Biežāk uzdotie jautājumi

Jā, Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonas teritorijā ir piemērojams tikai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums un Rīgas domes 07.02.2006. saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” prasības. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā noteiktās prasības var detalizēt vai grozīt lokālplānojumā vai precizēt detālplānojumā.

Piedāvājam iepazīties ar izsmeļošu departamenta sniegto skaidrojumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanu uz Andrejsalas detālplānojuma piemēra.

Apbūves aizsardzības teritorija ir Rīga teritorijas plānojumā noteikta aizsargājama apbūves teritorija, kam nav kultūras pieminekļa statusa, bet kur saskaņā ar apbūves vienoto raksturu saglabājama esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs un raksturs un kam piemērojami īpaši izmantošanas un apbūves noteikumi.   

Rīgā ir 16 šādas teritorijas, kuras redzamas Rīgas teritorijas plānojuma 1. pielikumā, kā arī GEO RIGA.

Vaļēja terase ir dēļu klājums bez jumta un norobežojumiem, tā klasificējas kā atsevišķs labiekārtojuma elements, kura būvniecībai nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Uz šādas terases var izvietot elementus, kā, piem., mēbeles, saulessargus, kuru izvietošana nav būvniecība un nav jāsaskaņo.  

Vairāk par parkletiem un āra terasēm lasīt šeit  

Par ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu lasīt šeit 

Iekārtu izvietošana ir jāsaskaņo ar Departamentu, ja tie izvietoti uz jebkuras fasādes un jumta Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, vai uz ielas fasādes (arī uz jumta) pārējā Rīgas teritorijā.  

Atsevišķos gadījumos būvniecības ieceres dokumentācija var būt nepieciešama, piemēram, ja iekārtu izvietošanai nepieciešams papildus pastiprināt ēkas nesošās konstrukcijas vai iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešama ārējo inženiertīklu izbūve.

Nav jāsaskaņo grīdas nomaiņa, ja interjera projekts neskar trešās personas, nesošās būvkonstrukcijas, slodzi nenesošās sienas un koplietošanas inženiertīklus (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.1. apakšpunkts).

Jā, ir nepieciešams saskaņojums:

• ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašumā esošo daļu (t.i. nesošās konstrukcijas), dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt vairāk par pusi dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu;
• ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, nepieciešams saņemt vairāk par pusi atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Vairāk informācijas:  RDPAD » Saskaņojumi ar ēkas kopīpašniekiem |

Vispārīgā gadījumā Rīgā ir jāpieslēdzas centralizētiem tīkliem, taču apkures veidu ir iespējams mainīt atkarībā no tā, kurā NO2 zonā un PM10 zonā objekts atrodas. Noskaidrot Jūsu objekta atrašanās zonu ir iespējams šeit. 

Prasības apkures iekārtas izvēlei nosaka Rīgas domes 21.02.2024. saistošie noteikumi Nr. RD-24-260-sn “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”. 

Prasības zemes reljefa izmaiņām ir noteiktas Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kā arī Rīgas teritorijas plānojumā, kas apstiprināts ar 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 un Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. 

VAN nosaka: “195.p. Veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 m, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu. Nogāzes slīpuma sākums nevar atrasties tuvāk par 1 m no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums. 

195.1 p. Veicot zemes līmeņa paaugstināšanu vai pazemināšanu, nav pieļaujama hidroloģiskā režīma pasliktināšana blakus esošajos zemes īpašumos.” 

Līdz ar to, izstrādājot būvniecības dokumentāciju, tajā ir jāparāda paredzētās zemes līmeņa izmaiņas. Savukārt saskaņā ar TIAN 6.7. apakšpunktu ir aizliegts patvaļīgi veikt reljefa izmaiņas, vairāk nekā par 50 cm pazeminot vai paaugstinot esošo grunts līmeni (izņemot atsevišķu bedru aizbēršanu), patvaļīgi mainīt hidroloģisko režīmu un ūdensobjektu dabisko krastu (piemēram, izbūvēt krasta stiprinājumus, veikt rakšanas darbus vai krastmalas uzbēršanu). 

Mākslinieciski veidotas aizsargrestes Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā var izvietot tikai pagraba un cokolstāva logiem, iepriekš to saskaņojot ar Departamentu iesniedzot brīvas formas iesniegumu. 

Rīgas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts maksimālais stāvu skaits un būves augstums dažādām funkcionālajām zonām. Būves atļauto augstumu aprēķina, reizinot stāvu skaitu ar stāva augstuma ekvivalentu (3,5 m) un pievienojot papildus 1,5 m, izņemot savrupmāju apbūves teritorijas, kur papildus 1,5m netiek piemēroti. Zonās, kur augstums nav noteikts vienoti, bet detalizēti katrā zemes vienībā, būves augstumu aprēķina, reizinot stāvu skaitu ar 3,5 m, bez papildus 1,5 m pieskaitīšanas. Atsevišķās apbūves aizsardzības teritorijās un kultūras pieminekļos ir noteikts 2,5 stāvu augstums, lai ļautu paplašināt vēsturiskās ēkas, izbūvējot bēniņus vai jumta stāvu. 

Jā, var. Kamīna ierīkošanai nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja netiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību. 

Ir trīs iespējas lodžiju aizstiklošanai: 

1. izmantot Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos apstiprināto lodžiju aizstiklošanas paraugskici konkrētajai tipveida dzīvojamai ēkai  (Pielikums Nr. 20 –https://www.rdpad.lv/rtp/speka-esosais/); 

1. izmantot iepriekš saskaņotu ēkas fasādes aizstiklojuma skici; 

1. izstrādāt individuālu aizstiklojuma risinājumu ēkai ar sertificēta arhitekta palīdzību. 
   Vairāk informācijas: https://www.rdpad.lv/riga-stajusas-speka-izmainas-lodziju-aizstiklosana/  

Logu atjaunošanai vai nomaiņai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, ja ēka nav kultūras piemineklis un ja tiek nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, rāmja un loga elementu krāsojums (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.4.3. apakšpunkts). Pārējos gadījumos ir jāizstrādā paskaidrojuma raksts pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanai. 

Plašāka informācija par logu nomaiņu: https://www.rdpad.lv/logu-nomaina/ 

Ārdurvju atjaunošanai vai nomaiņai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, ja ēka nav kultūras piemineklis un ja tiek ievērots līdzšinējais apjoms, durvju proporcijas un dalījums, krāsojums (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.4.4.apakšpunkts). 

Nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, ja netiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību.  

Plašāka informācija:  https://likumi.lv/ta/id/274815 

Dūmenis ir ugunsizturīga konstrukcija, kurā izbūvēti dūmkanāli, lai izvadītu no ēkas degšanas produktus, kas veidojas apkures ierīcē, dūmkanāli definējami kā iekšējie inženiertīkli. Savukārt dūmenis kā fasādes/jumta elements ir jāveido ahitektoniski, nepasliktinot ēkas arhitektonisko kvalitāti. Lai izvērtētu veicamo darbu apjomu un apzinātu esošo situāciju ieteicams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu. 

Markīžu izvietošana jāsaskaņo, iesniedzot Departamentā brīvas formas iesniegumu un ievērojot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādītās prasības (329.punkts) un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādītās prasības (336.punkts).

Šobrīd nav noteikti normatīvie akti, kas tieši ierobežotu remontdarbu veikšanas laiku. Ja remontdarbu laikā var rasties paaugstināts trokšņu līmenis, ieteicams iepriekš izvietot paziņojumu, lai informētu pārējos mājas iedzīvotājus par plānoto darbu laiku. 

Radiatoru nomaiņu dzīvoklī nav jāsaskaņo ar Departamentu, taču pirms darbu uzsākšanas pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista ir jāizstrādā tehniskā dokumentācija. Radiatoru nomaiņu var veikt tikai pēc apkures sezonas beigām līdz 31. augustam, iepriekš saskaņojot tehnisko dokumentāciju ar pārvaldnieku. 

Jā, drīkst. Ja grāvis ticis aizbērts (likvidēts), tad jaunas pirmās grupas inženierbūves izveidei jāizstrādā paskaidrojuma raksts. Nepieciešams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu. Grāvji ir meliorācijas sistēmas daļa vai atsevišķas meliorācijas inženierbūves (pirmās grupas inženierbūve). 

Paziņojumu par būvniecību iesniedz pirms būvdarbu veikšanas un pievieno būvspeciālista izstrādātu un apstiprinātu materiālu, nepieciešamos saskaņojumus (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls). Būvniecības ierosinātājs būvdarbus ir tiesīgs uzsākt pēc paziņojuma iesniegšanas.

Līdz Paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam būvniecības ierosinātājs: 

• apstiprina būvdarbu pabeigšanu; 

• pagarina būvdarbu izpildes termiņu, ja plānotie būvdarbi ir uzsākti, bet nav pabeigti; 

• atceļ paziņojumu par būvniecību, ja plānotie būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti. 

Ja ir esoša lieta (piem., noraidīts paskaidrojuma raksts), Paziņojumu par būvniecību iesniedz tajā pašā lietā, kurā var tikt pārkopēti paskaidrojuma raksta dokumenti (skat. Būvniecības valsts kontroles biroja informatīvais materiāls) . 

Departaments ir tiesīgs veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli attiecībā uz Būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību. 

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri BIS pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). BIS darbību regulē Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumi Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”.

Plašāka informācija: https://bis.gov.lv/lv/palidziba/ka-sanemt-palidzibu

Nepieciešams aizpildīt iesniegumu par ārvalstnieka reģistrāciju BIS (Veidlapa Nr.DA_165; https://www.rdpad.lv/veidlapas/ sadaļā “Būvniecība”, apakšsadaļā “Citas veidlapas”).  

Departamenta speciālists ievada datus BIS un pieprasa Tiesu administrācijai ārvalstnieka ID BIS profila aktivizēšanai. Pēc ID koda piešķiršanas ārvalstniekam 72 stundu laikā jāatver uz e-pastu nosūtītā saite un jānomaina lietotājvārds un parole. 

Būvniecības ierosinātājam Departamentā jāiesniedz iesniegums Nr.DA_162 par pilnvaras reģistrāciju BIS (https://www.rdpad.lv/veidlapas/ sadaļā “Būvniecība” , apakšsadalā “Citas veidlapas”) un notariāli apstiprināta pilnvara. 
Kad Departamenta speciālists reģistrēs pilnvaru BIS, būvniecības ierosinātājs saņems paziņojumu uz iesniegumā norādīto e-pastu un varēs uzsākt darbu BIS. Nepieciešamības gadījumā būvniecības ierosinātājs BIS profilā pilnvarojumu var pārpilnvarot un atsaukt/anulēt. 

RDPAD » Pilnvaras reģistrēšana Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) |

Kārtību atkarībā no ēkas grupas nosaka Ēku būvnoteikumi – iesniedzot paziņojumu par būvniecību vai paskaidrojuma rakstu. 

Ja ēka atrodas uz citai personai piederošas zemes, nojaukšana papildus nav jāsaskaņo ar zemes gabala īpašnieku. Ja uz zemesgabala atrodas zemesgrāmatā nereģistrēta ēka, tās nojaukšanu var ierosināt zemesgabala īpašnieks. 

Vispārīgā gadījumā ēkas ar logiem neizvieto tuvāk par 4 m no kaimiņu zemesgabala robežas. Savukārt ēkas bez logiem  vai tieši pie robežas var izvietot, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas un saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka piekrišana. 

Vispārīgā gadījumā šāda pārbūve ir iespējama, taču atkarīga gan no konkrētās ēkas tehniskajām iespējām, gan no teritorijā atļautās izmantošanas, gan pieļaujamā ēku augstuma. Tieši Jūsu plānotā pārbūves risinājuma pieļaujamību iespējams noskaidrot pie sertificēta būvspeciālista. 

Ja vienā objektā veikti vairāki izpildmērījumi, katram izpildmērījumam jāsagatavo atsevišķs iesniegums un izpildmērījuma plāns. 

Plašāka informācija par ģeodēzisko izpildmērījumu plāna noformēšanu un iesniegšanu

Vispārīgā gadījumā šāda pārbūve ir iespējama, taču atkarīga gan no konkrētās ēkas tehniskajām iespējām, gan no teritorijā atļautās izmantošanas, gan pieļaujamā ēku augstuma. Tieši Jūsu plānotā pārbūves risinājuma pieļaujamību iespējams noskaidrot pie sertificēta būvspeciālista.

Rakšanas darbu atļaujas neizsniedz Departaments. Darbu veikšanas atļaujas jāsaņem pie konkrētā inženierkomunikāciju turētāja vai transporta infrastruktūras īpašnieka, ja paredzēts veikt darbus, kas skar komunikāciju aizsargjoslas vai transporta infrastruktūru. 

Jā, ir nepieciešama būvniecības dokumentācija, jo piebraucamais ceļš ir pirmās grupas inženierbūve un to izbūvē, izstrādājot paskaidrojuma rakstu Būvniecības informācijas sistēmā. 

Ja Apliecinājuma karte akceptēta pēc 2014. gada 1. oktobra, būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam, iesniedzot apliecinājuma kartes II daļu. 

Nepieciešams iesniegt Departamentā iesniegumu par būvatļaujas derīguma termiņa pagarināšanu (veidlapa pieejama sadaļā “Būvniecība”, apakšsadaļā “Būvēšana” - https://www.rdpad.lv/veidlapas/ . 

Ja būvniecības dokumentācija pieejama Būvniecības informācijas sistēmā, nepieciešams izveidot “Iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā” (https://bis.gov.lv/bisp/lv/help/ka-izveidot-iesniegumu-par-izmainam-buvatlauja) 

Informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu par veiktajām darbībām patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanai attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nosūtot iesniegumu pa pastu Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, uz e-pastu pad@riga.lv vai e-adresi. 

Par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina konsultēties ar sertificētu būvspeciālistu. Būvspeciālistu reģistrā ir pieejama informācija par arhitekta prakses un būvprakses sertifikātu. 

Konsultācijas saņemšanu par būvniecības administratīvā procesa kārtību un par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem var pieteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 80001201.  

Ja ir nepieciešams skaidrojums par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecīgajā nekustamajā īpašumā, tad var sazināties ar lēmumā norādīto speciālistu  vai pieteikties skaidrojuma saņemšanai, norādot lēmuma numuru, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Zvanu centrā pa tālruni 80001201.  

Fiziskās personas pārstāvību var noformēt ar notariāli apliecinātu pilnvaru (Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa); būvniecības ierosinātājs var pilnvarot citu personu vest būvniecības administratīvā procesa lietu, izmantojot noteiktu Būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu (Būvniecības likuma 24. panta piektā daļa). 

RDPAD » Patvaļīgā būvniecība un tās seku novēršana |

Persona var izvēlēties sev piemērotāko elektroniskas saziņas veidu: 

• Reģistrēt oficiālo elektronisko e-adreses kontu. Plašākā informācija pieejama šeit: https://latvija.gov.lv/Content/Eadrese 

• Iesniedzot iesniegumu Departamentā, norādīt vēlamo saziņas veidu.  

Atbilstoši Paziņošanas likuma 9. panta 1.1 un 2. daļai dokuments, kas sūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 80. punkts nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā: būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; pārējām būvēm – astoņi gadi. Līdz ar to konkrētās būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis minēto termiņu. 

Būvatļaujām, kas izdotās no 01.10.2014.,maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 81. punkts). 

Būvatļaujām, kas izdotās līdz 30.09.2014., tika noteikts pārejas periods – maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums iestājies 01.10.2022. 

Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu var pagarināt speciālo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā. 

Piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 94. un 97. punktam būvvalde var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku pēc šādu nosacījumu izpildes: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija; būvvaldei iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns; būvvaldei iesniegta uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments informē, ka būvniecības ierosinātājs var izvēlēties turpināt būvatļaujas realizāciju un tajā paredzētos būvdarbus nodot ekspluatācijā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Šajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā vispirms būs jāreģistrē vēsturiskās būvniecības lieta. 

Informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu, iesniedzot iesniegumu un pievienojot tam Valsts zemes dienesta paziņojumu par atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanu.

Iesniegums iesniedzams Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā: Dzirnavu ielā 140, Rīga, LV-1050, vai izmantojot e-adresi, vai arī uz e-pastu: pad@riga.lv. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina izmantot elektroniskus saziņas kanālus. 

No 01.04.2023. attiecībā uz ēkām ir atvieglotas prasības maksimālo būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanai – prasība par aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu ir aizstāta ar prasību par ēkas datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 94. un 97. punktam būvvalde var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku pēc šādu nosacījumu izpildes: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veikta ēkas datu reģistrācija; būvvaldei iesniegts ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plāns; būvvaldei iesniegta uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. 

Ja būvdarbiem ir izsniegta būvatļauja pēc 01.01.2020., šī informācija ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). 

Par būvatļaujām, kas izsniegtas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā līdz 31.12.2019., informācija pieejama Departamenta tīmekļvietnes rdpad.lv sadaļā “Meklētāji” – “Būvatļauju meklētājs”. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā Ziņo Departamentam (https://www.rdpad.lv/zino-departamentam/) ir iespējams paziņot par jebkāda veida pārkāpumiem vai netaisnību, jomās, kas ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta kompetencē. 

Rīgas valstspilsētā nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu un atvieglojumu piešķiršanu veic Finanšu departaments. 

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība ir noteikta Rīgas domes 15.12.2021 saistošajos noteikumos Nr.109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.

Šādā gadījumā personai nav tiesības veikt būvdarbus un būvatļauja ir atceļama, secīgi nav pamata piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Ja būvatļauja izsniegta vienam no kopīpašniekiem attiecībā uz viņam lietošanā nodotu telpu grupu, tad Departaments informāciju Nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldei sniedz par konkrēto telpu grupu un attiecībā uz konkrēto būvatļaujas adresātu. Savukārt, ja būvatļauja ir izdota attiecībā uz kopīpašumā esošu daļu – ēkas jumts, fasāde u.tml., tad informācija Nekustamā īpašuma nodokļu pārvaldei tiek sniegta par visu ēku un īpašniekiem kopumā.

Bez pašvaldības atļaujas ir atļauts cirst krūmus, augļu kokus un tādus kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 cm. Tas nozīmē, ka minētajos gadījumos zemesgabala īpašnieks vai tiesiskais vadītājs ciršanu var veikt pēc saviem ieskatiem, neatkarīgi no koku augšanas stāvokļa.

Par koku ciršanas liegumu no 15. aprīļa līdz 30.jūnijam skatīt vairāk: RDPAD » No 15. aprīļa Rīgas teritorijā stāsies spēkā koku ciršanas liegums | 

Lai nozāģētu nokaltušu koku, zemes īpašniekam jāiesniedz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā “Iesniegumu par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” – RDPAD » Veidlapas |.

Iesniegumā nepieciešams norādīt zemesgabala adresi, kā arī   pievienot teritorijas plānu ar iezīmētu koka atrašanās vietu zemesgabalā, lai būtu iespējams identificēt cērtamo koku. Vēlams iesniegumam pievienot arī koka fotofiksāciju, kā arī minēt koka sugu (ja tā ir zināma) un 1,3 m augstumā no zemes izmērītu stumbra diametru vai apkārtmēru.  

Pieejams e- pakalpojums www.eriga.lv , katalogā meklējot “Koku ciršanas atļauja” vai arī www.latvija.lv , meklējot “Atļaujas izsniegšana ārpus meža augošu koku ciršanai”. 

Vairāk informācijas: RDPAD » Kas jāzina, plānojot koku ciršanu Rīgā? | 

Ja koks ir akūti bīstams sabiedrībai vai īpašumam, to drīkst nozāģēt pirms ciršanas atļaujas saņemšanas. Koku iepriekš jānofotografē vismaz no trijiem skatu punktiem un jānomēra koka diametru vai apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes. Pēc koka nozāģēšanas zemes īpašniekam 5 darba dienu laikā jāiesniedz iesniegums Pilsētas attīstības departamentā, pievienojot fotofiksācijas, mērījumus, koka sugu (ja zināma) un plānu ar koka atrašanās vietu zemesgabalā. 

Lai koku varētu atzīt par bīstamu, tam jāatbilst Rīgas domes 12.06.2024. saistošo noteikumu Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu” 2.1. apakšpunktā norādītajām pazīmēm (bīstams koks – koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk nekā 80 %), aizlūzis, sašķelts, sasvēries, ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai ar citām pazīmēm, kas būtiski ietekmē tā mehānisko noturību). Vēršam uzmanību, ka tādas situācijas, kad koks ir ilgstoši audzis slīpi (nevis nesen sasvēries), koks aug tuvu ēkai, vai arī tam lūst zari, pašas par sevi nav uzskatāmas par tādām pazīmēm, pēc kurām koks būtu atzīstams par bīstamu. 

Ja rodas šaubas, vai kokam konstatētās pazīmes ietekmē koka noturību vai nē, pirms koka ciršanas jāsaņem ciršanas atļauju. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments rekomendē izmantot Latvijas Kokkopju arboristu biedrībā reģistrēto biedru pakalpojumus. Biedru saraksts atrodams biedrības mājaslapā https://www.kokiem.lv/biedru-saraksts/ . 

Zemesgabala īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pilnvarotajai personai jāiesniedz motivēts iesniegums Pilsētas attīstības departamentam, iesniegumā norādot zemesgabala adresi, izcērtamo koku skaitu un sugas, kā arī pievienojot grafisko materiālu ar ciršanai plānoto koku atrašanās vietu.  

Gadījumā, ja koku ciršana saistīta ar būvniecību, jāiesniedz arī plānotās būvniecības ģenerālplāna skice ar atzīmētiem cirst paredzētajiem kokiem. 

Pēc iesnieguma saņemšanas inspektors apsekos teritoriju un novērtēs cirst paredzētos kokus, ja nepieciešams, pirms apsekošanas sazinoties ar iesniedzēju un vienojoties par apsekošanas laiku. Ja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments atbalsta koku ciršanu, tad: 

• teritorijas kopšanas gadījumā koku ciršanas atļauja tiks noformēta pēc departamenta lēmumā norādītās zaudējumu atlīdzības apmaksas; 

• būvniecības gadījumā būvatļauja ir arī koku ciršanas atļauja, un atsevišķa koku ciršanas atļauja netiks noformēta. Koku ciršana būs atļauta pēc departamenta lēmumā norādītās zaudējumu atlīdzības apmaksas, pēc būvatļaujas saņemšanas un būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildīšanas, un kad būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs divus gadus. Ja koku ciršana ir saistīta ar plānoto būvniecību un lēmuma derīguma termiņa laikā būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts, tad lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs, kamēr ir īstenojama būvniecības iecere. Ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā ir iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija, atsevišķs iesniegums par koku ciršanu nav jāsniedz. 

Koka vainaga kopšanu ar pašvaldību nav jāsaskaņo. Par koku kopšanu ir atbildīgs zemesgabala īpašnieks, taču darbu veikšanai ir jāpiesaista kokkopi-arboristu, kas vai nu kopšanas darbus veiks pats, vai arī darbus uzraudzīs. Vainaga kopšanas pasākumu kopums ir aprakstīts Rīgas domes 12.06.2024. saistošo noteikumu Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu” 2.5. apakšpunktā. Ja vainaga kopšana notiek neatbilstoši aprakstītajam, tā uzskatāma par koka bojāšanu (8.1. apakšpunkts). Papildus jāatceras, ka, kopjot koka vainagu, ir aizliegts samazināt koka lapotnes masu par vairāk kā 20 % trīs gadu periodā, kas nozīmē, ka pirms vairākiem gadu desmitiem populāros galotņojošos griezumus, kur kokam nozāģē visus zaļos zarus, atstājot tikai stumbeni, nav atļauts veikt, jo tādējādi koks tiek būtiski bojāts (8.6. apakšpunkts). Departaments rekomendē koku kopšanai izmantot Latvijas Kokkopju arboristu biedrībā reģistrēto biedru pakalpojumus. Biedru saraksts atrodams biedrības mājaslapā http://www.kokiem.lv/biedri/.

Ja koks nav atzīstams par bīstamu vai nokaltušu, pirms tā ciršanas ir jāsamaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu. Provizoriskās izmaksas iespējams aprēķināt, izmantojot Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā https://www.eriga.lv  atrodamo kalkulatoru (zem sadaļas “Koku ciršanas atļauja”), ievadot atbilstošos parametrus. 

Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta kā vairāku koeficientu reizinājums – koka diametra, sugas, nociršanas iemesla, kā arī atrašanās vietas koeficients. Minētie koeficienti detalizētāk ir aprakstīti Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un Rīgas domes 12.06.2024. saistošajos noteikumos Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu”. 

Žoga būvdarbiem nav nepieciešams paskaidrojuma raksts, būvniecības iesniegums vai cita būvniecības ieceres dokumentācija, ja būvniecība saskaņota ar zemes gabala/būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas.  

Vairāk informācijas: Infografika  

Jāņem vērā, ka atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajam apbūves aizsardzības teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās nožogojuma novietojumu saskaņo departamentā, iesniedzot brīvas formas iesniegumu, kam pievienots vizuālais risinājums, ņemot vērā vēsturisko situāciju, ja tāda ir konstatējama.  

Šis pats princips attiecas arī uz atsevišķiem labiekārtojuma elementiem (piem., soliņš, atkritumu urna, bērnu rotaļu iekārta u.c.) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā un to izvietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, taču tie jāsaskaņo Departamentā, izmantojot šo pakalpojumu : https://latvija.gov.lv/Services/11227 .

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji pašu spēkiem drīkst ierīkot puķudobes, stādīt krūmus vai veidot dekoratīvus apstādījumus ap ēku, to nesaskaņojot departamentā.  Jāņem vērā zemes vienību, uz kurām paredzēta dobju izvietošana, īpašumtiesības. Piemēram, ja zemes vienība ir dzīvokļu īpašumu īpašnieku kopīpašumā, jāievēro Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktais. 

Atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes vai sadzīves atkritumu savākšanas punktus veido ne tuvāk par 1,5 m zemesgabala robežai, izņemot, ja ir saņemta blakus zemesgabala īpašnieka piekrišana, bet neizvieto  priekšpagalmā. Pie daudzdzīvokļu mājām veido segtu novietni, kas atbilst publiskās ārtelpas estētiskajām un sanitāri higiēniskajām prasībām. Segtas sadzīves atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes var izvietot pie ēkas, ēkās un transportlīdzekļu novietnēs. 

Vairāk informācijas: 

• Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos - https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2023/03/TIAN_20230316_1625.pdf) 

• Ministru kabineta 22.05.2013. noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” –  https://likumi.lv/ta/id/256866-visparigie-teritorijas-planosanas-izmantosanas-un-apbuves-noteikumi ).  

Par šo tēmu ir raksts Atkritumu konteineru novietnes (pie saskaņošanas arī novietņu izvietošanas vadlīnijas: 

Iecerēm, kas paredz atsevišķa žoga būvniecību, atbilstoši Ministru kabineta 09.05.2014. noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju noteikumi” 6.3.4. apakšpunktam nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, kas būtu jāsaskaņo ar Departamentu. Tomēr iecere jāsaskaņo ar trešajām personām, kuru intereses tiek skartas, komunikāciju turētājiem, zemesgabala īpašniekiem.