Saskaņošana ar kaimiņiem
Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, to saskaņo ar trešajām personām, kuru intereses iecere skar. Trešo personu saskaņojumu noformē kā atsevišķu vienošanos (piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, balsošanas protokols), lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu.
Kādā attālumā no zemesgabala robežas ir jāatrodas ēkai, lai nevajadzētu saskaņojumu ar blakus zemes gabala īpašnieku?
Jaunbūvējamās būves izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja blakus esošā zemes vienība pieder tam pašam īpašniekam vai ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.
Arī pārbūvējot esošu ēku, kā rezultāta tiek celta jauna siena tuvāk par 4 metriem no blakus esošās zemes vienības robežas, ir jāsaņem blakus zemes vienības īpašnieka saskaņojums.
Kādos gadījumos izbūvējot logu pret blakus zemes gabala robežu ir jāsaņem šī zemes gabala īpašnieka piekrišana?
Būvējot ēku tuvāk par 4 metriem no blakus zemes gabala robežas vai būvējot logus esošā sienā, kas atrodas tuvāk par 4 metriem no blakus zemes gabala robežas, ir jāsaņem nepārprotama blakus zemes vienības īpašnieka piekrišana logu izbūvei.
Vai ir jāsaņem piekrišana no blakus zemes vienības īpašnieka, ja būvējot jaunu ēku vai pārbūvējot esošu ēku, veidojas pārkare virs blakus zemes gabala?
Ja veidojas pārkare virs blakus esošā zemes gabala, ir jāsaņem nepārprotama blakus zemes vienības īpašnieka piekrišana konkrētajam apgrūtinājumam, kā arī jānodibina pārkares servitūts.
Minētais attiecas arī, ja jebkādā citā veidā tiek skarts blakus esošais zemes gabals, piemēram, ar notekas tiesību, proti, novadot ūdeni no savas ēkas jumta uz kaimiņa zemes gabalu.
Vai izbūvējot inženierkomunikācijas ir jāsaņem blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums?
Ja objektam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteikta aizsargjosla un tā aizņem blakus zemes platību, ir nepieciešams saskaņojums ar blakus zemes gabala īpašnieku.
Vai būvējot robežžogu ir jāsaņem piekrišana no blakus esošā zemes gabala īpašnieka?
Robežsētas jāceļ un jāuztur kaimiņiem kopīgi, taču tad, ja viens no kaimiņiem atsakās to darīt, tad otram kaimiņam ir tiesības uzcelt to sētas daļu, kura jāceļ otram kaimiņam. Tādējādi robežžoga būvniecība nav obligāti jāsaskaņo ar blakus esošā zemes gabala īpašnieku.
Vai siltinot ēkas fasādi, kas atrodas uz robežas ar blakus esošo zemes vienību, siltināšana ir jāsaskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku par siltinājuma pārkari viņa zemes gabalā?
Tiesu praksē nostiprināta atziņa, ka prasība saskaņot uz robežas esošas ēkas siltināšanu ar blakus zemes vienības īpašnieku, nesamērīgi ierobežo esošas ēkas stāvokļa uzlabošanu atbilstoši mūsdienu iespējām un standartiem. Pat ja ir iespējama ēkas siltināšana no iekšpuses, tās efektivitāte salīdzinoši ir apšaubāma, turklāt tā nekalpos kā ārējo sienu nostiprinājums, kas var būt nepieciešams konkrētajā gadījumā. Tādējādi vēsturiski izveidojušās situācijās, kad ēka r izbūvēta uz robežas un ir nepieciešama tās siltināšana, siltināšanas darbiem blakus zemes gabala īpašnieka piekrišana nav nepieciešama.
Vai ir jāsaņem apakšējā stāva dzīvokļa īpašnieka piekrišanu sanitārtehniskā mezgla izvietošanai virs apakšējā dzīvokļa dzīvojamajām telpām?
Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Ir pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības, ventilācijas un ekspluatācijas drošības prasības. Normatīvais regulējums saskaņojuma nepieciešamību ar apakšējā dzīvokļa īpašnieku neparedz.
Vai koku un krūmu stādīšanai uz zemes gabala robežas ir jāsaņem piekrišana no blakus zemes vienības īpašnieka?
Normatīvais regulējums neparedz saskaņojuma nepieciešamību koku un krūmu stādīšanai uz zemes gabala robežas, kā arī neparedz minimālo attālumu no blakus zemes vienības robežas.
Vai būvdarbu veikšanas laikā var tik izmantos blakus esošais zemes gabals, piemēram, lai izvietotu būvmateriālus vai būvdarbu veikšanai nepieciešamās pagaidu būves?
Saņemot attiecīgā zemes gabala īpašnieka piekrišanu, būvdarbu laikā var tikt izmantots blakus esošais nekustamais īpašums.
Kādos gadījumos vēl ir nepieciešams saņemt blakus zemes gabala īpašnieka saskaņojumu?
Saskaņā ar apbūves noteikumiem:
- Mākslīgu ūdenstilpi, kuras platība nav lielāka par 0,1 ha, ierīko ne tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums;
- Savrupmāju apbūves teritorijās vispārīgā gadījumā jaunbūves vai pārbūvējamas būves maksimālais augstums jebkurā tās punktā ir vienāds ar pusotru attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemes vienību. Šo augstumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: H=1,5xL, kur H – būves augstums (m); L – attālums no zemes vienības robežas līdz punktam (m), kurā mēra būves augstumu. Augstumu atļauts palielināt, saņemot kaimiņu zemes vienības īpašnieka saskaņojumu būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- Izvietot būvi tā, ka vairāk nekā divas reizes (bet ne mazāk kā līdz minimālajam normatīvajos aktos noteiktajam rādītājam) tiek samazināta insolācija esošā dzīvojamā mājā, pieļaujams, veicot publiskās apspriešanas procedūru, bet, ja šāds insolācijas samazinājums būs savrupmājā, – saņemot tās īpašnieka saskaņojumu būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- Jaunu rūpniecisko avāriju riska objektu būvniecības, esošo rūpniecisko avāriju riska objektu pārbūves vai darbības izmaiņu, kas var būtiski palielināt rūpniecisko avāriju bīstamību vai risku, pieļaujamību un atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem, kā arī nepieciešamības gadījumā atbilstību pieņemamam riska līmenim novērtē paredzētās darbības iesniegumā vides aizsardzības tehnisko noteikumu saņemšanai vai ietekmes sākotnējam izvērtējumam, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai rūpniecisko avāriju riska objekta drošības pārskatā. Ja paredzēts, ka drošības attālums aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgās izmaiņas saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attieksies drošības attālums, ievērojot nosacījumu, ka drošības attālums nedrīkst skart teritorijas, kurās plānojumā atļauta dzīvojamā apbūve;
- Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošajām savrupmājām, ja ir saņemta blakus zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana uz būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapas, tad Rīgas domes 07.02.2006. saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 498.3.1.–498.3.2.apakšpunktā noteikto apbūves augstumu (attālumu starp būves punkta projekciju uz zemes un robežu ar jebkuru kaimiņu zemesgabalu) drīkst palielināt līdz 10,5 m;
- ja obligātā būvlaide nosaka zemesgabalā atvērtas perimetrālas apbūves veidošanu, slēgta perimetrāla apbūve pieļaujama, ja blakus zemesgabala īpašnieks piekrīt jaunbūves veidošanai ar pretugunsmūri uz sava zemesgabala sānu robežas un ir saņemta viņa rakstiska piekrišana uz būvobjekta ģenerālplāna rasējuma lapas;
- nav pieļaujams jaunbūves pretugunsmūra vai tā daļas izvietojums uz perimetrālas apbūves zemesgabala robežas ar brīvstāvošas apbūves zemesgabalu un perimetrālas apbūves pagalma neapbūvētu daļu, izņemot gadījumu, kad abu zemesgabalu īpašnieki vienojas par ēku būvniecību ar kopīgu pretugunsmūri abos zemesgabalos.
Kā rīkoties, ja blakus zemes vienības īpašnieks savu saskaņojumu nedod?
Saskaņā ar Civillikumu īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums, tādējādi, ja nevar saņemt blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojumu situācijās, kad tas nepieciešams, ir jāpārstrādā būvniecības iecere tā, lai minētā piekrišana nebūtu vajadzīga.
