Ar grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā paātrinās attīstības ieceru īstenošanu
Rīgas pašvaldība plāno grozīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu. Grozījumi paredz pilnveidot noteikumus attiecībā uz vēsturisko zemesgabalu sadali, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, insolācijas prasībām, kā arī arhitektūras konkursu organizēšanu.
Rīgas pašvaldība 2023. gadā uzsāka jauna Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVCAZ) teritorijas plānojuma izstrādi. Tomēr, ņemot vērā, ka šis process ir laikietilpīgs, pašvaldība paralēli plāno veikt grozījumus spēkā esošajā RVCAZ teritorijas plānojumā, lai paātrinātu attīstības ieceru īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem.
Pašreizējais teritorijas plānojums ir spēkā kopš 2006. gada, un pēdējie grozījumi tajā veikti 2013. gadā. Šajā laikā būtiski mainījušies ārējie normatīvie akti, situācija pilsētvidē, kā arī pašvaldības lēmumu pieņemšanas prakse būvniecības procesos kļuvusi caurskatāmāka un atklātāka. Tāpat praksē konstatēts, ka atsevišķas tiesību normas rada visām pusēm liekas birokrātiskas procedūras vai atšķirīgu normu interpretāciju. Šie apstākļi rada nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu jau tagad.
Uzsverot šo grozījumu nozīmi, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda: “Ar šiem grozījumiem mēs padarām attīstības procesu skaidrāku un prognozējamāku. Vēsturiskā centra saglabāšana paliek prioritāte, taču vienlaikus mēs novēršam nevajadzīgus šķēršļus īpašniekiem un attīstītājiem, lai kvalitatīvi projekti varētu virzīties uz priekšu ātrāk un caurspīdīgāk.”
Veicot grozījumus RVCAZ teritorijas plānojumā, pašvaldība plāno pilnveidot prasības, kas attiecas uz vēsturisko zemesgabalu sadali, apvienošanu un robežu pārkārtošanu. Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas process dažkārt rada situācijas, kurās atsavināmo zemesgabalu robežas nesakrīt ar esošajām vai vēsturiskajām robežām. Lai gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” neizslēdz iespēju šādus zemesgabalus dalīt vai apvienot, izvērtējot ietekmi uz vēsturisko plānojuma struktūru, pašvaldības saistošie noteikumi šo zemesgabalu pārveidošanu pieļauj tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos. Tas bieži noved pie situācijas, kurā pašvaldības atteikums mainīt zemesgabala robežas, tiek apstrīdēts tiesā. Plānotie grozījumi nodrošinās pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību citiem normatīvajiem aktiem un tiesu praksei, vienlaikus saglabājot Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vērtības.
Tāpat plānots pilnveidot insolācijas prasības, nodrošinot to atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, jo līdz ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” spēkā stāšanos, valsts vairs nenosaka insolācijas prasības un to minimālo līmeni. Šādu prasību nebija arī laikā, kad veidojās RVC vērtīgā vēsturiskā apbūve. Pašvaldībām ir piešķirta kompetence par to lemt savos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, tādēļ Rīgas pašvaldība attiecīgas prasības iekļaus saistošajos noteikumos, lai nodrošinātu, ka jaunā apbūve tiktu veidota saskaņā ar Rīgas vēsturiskajā centrā raksturīgajiem perimetrālās apbūves veidošanas principiem.
Grozījumos paredzēts arī precizēt kritērijus, kuros gadījumos nekustamo īpašumu īpašniekiem un attīstītājiem Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, plānojot īpašuma attīstību un būvniecību, jāorganizē arhitektūras konkurss. Esošajā plānojumā šādu kritēriju nav, tāpēc prasība rīkot konkursu vietās, ko nosaka pašvaldības speciālisti, nekustamā īpašuma īpašniekiem un attīstītājiem nereti nozīmē neplānotu laika, finanšu un citu resursu ieguldījumu. Ar skaidri noteiktiem kritērijiem paredzēts veicināt apbūves teritoriju un publiskās ārtelpas racionālu apsaimniekošanu, kvalitatīvu attīstību, kā arī nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Šādu pieeju pastiprina arī Rīgas domes un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes parakstītais sadarbības memorands, kurā uzsvērta abu pušu apņemšanās veidot samērīgu un uz attīstību vērstu normatīvo regulējumu. Tas palīdzēs mazināt administratīvo slogu, atbalstīt kultūras pieminekļu īpašniekus un lietotājus, kā arī veicināt pilsētas attīstību, vienlaikus nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu.
Grozījumu tvērumu pašvaldība ir pārrunājusi ar Latvijas Arhitektu savienību, Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
Tāpat kā izstrādājot jauno RVCAZ teritorijas plānojumu, arī grozījumu izstrādes procesā Rīgas pašvaldība pieprasīs nosacījumus un atzinumus no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes u.c. Gan grozījumu, gan jaunā teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiks organizēti sabiedrības iesaistes pasākumi un aktivitātes, diskusijas ar mērķgrupām un publiskās apspriešanas. Grozījumos ietvertie risinājumi būs savstarpēji saskaņoti ar jaunā RVCAZ teritorijas plānojuma risinājumiem.
Grozījumus 2025. gada 8. decembrī atbalstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja, savukārt gala lēmums tiks pieņemts Rīgas domes sēdē.
RVCAZ teritorijas plānojumu un arī tā grozījumus izstrādā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Plašāka informācija pieejama Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv. Saite: https://www.rdpad.lv/par-rvc/speka-esosie-planojumi-rvc-un-ta-aizsardzibas-zona/speka-esosais-teritorijas-planojums-rvc-un-ta-aizsardzibas-zona/.
