04.02.2026. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības padomes sēdes lēmumi
Sēdes norises laiks: 04.02.2026., 9.00 līdz 9.45
Sēdi vada:
| Departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja – Padomes priekšsēdētāja | E. Rožulapa |
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta
Būvniecības padome:
| Departamenta Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītājas, pārvaldes vadītāja vietnieces p.i. | G. Kalīte (L. Sarma) |
| Departamenta Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītājas vietniece | G. Kalīte |
| Departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas Biroja vadītājs | J. Bērziņš |
| Departamenta Arhitektūras pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietniece | K. Zīverte |
| Departamenta Arhitektūras pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītājas vietniece | A. Maderniece |
| Departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Inženierbūvju nodaļas vadītāja | I. Ruzanova |
| Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes Plānošanas un projektēšanas nodaļas būvinženiere | B. Bauze |
| Departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Inženierbūvju nodaļas galvenais ainavu arhitekts, nodaļas vadītāja vietnieks | M. Žuks |
| Departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Koku novērtēšanas nodaļas vadītājs | V. Freimanis |
| Departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks | U. Apinis |
| Departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas galvenā projektu vadītāja teritorijas plānošanas jomā | L. Rozenfelde |
| Departamenta Rīgas pilsētas arhitekts | P. Ratas |
| Departamenta Pilsētas arhitekta dienesta vadītāja, pilsētas galvenā dizainere | E. Ozola |
Protokolē:
| Departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītājas palīdze | S. Ādmīdiņa |
Attīstības priekšlikums
1. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku (3 ēkas) jaunbūves Rīgā, Duntes ielā 21A (kadastra apzīmējums 0100 017 0138)
Lēmums:
Pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu, un pieprasīt papildu informāciju, norādot uz šādām nepilnībām un lūgt veikt nepieciešamos labojumus:
1) atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 ,,Būvju ugunsdrošība”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumiem Nr. 333 ,,Būvju ugunsdrošība”, (turpmāk – LBN 201-15) 40. punktam – ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvi būvei nodrošina ar vismaz 3,5 metrus platu piebrauktuvi, kura atrodas 5 līdz 20 metru attālumā no projektējamās būves fasādes. Piebrauktuves pagrieziens nedrīkst ierobežot ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas kustību – piebrauktuves platums pagrieziena posmā ir vismaz pieci metri, pirms un pēc pagrieziena ir vismaz 11 metru garš paplašinājuma pārejas posms.
Būvprojektā nav risināta ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas kustības nodrošināšana atbilstoši LBN 201-15 40. punktam. Risinājumam pirmšķietami varētu būt ietekme uz būves izvietojumu.
Departaments lūdz veikt nepieciešamos labojumus.
2) Jāsamazina paredzēto trīs daudzdzīvokļu ēku ielas fasādēs izmantoto māksliniecisko dekoru risinājumu dažādība un ir jāveido savstarpēji stilistiski saderīgus risinājumus visu trīs ēku centrālajā daļā paredzētajā apjomā (virs galvenās ieejas), vienlaicīgi virs ieejas veidojot pietiekoši lielu segtu (jumtiņu) platību.
Departaments lūdz veikt nepieciešamos labojumus.
3) Rekomendējam pirms būvatļaujas izdošanas saņemt tehniskos noteikumus no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un Vides departamenta, tai skaitā, iekļaujot nosacījumus piesārņojuma izpētei.
4) Rekomendējam saņemt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta tehniskos noteikumus, lai pārliecinātos par 2 iebrauktuvju pieļaujamību.
5) Būvniecības iecerē norādīts, ka brauktuvi paredzēts izbūvēt Sarkandaugavas aizsargjoslā un tauvas joslā. Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 162.1.6. punktā noteikts, ka Sarkandaugavas vides un dabas resursu aizsargjoslas minimālais platums ir 10 m. Zvejniecības likuma 9. panta devītās daļas 2. punktā noteikts dabiskās tauvas joslas platums – 10 m. Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. b punktā noteikts, ka 10 m platā joslā virszemes ūdens objekta aizsargjoslā aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā, nožogojumus (izņemot esošo būvju atjaunošanu, kultūras pieminekļu restaurāciju, transporta un elektronisko sakaru tīklu būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību, peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību; valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību, kā arī krastu nostiprināšanu, ostu teritorijā esošo hidrotehnisko būvju, piestātņu, infrastruktūras, inženierkomunikācijas, kā arī citu ar ostu darbību saistītu būvju būvniecību, jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību, kā arī šīs daļas 4. un 4.1 punktā minētajos gadījumos paredzēto teritorijas uzbēršanu).
Ņemot vērā minēto, koriģēt būvniecības ieceri, neparedzot brauktuvi Sarkandaugavas aizsargjoslā un tauvas joslā.
6) Saskaņā ar TIAN 1024. punktu, dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. Teritorijā atļauts plašs ar rekreāciju saistītu izmantošanas veidu spektrs. Tajā ietverti esošie mežaparki, parki, citas labiekārtotās un nelabiekārtotās dabas un apstādījumu teritorijas, kurās paredzētas iespējas veidot jaunus mežaparkus, parkus, skvērus un citas labiekārtotas teritorijas.
Dabas un apstādījumu teritorijā (DA2) autostāvvietas un autotransportam paredzētā infrastruktūra kalpo JC2 teritorijā izvietotās galvenās ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nevis DA2 teritorijas mērķim. Būvniecības ieceres plānos norādīt korektu dabas un apstādījumu teritorijas robežu, un nepieciešamības gadījumā koriģēt risinājumu, neparedzot autostāvvietas un brauktuvi apstādījumu un dabas teritorijā.
7) Departaments, izvērtējot būvniecības ieceri un secinot, ka ieviešot nepieciešamās izmaiņas var samazināties projektējamo ēku apbūves laukums, neiebilst pielielināt maksimālo stāvu skaitu līdz 7 stāviem, pamatojoties uz TIAN 250. punktu. Turklāt Padome vērš uzmanību, ka TIAN 244. punkts noteic, ka stāvu skaits būvei var būt lielāks nekā šajos noteikumos noteiktais maksimālais stāvu skaits, ja tās augstums atbilst atļautajam maksimālajam augstumam metros un tiek ievēroti noteiktajam maksimālajam apbūves augstumam, kas izteikts stāvu skaitā, paredzētie apbūves parametri.
2. Rīgas filharmonija Krišjāņa Valdemāra ielā 5 (kadastra apzīmējums 0100 010 0121, daļa no 0100 010 0120)
Lēmums:
1. atcelt Būvniecības padomes 2026. gada 14. janvāra lēmumu par Rīgas filharmoniju Krišjāņa Valdemāra ielā 5 (kadastra apzīmējums 0100 010 0121, daļa no 0100 010 0120).
2. Izdot būvatļauju ar nosacījumiem, pamatojoties uz Būvniecības likuma 15. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 68. panta pirmo daļu, t.sk.:
2.1. būvatļauja stājas spēkā, kad objektam piešķirts nacionālo interešu objekta statuss;
2.2. līdz būvprojekta pilnā sastāvā atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā iesniegšanai veikt Rīgas filharmonijas projektēšanai un būvniecībai nepieciešamo servitūtu nostiprināšanu zemesgrāmatā, nepieciešamības gadījumā veikt zemes vienību robežu precizēšanu, kā arī saņemt nepieciešamos saskaņojumus saistībā ar aizsargjoslu ap valsts aizsardzības objektu;
2.3. Filharmonijas ēku ietverošās teritorijas labiekārtojuma un apzaļumojama risinājumu veidot, respektējot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Kronvalda parks” (aizsardzības Nr. 6409) telpisko struktūru, ainavisko raksturu un vēsturisko noskaņu, radot vienotu un savstarpēji saskaņotu vidi. Izstrādāt detalizētu priekšlaukuma labiekārtojuma un apzaļumojama risinājumu, to integrējot Kronvalda parka kopējā struktūrā, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību publisku pasākumu, pulcēšanās un dažādu kultūras aktivitāšu norisei.
3. Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt būvatļaujas spēkā stāšanās datumu – 31.12.2026., kas koriģējams un būvatļauja grozāma pēc nacionālo interešu objekta statusa saņemšanas.
4. Būvniecības padome iesaka projektēšanas laikā konsultēties ar vides pieejamības ekspertiem, pilnveidojot risinājumus apmeklētāju ar kustību ierobežojumiem evakuācijai no ēkas ārkārtas gadījumos.
