Koku ciršana un vainaga sakopšana
Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža saskaņā ar 2.05.2012. Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 4.punktā un 9.punktā.
Bez pašvaldības atļaujas ir atļauts cirst krūmus, augļu kokus un tādus kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 cm, kā arī bīstamus kokus, ja pirms tam koks ir fotografēts vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs).
Kādos gadījumos drīkst nocirst koku?
Koku ciršana ir pieļaujama šādos gadījumos:
- ja koki apdraud iedzīvotāju veselību, īpašumu, satiksmes drošību, būves vai inženierkomunikācijas (pamatojoties uz sertificēta būveksperta slēdzienu);
- apstādījumu uzturēšanas (kopšanas) vai rekonstrukcijas nolūkos;
- saistībā ar plānotu būvniecību.
Pirms koku ciršanas darbu uzsākšanas ir jāsaņem Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ārpus meža augošu koku ciršanas atļauja.
Atsevišķos gadījumos Departaments var lūgt atzinumu no Dabas aizsardzības pārvaldes vai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes.
Kādi dokumenti ir jāiesniedz?
- Iesniegums par ārpus meža augošu koku ciršanas atļauju;
- Grafiskais materiāls ar atzīmētām cērtamo koku atrašanās vietām;
- Zemes vienības īpašnieka pilnvara vai saskaņojums koku ciršanai (ja iesniedzējs nav zemes vienības īpašnieks);
- Sertificēta būvspeciālista atzinums, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību (nav nepieciešams, ja koka stumbra ārējā mala piezemes līmenī atrodas tuvāk par 50 cm no ēkas fasādes);
- Ģenerālplāna skici, ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Departamentā iepriekš nav iesniegta būvniecības iecere.
Kāds ir pakalpojuma sniegšanas termiņš?
Departaments izvērtē koku ciršanas atbilstību un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju 10 darbdienu laikā.
Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi – 20 darbdienu laikā.
Ārpus meža augošu koku ciršanas atļauja ir derīga 2 (divus) gadus no lēmuma pieņemšanas dienas.
Vai šis ir maksas pakalpojums?
Ja koks nav atzīstams par bīstamu vai nokaltušu, pirms tā ciršanas ir jāsamaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu. Provizoriskās izmaksas iespējams aprēķināt, izmantojot Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā https://www.eriga.lv atrodamo kalkulatoru (sadaļā “Koku ciršanas atļauja”), ievadot atbilstošos parametrus.
Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un Rīgas domes 12.06.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu”.
Par Koku ciršanas atļauju nav jāmaksā, un atļauja dod klientam tiesības veikt koku ciršanu, nevis uzliek to kā pienākumu, līdz ar to klientam ir iespēja izvēlēties, par cik no cirst saskaņotajiem kokiem maksāt zaudējumu atlīdzību un veikt ciršanu.
Katru gadu no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam visā Latvijā noteikts koku ciršanas lieguma periods, kura laikā aizliegta ārpus meža augošu koku ciršana. Šis liegums neattiecas uz koka vainaga kopšanas darbiem.
Koku ciršanas lieguma periods noteikts, lai saudzētu pilsētu teritorijās esošos apstādījumus to veģetācijas perioda sākumposmā – plaukšanas laikā, kā arī aizsargātu tajos ligzdojošos putnus.
Aizlieguma periods attiecas tikai uz tiem kokiem, kuru ciršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja, un neattiecas uz kokiem, kurus atbilstoši normatīvajiem aktiem drīkst cirst bez pašvaldības saskaņojuma.
Kā rīkoties, lai sakoptu koka vainagu?
Koka vainaga kopšanu nav jāsaskaņo ar pašvaldību, par to atbildīgs zemes vienības īpašnieks, kuram darbu veikšanai jāpiesaista kokkopis-arborists, kas darbus veic vai uzrauga, ievērojot Rīgas domes 12.06.2024. saistošo noteikumu Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu” 2.5. apakšpunktā noteiktos kopšanas pasākumus, citādi tā uzskatāma par koka bojāšanu (8.1. apakšpunkts).
📌 Kopjot koka vainagu, ir aizliegts samazināt koka lapotnes masu par vairāk kā 20 % trīs gadu periodā. Departaments rekomendē koku kopšanai izmantot Latvijas Kokkopju arboristu biedrībā reģistrēto biedru pakalpojumus – Biedru saraksts.
Kā jārīkojas, lai nozāģētu koku saistībā ar būvniecību vai teritorijas sakopšanu?
Zemesgabala īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pilnvarotajai personai jāiesniedz Pilsētas attīstības departamentam aizpildītu iesniegumu par ārpus meža augošu koku ciršanas atļauju. Ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Departamentā jau ir iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija, atsevišķs iesniegums par koku ciršanu nav jāsniedz.
Pēc iesnieguma saņemšanas inspektors apsekos teritoriju un novērtēs cirst paredzētos kokus, ja nepieciešams, pirms apsekošanas sazinoties ar iesniedzēju un vienojoties par apsekošanas laiku. Ja Departaments atbalsta koku ciršanu, tad:
- teritorijas kopšanas gadījumā koku ciršanas atļauja tiks noformēta pēc departamenta lēmumā norādītās zaudējumu atlīdzības apmaksas;
- būvniecības gadījumā būvatļauja ir arī koku ciršanas atļauja, un atsevišķa koku ciršanas atļauja netiks noformēta. Koku ciršana būs atļauta pēc Departamenta lēmumā norādītās zaudējumu atlīdzības apmaksas, pēc būvatļaujas saņemšanas un būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildīšanas, un kad būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.
Kas ir atbildīgs par koku ciršanas vai kopšanas darbu organizēšanu?
Privātīpašumā darbus organizē zemesgabala īpašnieks.
Pašvaldības zemēs par darbu organizēšanu atbildīgs:
- Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments – ja koks aug ielas vai pašvaldības izglītības iestāžu teritorijās;
- SIA “Rīgas meži” – ja koks aug parkā vai skvērā;
- Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments – ja koks aug citā, iepriekš nepieminētā pašvaldības īpašumā esošā zemē.
