Dabiskās pļavas, dzīvotnes un komposts – ko vēl var paspēt izveidot šoruden, lai dārzs kļūtu dabai draudzīgāks?
Kamēr daba gatavojas ziemas atpūtai, daudzviet dārzos joprojām valda rosība – cilvēki sēj, stāda un veido vietas, kur dzīvība var pārziemot un atgriezties pavasarī. Eksperti uzsver, ka rudens ir īstais brīdis sākt veidot dabai draudzīgāku vidi. Šīs idejas ikviens rīdzinieks var īstenot arī praktiski, piedaloties Rīgas pašvaldības konkursā “Par finanšu atbalsta piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai”, kas norisinās līdz 3. novembrim. Tā ietvaros iespējams saņemt līdz 1500 eiro atbalstu sava dārza pārvēršanai par nelielu dabas oāzi pilsētā. Seminārā par bioloģiskās daudzveidības veicināšanu Rīgā, ko oktobra vidū organizēja pašvaldība, vides eksperti dalījās ar praktiskiem ieteikumiem, ko vēl paspēt paveikt šoruden.
Dabiska pļava – pamats dzīvībai dārzā
Viena no aktivitātēm, ko var īstenot konkursa ietvaros, ir dabiskas pļavas izveide dārzā. Rudens ir piemērots laiks sagatavošanās darbiem. “Tagad ir īstais brīdis nopļaut un novākt lieko vai atkal ataugušo zāli. Ja vieta aizaugusi ar pienenēm vai gārsām, tās vēlams izraut ar saknēm, lai pavasarī būtu gatava vieta dabiskās pļavas sēšanai,” skaidro Latvijas Universitātes pārstāve Inese Silamiķele. Nopļautā zāle jāizvāc, lai sagatavotu vietu pļavas augu sēklām pavasarī. Bieža problēma dārzos ir sūnas zālājā, kas liecina par augsnes skābumu un sablīvēšanos. “Sūnas jāizvāc mehāniski, tās izplūcot vai izkasot, bet augsni vēlams viegli uzirdināt, lai tā atjaunotos. Tas palīdzēs arī pļavas augu iesēšanai,” norāda Inese Silamiķele. Sēklas dabiskai pļavai iespējams iegūt pie dabas entuziastiem vai izmantot labu pļavu sienu un siena smalkumus. “Sienu izklāj vajadzīgajā vietā, nedaudz piespiež un pēc pāris dienām savāc.” iesaka Inese Silamiķele.
Mājas putniem, sikspārņiem un kukaiņiem
Konkursa ietvaros var veidot arī mājvietas putniem, sikspārņiem un kukaiņiem, palīdzot vairot dzīvās dabas klātbūtni privātīpašumā. Putnu būrus ieteicams izvietot jau rudenī, kad ligzdošanas teritorijas aizņem pie mums pārziemojošie dobumperētāji. Kā pirmo būri dārzā var uzstādīt mājas strazdam. “Tas ir universāls sākums, jo viens būris var piesaistīt vairākas noderīgas putnu sugas,” skaidro Agnis Bušs no Latvijas Ornitoloģijas biedrības. Mājas strazdu būrīšus var apdzīvot arī svīres, lielās zīlītes, erickiņi, zvirbuļi un citas putnu sugas.
Attiecībā uz sikspārņiem bieži tiek jautāts, vai tie tiešām apdzīvos tiem sagatavotos būrīšus. Viesturs Vintulis, Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības un Latvijas Universitātes pārstāvis, skaidro: “Tas ir atkarīgs no sikspārņiem pašiem, taču iespēja pastāv – īpaši, ja būrīši pagatavoti tā, lai tie kalpotu ilgu laiku un vienlaikus tiktu izvietoti dažādos apstākļos. Svarīga ir būrīšu ilgmūžība un izturība.”
Kukaiņu māju vislabāk izveidot pavasarī, taču par piemērotiem materiāliem un izvietojumu var sākt domāt jau tagad. Māju ieteicams novietot dārza dienvidu pusē, kur tā saņem vairāk saules un pasargāt no nokrišķiem.“Caurumiņiem jābūt dažāda platuma un dziļuma – tas palīdz piesaistīt gan vientuļās bites, gan citus noderīgus apputeksnētājus. Materiālu daudzveidība ir atslēga, lai kukaiņu viesnīca tiešām tiktu apdzīvota,” uzsver Valdis Janovs no Latvijas Biškopības biedrības.
Kompostēšana un invazīvo sugu izaicinājumi
Pareizi izveidots komposts darbojas dabiski – tas nerada nepatīkamu smaku un veicina augsnes veselību. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pārstāve Rūta Bendere, norāda, ka kompostēšanai piemēroti ir dabiski materiāli – zāle, lapas, virtuves atliekas un nelieli zari. “Kompostam ir jāelpo, tāpēc jāsaglabā līdzsvars – tas nedrīkst ne izžūt, ne pārmitrināties. Lai nodrošinātu gaisa piekļuvi, komposts ik pa laikam jāpārmaisa. Vēlams nemest iekšā dzīvnieku izcelsmes produktus, bet pārtikas atliekas izkaisīt plānā slānī un pārklāt ar augu atliekām jeb “brūnajiem” materiāliem vai ievietot dziļāk komposta vidū, lai nepievilinātu žurkas un kailgliemežus.”
Šoruden dārznieku vidū īpaši aktuāla ir Spānijas kailgliemežu problēma. Aiva Bojāre, Dabas aizsardzības pārvaldes un projekta “LatViaNature” pārstāve, norāda: “Diemžēl nav viena brīnumlīdzekļa, kā no tiem atbrīvoties. Efektīva ir tikai kombinēta pieeja – vides sakārtošana, slēptuvju novēršana un pārtikas avotu ierobežošana.” Cīņā ar šo invazīvo sugu nepieciešama sistemātiska un ilgtermiņa stratēģija.
Kā piedalīties konkursā?
Konkursā aicinātas piedalīties pilngadīgas fiziskas personas, kas ir dārzu īpašnieki vai valdītāji Rīgas administratīvajā teritorijā. Lai piedalītos, pretendentam jāīsteno vismaz viena obligātā aktivitāte un vismaz trīs papildu aktivitātes, kas veicina dzīvās dabas klātbūtni pilsētā. Pieteikumus konkursam var iesniegt elektroniski līdz 2025. gada 3. novembrim (ieskaitot). Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties Rīgas domes tīmekļvietnē riga.lv sadaļā “Konkursi”.
Konkursa kopējais finansējuma fonds ir 33 000 eiro, ko nodrošina Eiropas Komisijas LIFE programmas projekts “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību (urbanLIFEcircles, 101074453 LIFE-2021-SAP-NAT)”.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
