Uzlabojies rīdzinieku vērtējums par pašvaldības darbu
Rīgas pašvaldības darba novērtējums pilsētas iedzīvotāju vidū ir uzlabojies – to apliecina SIA “Latvijas Fakti” 2025. gada vasarā veiktās aptaujas rezultāti. Salīdzinājumā ar 2022. un 2024. gada aptaujām, kad biežāk izskanēja kritiski viedokļi, šogad pašvaldības darbs biežāk tika vērtēts pozitīvi un pozitīvo vērtējumu skaits pieaudzis par 6 procentpunktiem. Visbiežāk pašvaldības darbu atzinīgi vērtējuši gados jaunāki iedzīvotāji – vecumā līdz 34 gadiem, kā arī Rīgas centra iedzīvotāji.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad iedzīvotāji, runājot par pozitīvām pārmaiņām Rīgā pēdējo 12 mēnešu laikā, visbiežāk izcēluši uzlabojumus satiksmes infrastruktūrā un ielu remontos (58% aptaujāto). Bieži minēti arī uzlabojumi pilsētvides labiekārtošanā, apzaļumošanā un kultūras dzīvē.
Tāpat kā iepriekš, arī šogad tika aprēķināts dzīves vides kvalitātes indekss. 2025. gada pētījumā Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitātes indekss, vērtējot no 0 (neviens nav apmierināts) līdz 100 (visi ir apmierināti ar visiem aspektiem), sasniedzis 69,1 punktu. Šāds rezultāts uzskatāms par labu un liecina, ka divas trešdaļas aptaujāto ir apmierināti ar piedāvātajiem dzīves kvalitātes aspektiem. Salīdzinoši augstākais dzīves kvalitātes indekss fiksēts Mežciemā, Grīziņkalnā, Āgenskalnā, Imantā, Centrā, Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Dzirciemā, Brasā un Vecmīlgrāvī.
Rīdzinieki visaugstāk novērtē kultūras pasākumu norisi galvaspilsētā un šī joma pēdējos gados saglabā stabilu pozitīvu attīstības tendenci. 2025. gadā 85% aptaujāto ir apmierināti ar kultūras pasākumu piedāvājumu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā.
Lielākais progress panākts pašvaldības nodrošināto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamībā – iedzīvotāju skaits, kuri to vērtē pozitīvi, ir pieaudzis par 20 procentpunktiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopumā 77% vecāku, kuru bērni ir vecumā līdz sešiem gadiem, ir apmierināti ar pakalpojumu pieejamību, vienlaikus kā aktuālos risināmos jautājumus minēja pieejamību, mācību materiālu nodrošinājumu, izglītības iestāžu atmosfēru, drošības aspektus, mācību procesa organizāciju un komunikāciju.
Pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamība apmierina 73% aptaujāto. Iespējas bērniem iesaistīties interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvos tiek vērtētas vēl nedaudz augstāk – tās apmierina 74% aptaujāto.
Pozitīvs vērtējums pieaudzis arī ielu infrastruktūras kvalitātes jomā. Pašvaldības ieguldījumi ielu remontā un atjaunošanā ir sekmējuši pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu par transportam paredzēto ielu infrastruktūru – tostarp ielu segumu, luksoforiem un ceļa norādēm. Šogad ar transporta infrastruktūras kvalitāti apmierināti 47% rīdzinieku – tas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un augstākais novērtējums kopš 2018. gada. Vienlaikus ielu seguma kvalitāte joprojām tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajām problēmām pilsētā, un iedzīvotāji aicina pašvaldību šai jomai pievērst pastiprinātu uzmanību arī turpmāk.
Šā gada aptaujas rezultāti apliecina, ka galvenie pārvietošanās veidi Rīgā joprojām ir sabiedriskais transports (45%) un automašīna (41%). 66% aptaujāto rīdzinieku ikdienā pārvietojas kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Sabiedriskā transporta lietotāju skaits gada laikā ir pieaudzis par 11 procentpunktiem, salīdzinot ar 2024. gadu. Vismaz reizi nedēļā to izmanto 55% aptaujāto rīdzinieku, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā pērn. Kopumā ar sabiedriskā transporta pieejamība un kvalitāte apmierina vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto Rīgas iedzīvotāju.
Arī iespējas pārvietoties ar velosipēdu Rīgā tiek vērtētas augstāk – 64% no tiem, kuri pēdējā gada laikā izmantojuši velosipēdu, ir apmierināti ar atbilstošo infrastruktūru. Tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā.
Rīdzinieki pozitīvi novērtē arī vidi savās apkaimēs un kopējais vērtējums par vides jautājumiem ir augsts. Ar gaisa kvalitāti ir apmierināti 77% iedzīvotāju (+2% salīdzinājumā ar 2024. gadu), bet ar teritorijas tīrību – 75% (+2%). Apmierinātība ar zaļo zonu, parku, skvēru u.c. daudzumu un kvalitāti saglabājusies nemainīgi augsta – 80% respondentu to uzskata par labu.
Mājokļu joma joprojām prasa aktīvu un mērķtiecīgu pašvaldības darbu, jo arī šogad mājokļu jautājumi – piedāvājums, kvalitāte un vides pieejamība saņēma kritisku iedzīvotāju vērtējumu. Lai gan atsevišķos rādītājos vērojams uzlabojums, nevienā no pozīcijām apmierināto iedzīvotāju īpatsvars nepārsniedza 40% robežu. Salīdzinoši pozitīvāk Rīgas dzīvojamo fondu vērtē gados jaunākie respondenti vecumā līdz 34 gadiem. Iedzīvotāji uzsver, ka tuvākajā apkārtnē prioritāri risināmi tādi labiekārtošanas jautājumi kā piebraucamo ceļu, iekšpagalmu un gājēju celiņu seguma ierīkošana vai atjaunošana; autostāvvietu izveide; jaunu rotaļu vai atpūtas laukumu ierīkošana vai esošo atjaunošana; slēgtu virszemes vai pazemes atkritumu konteineru novietņu izveide; soliņu izvietošana iekšpagalmos.
Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas vietnē www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”. Saite: https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/Rigas_Dome_atskaite-2025.pdf
Rīgas iedzīvotāju aptauju no 2025. gada jūnija līdz augustam veica SIA “Latvijas Fakti”, aptaujājot 2267 rīdziniekus no 56 Rīgas apkaimēm. Aptauju organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Dati tiks izmantoti pārskata par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam ieviešanu sagatavošanā.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Rīgas attīstības programma ir galvenie pilsētas plānošanas dokumenti, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir arī stratēģijas un programmas uzraudzībai jeb monitoringam, kura uzdevums ir atspoguļot dokumentu sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm. Rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, kas analizē uzraudzības rādītājus, kas attiecīgi norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi pilsētā.
