijas autoceļa posmā)
Uzņemt pilsētas starprajonu un tranzīta autotransporta plūsmas un izvadīt tās uz ārējo lielceļu un maģistrāļu tīklu. (B kategorijas ielas posmā)
Aprēķina un projektētais ātrums, km/h
110
Trases kopējais garums, km
14,400
No jauna izbūvējamo trases posmu garums, km
10,691
Vietējo ceļu tīkla garums (neskaitot ceļumezglus), km
4,87
Paredzētais ceļumezglu skaits
3
Prognozētā satiksmes intensitāte 2041.g.
(3. vai 3b. scenārijs), trl./24hbraukšanas ātrums trasē
1.sekcija
55 528
2.sekcija
61 276
3.sekcija
56 145
4.sekcija
56 145
5.sekcija
74 687
Paredzētais autoceļa klātnes platums un braukšanas joslu skaitsīpašumiem1.sekcija
32, 3+3(esošais autoceļa A10 posms Priedaine – Babīte)
2.sekcija
NP29.5, 2+2
3.sekcija
NP29.5, 2+2
4.sekcija
NP35.5, 2+2
5.sekcija
NP33, 3+3
Ietekme uz satiksmes plūsmu un drošību Rīgas pilsētā un pierīgāIevērojami uzlabos satiksmes plūsmu un samazinās CSNg skaitu esošajā ceļu un ielu tīklā.
Ietekme uz satiksmes organizēšanu trasei pieguļošajā teritorijāParedzama vietējās satiksmes organizēšanās uzlabošanās, uzlabota piekļuve maģistrālēm un lielceļiem, piekļuve tiks nodrošināta visiem nekustamajiem īpašumiem
Gājēju un velosipēdistu satiksmes organizēšanaGar vietējās nozīmes ielām un ceļiem, pa gājēju tiltiem un tuneļiem
Sabiedriskā transporta kustības organizēšanaLēngaitas sabiedriskais transports pa vietējās nozīmes ielām un ceļiem, ātrgaitas arī pa pamattrasi, pieturvietas uz pamattrases nav paredzētas
Ietekme uz ainavu kvalitātiDabisko ainavu kvalitāte pasliktināsies, degradēto uzlabosies
Ietekme uz kultūras pieminekļiemŠķērso Kleistu muižas apbūves un potenciālā kultūras pieminekļa – Latvijas atbrīvošanas kara kauju vietas pie Vīķu kroga mājām aizsargzonu.
Pieminekļi netiek skarti.
Tehnoloģiski sarežģītas būvdarbu veikšanas vietasMeliorēto Spilves pļavu un Hapaka grāvja šķērsošana pie Spilves poldera sūkņu stacijas
Sabiedrības atbalsts
(pēc IVN darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātiem)
Atbalsta pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa (88.7%)

Sabiedrības viedoklis

2010.gadā no 7.maija līdz 7.jūnijam sabiedriskajai apspriešanai tika nodots IVN darba ziņojums, kuru sagatavoja SIA „Eiroprojekts”, un kurš ir izstrādāts pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2007. gada 4. jūlijā pieņemto lēmumu.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika organizētas 3 sapulces – Rīgā, Jūrmalā un Babītes novadā, kā arī iedzīvotājiem bija iespēja rakstiski aizpildīt un iesniegt atsauksmju anketas.

Sabiedriskās apspriešanas procesā iedzīvotāji piedalījās ļoti aktīvi:

  • 3 sabiedriskās apspriešanas sapulcēs piedalījās  117 dalībnieki;
  • tika saņemtas 12 vēstules, vairāki informatīvie zvani un e-pasti;
  • tika saņemtas 406 atsauksmju anketas.

Rakstiskos priekšlikumos tika izteikts pārliecinošs atbalsts piedāvātajam 2.variantam (88,7% atbildējušo).

Ģenerālvarianta izvēles pamatojums

2007. gada 25. jūnijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā iesniegumu par Ziemeļu koridora 3. un 4.posma projektēšanu.

2007. gada 4. jūlijā tika pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk tekstā – IVN) piemērošanu paredzētajai automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 un A10 krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai.

Laika posmā no 2007.gada 16.jūlija līdz 20.augustam notika paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana un vienlaicīgi norisinājās arī būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

2007. gada 29. oktobrī Vides pārraudzības valsts birojs izdeva IVN programmu.

Laika posmā no 2010.gada 7.maija līdz 7.jūnijam notika Ziemeļu koridora 3. un 4.posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tās ietvaros tika organizētas arī 3 sabiedriskās apspriešanas sapulces – Rīgā (Rīgas pilsētas domē), Jūrmalā (Jūrmalas pilsētas domē) un Babītes novadā (Babītes vidusskolas zālē). Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāti 3 trases tehniskie risinājumi, 2.variantam Rīgas pilsētas teritorijā piedāvājot arī apakšvariantu.

2011.gada 17.janvārī Vides pārraudzības valsts birojs sniedza atzinumu par Ziemeļu koridora 3. un 4.posma IVN noslēguma ziņojumā ietvertajiem trases novietojuma variantiem. Saskaņā ar atzinumu, izslēdzoši faktori no ietekmes uz vidi aspekta nav konstatēti nevienam no piedāvātajiem variantiem.

Ziemeļu koridora 3. un 4.posma trases projektētājs AS „Ceļuprojekts” rekomendēja kā ģenerālvariantu virzīt trases novietojuma 2.variantu. Kā būtiskākos plusus šim novietojuma variantam norādot tā salīdzinoši mazo ietekmi uz Ziemeļu koridora 3. un 4.posma apkaimes iedzīvotājiem un apbūvi.

Latvijas Valsts ceļi Tehniskās komisijas lēmums sakrīt ar trases projektētāja AS „Ceļuprojekts” rekomendācijām, t.i. akceptēt 2. piedāvāto trases variantu.

Iedzīvotāji arī atbalstīja trases novietojuma 2.variantu (88,7% no 406 atsauksmju anketām).

Babītes novada pašvaldības dome 2011.gada 26.janvārī, bet Jūrmalas pilsētas dome 2011.gada 27.janvārī pieņēma lēmumu atbalstīt 2. piedāvātā trases varianta būvniecības projekta tālāku virzību. Rīgas dome līdzvērtīgu lēmumu pieņēma 2011. gada 1.martā, paredzot tieši tā paša 2.piedāvātā trases varianta būvniecības projekta turpmāku izstrādi. Tas nozīmē, ka ir panākts visu 3 projektā iesaistīto vietējo pašvaldību vienots redzējums par optimālo plānotās trases novietojumu, un projekta izstrāde var tikt turpināta pilna skiču projekta apjomā.

Nekustamie īpašumi

ĢenerālvariantsAtsavināmo zemes īpašumu platība, haAtsavināmo(izcērtamo) mežu platība, haAtsavināmo zemes īpašumu kopskaits(fizisko personu+jurdisko personu+valsts un pašvaldību īpašumi), gab.Nojaucamo būvju skaits, gab.Nojaucamo dzīvojamo ēku skaits, gab.
Pavisam kopā
132,6
41,1
130
0
0
Jūrmalas pilsētā
24,4
12,5
5
0
0
Babītes novadā
38,0
16,9
99
0
0
Rīgas pilsētā
70,2
11,7
26
0
0

Izmaksas

AS „Ceļuprojekts” veiktās izmaksu aplēses 2009*. gada cenās, milj. LVL, bez PVN

 Ģenerālvariants
Projekta realizācijas izmaksas**
174,216
Nekustamo īpašumu iegādes/iegūšanas izmaksas
2,529
Autoceļu un tiltu ekspluatācijas izmaksas***
47,567

* – būvizmaksas aprēķinātas atbilstoši Latvijas tirgus 2009. gada cenām, taču ir ievērtētas tās izmaksas (piem. virsizmaksas, peļņa) ko patreizējā krīzes situācijā būvuzņēmēji uz laiku ir samazinājuši. Projekta turpmākās izstrādes gaitā izmaksas tiks precizētas;
** – pie projekta realizācijas izmaksām ir pieskaitītas objekta būvniecības, nekustamo īpašumu iegūšanas, projektēšanas, būvuzraudzības, neparedzēto būvniecības darbu un autoruzraudzības izmaksas;
*** – ekspluatācijas izmaksas dotas 27 gadu ilgam periodam – ekonomisko aprēķinu periodam (2015 – 2041. gadam).

Ekonomiskā novērtējuma rezultāti

 Ģenerālvariants
Projekta patreizējā tīrā vērtība(NPV), milj. LVL
175,440
Ieguvumu-izdevumu attiecība
2,28
Projekta iekšējās peļņas norma(IRR)*, %
18,97

* – vispārējie ekonomiskie aprēķini rāda, ka projekts ir ekonomiski efektīvs, ja IRR>8%.

Projektēšanas darbu hronoloģija

  • 2007.gada 16.jūlijs – 20.augusts – Ziemeļu koridora 3. un 4. posma paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana un vienlaicīgi norisinājās arī būvniecības ieceres publiskā apspriešana.
  • 2007.gada 17.oktobris – Babītes novada pašvaldības dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
  • 2007.gada 23.oktobris – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
  • 2007.gada 20.decembris – Jūrmalas pilsētas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
  • 2009.gada 29.jūlijs – tiek noslēgts līgums ar AS „Ceļuprojekts” par skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Ziemeļu koridora 3. un 4.posmam.
  • 2010.gada 07.maijs – 07.jūnijs – ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
  • 2011.gada 17.janvāris – ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par sagatavoto Ziemeļu koridora 3. un 4.posma ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu noslēdzas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
  • 2011.gada 26.janvāris – Babītes novada pašvaldības dome pieņem lēmumu atbalstīt Ziemeļu koridora 3. un 4.posma otro alternatīvo variantu.
  • 2011.gada 27.janvāris – Jūrmalas pilsētas dome pieņem lēmumu atbalstīt Ziemeļu koridora 3. un 4.posma otro alternatīvo variantu.
  • 2011.gada 01.marts – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 3 un 4.posma ģenerālvariantu (otro alternatīvo variantu). Balstoties uz šo lēmumu skiču projekts tiks izstrādāts otrajam alternatīvajam variantam.

Šajā sadaļā esošie faili ir daļa no Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3 dimensiju vizualizācijas. Šos failus var aplūkot, izmantojot programmu Google Earth

Šeit izvietotajiem failiem ir salīdzinoši liels izmērs, un, vairumam datoru un Interneta pieslēgumu ir nepietiekama jauda, lai nodrošinātu strauju un nekavējošu visu šī modeļa failu vienlaicīgu aplūkošanu. Tomēr praktiski jebkurš dators, kurš spēj nodrošināt Google Earth darbību,  var nodrošināt arī šī modeļa apskati. Lai iepazītos ar šīm vizualizācijām, ieteicam rīkoties sekojoši:

  1. Saglabāt šeit pievienotos .kmz failus uz Jūsu datora cietā diska.
  2. Atvērt programmu Google Earth un pagaidīt, līdz tā ir ielādējusies.
  3. Ar peli divkārt uzklikšķinot, pa vienam vērt vaļā kādu no saglabātajiem .kmz failiem.
  4. Pirms katra nākamā .kmz faila atvēršanas ieteicam pagaidīt, līdz pilnībā ir atvēries pirmais.
  5. Var gadīties, ka pēc .kmz faila atvēršanas informācija Google Earth nav redzama. Tādā gadījumā attāliniet attēlu (pacelieties augstāk), un Google Earth navigācijas panelī izslēdziet un ieslēdziet pievienoto failu.
  6. Lai nodrošinātu pēc iespējas raitu modeļa apskati, ieteicam vienlaikus turēt atvērtus tikai daļu no šeit pievienotajiem failiem.

1.posms

Ziemeļu koridora tālākais austrumu punkts – pieslēgums pie Brīvības gatves / Vidzemes šosejas A2 Berģos.
Pieslēgums pie plānotā Baltezera apvedceļa starp Bukultiem un Ķīšezeru.
Ziemeļu koridora posms – Juglas šķērsojums un krustojums rietumos no Mārkalnes ielas.
Posms pie Lizuma ielas.
Apbūve pie Viskaļu ielas (skatāma kontekstā ar nākamo failu).
Ceļa posms pie Viskaļu ielas, daudzlīmeņu krustojums.
Apbūve pie Ezermalas ielas (skatāma kontekstā ar nākamo failu).
Ceļa posms pie Ezermalas ielas, daudzlīmeņu krustojums.
Austrumu maģistrāles un Ziemeļu koridora krustojums, Ziemeļu koridora 2.posma 3.variants.
Aktualizēts apkaimes fona attēls, Austrumu maģistrāles un Ziemeļu koridora krustojums.
Apbūve pie Austrumu maģistrāles un Ziemeļu koridora krustojuma.

2.posms

Bukultu ielas posms starp Duntes ielu un Ganību dambi.
Aktualizēts apkaimes fona attēls Bukultu ielas posmā starp Duntes ielu un Ganību dambi.
Dzelzceļa uzbērums gar Bukultu ielu.
Ziemeļu koridora tuneļa ass zem Gaujas ielas un Miķeļa kapiem.
Andrejsalas apbūve.
Aktualizēts apkaimes fona attēls Andrejsalā.
Ziemeļu tilts.
Aktualizēts apkaimes fona attēls Ziemeļu tilta apkaimē.
Apbūve Spilves lidostas apkaimē.
Vanšu tilts (ērtam salīdzinājumam ar Ziemeļu tiltu)
prāmis Daugavā salīdzinājumam ar Ziemeļu tiltu.

Iespējamais finansējums

Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums
Kohēzijas fonds
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
Valsts līdzfinansējums
Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums

Kontaktinformācija

Dāvis Bičkovičs
Tālrunis: (+371) 67 10 5871
E-pasts: davis.bickovics@riga.lv

Jums var interesēt arī