Jautājumi un atbildes par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādi

Jautājumi

• Kas ir teritorijas plānojums?
  Kas ir teritorijas plānojums, ko tas risina?

  Teritorijas plānojums ir pilsētas attīstībai svarīgs dokuments – noteikumu kopums, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

  Teritorijas plānojums palīdz nodrošināt, ka teritoriju ilgtermiņā izmanto un attīsta atbilstoši vispārējām sabiedrības vajadzībām, plānošanas procesā pēc iespējas saskaņojot dažādu pušu intereses. Ņem vērā arī ierobežojumus, ko nosaka dažādi normatīvie akti, piemēram, vides un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības.

  Plānojumā nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā, funkcionālo zonējumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus, ņemot vērā plānojamās teritorijas īpatnības un specifiku, kā arī šo teritoriju ietekmi uz kopējo pilsētas attīstību.

  Detalizēta informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un to savstarpējo sasaisti pieejama: Teritorijas plānošana.

  Kam teritorijas plānojums ir vajadzīgs?

  Pašvaldībai. Teritorijas plānojums ir galvenais dokuments, kas nosaka teritorijas attīstības virzienus un zemes izmantošanas kārtību ilgtermiņā. Teritorijas plānojums nosaka apbūves, dabas aizsardzības un infrastruktūras attīstības virzienus un nodrošina ilgtspējīgu, sabalansētu attīstību, aizsargā dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un novērš neatbilstošu attīstību.

  Iedzīvotājiem. Lai zinātu, kā nākotnē attīstīsies viņu dzīves vide un kādas pārmaiņas teritorijā ir plānotas.

  Ēku un zemju īpašniekiem. Lai palīdzētu saprast, ko konkrētajā zemesgabalā drīkst un ko nedrīkst darīt. Tas ir noderīgs ikvienam zemes vai ēkas īpašniekam, kurš plāno būvēt, pārbūvēt, paplašināt ēku, mainīt tās izmantošanas veidu vai attīstīt savu īpašumu.

  Uzņēmējiem un investoriem. Lai izprastu attīstības iespējas, ierobežojumus un infrastruktūras pieejamību konkrētajā teritorijā un sagatavotu tai atbilstošus attīstības projektus.

  Kam teritorijas plānojums ir saistošs?

  Teritorijas plānojums ir saistošs (obligāti jāievēro) ikvienam, būvējot jaunas un pārbūvējot esošās ēkas, sadalot un apvienojot zemesgabalus, plānojot uzņēmējdarbību, saimniecisko darbību un veicot zemes un ēku izmantošanu.

  Kādas ir teritorijas plānojuma galvenās daļas?

  Teritorijas plānojumu veido vairākas daļas:

  1. Paskaidrojuma raksts. Paskaidrojuma raksts ietver informāciju par risinājumu skaidrojumu un pamatojumu.
  2. Grafiskā daļa. Grafiskajā daļā ietilpst vairāki plāni (kartes), kuros nosaka un attēlo teritorijas plānojuma risinājumus. Svarīgākie no tiem ir funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas, tostarp, ielu sarkanās līnijas, applūstošās teritorijas u.c.
  3. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Plānojuma teksta daļa, kurā noteiktas prasības atšķirīgu funkcionālo zonu izmantošanai un apbūvei, t.i, noteikumi, ko teritorijā drīkst vai nedrīkst būvēt vai citādi to izmantot. Noteikumos ir arī prasības atļautajam būvju augstumam, apbūves blīvumam, arhitektūrai u.c.

  Ko teritorijas plānojumā nerisina?

  1. Nenosaka to, kā izskatīsies konkrētas ēkas.
  2. Neaizstāj būvprojektu izstrādi un būvatļauju izsniegšanu.
  3. Nerisina individuālus īpašumu strīdus, piemēram, kaimiņu domstarpības, robežstrīdus utml.
  4. Konkrētu investīciju vai projektu apstiprināšanu, piemēram, nenosaka, kad tieši tiks izbūvēta konkrēta iela vai skola, rotaļu laukums – tas atkarīgs no investīciju plāniem un budžeta.
  5. Nerisina teritorijas un ēku apsaimniekošanu.
  6. Operatīvus jautājumus, piemēram, luksoforu uzstādīšanu, satiksmes zīmju izvietojumu vai īslaicīgus ierobežojumus, ielu uzturēšanu u.c.

  Teritorijas plānojums nosaka, ko teritorijā drīkst vai nedrīkst darīt (būvēt, veikt saimniecisko darbību utml.). Tas nevar piespiest īpašnieku izmantot atļautās iespējas, bet var aizliegt darbības, kas konkrētajā vietā nav pieļaujamas.

  Kāpēc Rīgā ir divi teritorijas plānojumi?

  Parasti pašvaldībai ir viens teritorijas plānojums visai tās teritorijai. Vienīgi Rīgai ir spēkā divi teritorijas plānojumi – Rīgas teritorijas plānojums un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums.

  Rīgas vēsturiskais centrs un zona ap to ir īpaša teritorija gan pilsētas, gan valsts, gan starptautiskā mērogā.

  Rīgas vēsturiskajam centram izstrādā īpašu, detalizētāku plānojumu, lai saglabātu tā īpašās vērtības. Šāda plānojuma nepieciešamību nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums.

  Kur es varu iepazīties ar spēkā esošajiem Rīgas teritorijas plānojumiem?

  Ar spēkā esošajiem Rīgas teritorijas plānojumiem iespējams iepazīties elektroniski.

  Rīgas teritorijas plānojums:

  – valsts vienotajā ģeoportālā;
  – plānojuma materiāli, kā arī paplašināta informācija par tā izstrādi un skaidrojumi par plānojuma piemērošanu pieejami lapā – spēkā esošais Rīgas teritorijas plānojums.

  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums:

  – valsts vienotajā ģeoportālā;
  – plānojuma materiāli, kā arī paplašināta informācija par plānojuma izstrādi pieejami lapā – spēkā esošais teritorijas plānojums Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā;

  Informācija interaktīvā veidā pieejama Rīgas valstspilsētas pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā GEORIGA.

• Kā top Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas jaunais teritorijas plānojums?
  Kas ir Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona?

  Rīgas vēsturiskais centrs ir pilsētas daļa, kas kopš 1997. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

  Rīgas vēsturiskais centrs ir ieguvis augstāko starptautisko kultūras mantojuma novērtējumu, kas apstiprina šī kultūras objekta īpašo un unikālo vērtību pasaules mērogā. To veido labi saglabājusies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas telpiskā struktūra, ir ievērojama universāla vērtība, un to rada: viduslaiku apbūve, jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte, kurai līdzīgas nav citur pasaulē, kā arī 19. gadsimta koka arhitektūra.

  Rīgas vēsturiskajam centram ir noteikta aizsardzības zona.

  Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Lastādija (Latgales apkaimes daļa) līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu. Rīgas vēsturiskais centrs aizņem 1,4% no Rīgas platības un kopā ar tā aizsardzības zonu – 5,13% no pilsētas platības.

  Uz šo teritoriju attiecas īpašas saglabāšanas un aizsardzības prasības, kas noteiktas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumos Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.

  Kādas ir RVC un tā AZ kultūrvēsturiskās vērtības?

  Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības, kas jāņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu.

  1. Vēsturiskā plānojuma struktūra. Saglabājams ielu tīkls, kvartālu struktūra, laukumu izvietojums un apbūves dalījums, kas veidojis pilsētas attīstību dažādos vēstures periodos. Tas ietver gan viduslaiku šauro ielu struktūru, gan 19. gadsimta bulvāru loku un vēlākos pārveidojumus, ja tie ir telpiski un arhitektoniski kvalitatīvi un organiski iekļaujas pilsētvidē.
  2. Panorāma un siluets, skatu perspektīvas. Aizsargājams pilsētas kopskats, īpaši, Vecrīgas torņu siluets un vēsturisko dominanšu uztveramība no nozīmīgiem skatu punktiem (piemēram, no Daugavas krastmalas un tiltiem). Saglabājamas vēsturiskās skatu līnijas un perspektīvas ielās, nepieļaujot apbūvi, kas aizsedz vai degradē pilsētas panorāmu.
  3. Vēsturiskā apbūve. Saglabājamas dažādu laikmetu ēkas un to arhitektoniskās detaļas, būvapjomi, augstumi un proporcijas. Īpaša uzmanība pievēršama viduslaiku apbūvei, jūgendstila ēkām un koka arhitektūrai, kas ir būtiska Rīgas identitātes daļa. Jaunai apbūvei jārespektē vēsturiskais mērogs, ritms un raksturs.
  4. Arheoloģiskais kultūrslānis. Aizsargājamas zem zemes esošās vēsturiskās liecības – būvju pamati, sadzīves priekšmeti, senas ielas un inženierbūves, kas atspoguļo pilsētas attīstību. Jebkādi zemes darbi jāveic arheoloģiskā uzraudzībā, lai saglabātu un dokumentētu kultūrvēsturisko mantojumu.
  5. Publiskā ārtelpa. Saglabājami vēsturiskie laukumi, ielas, bulvāri, parki un skvēri, to telpiskā struktūra, mērogs un funkcija. Publiskajai ārtelpai jābūt kvalitatīvai, pieejamai un iekļaujošai, vienlaikus respektējot tās vēsturisko izskatu un izmantojot atbilstošus vai līdzīgus materiālus, lai saglabātu vietas vēsturisko raksturu.
  6. Zaļumu un zaļo zonu sistēma. Aizsargājama vēsturiskā apstādījumu struktūra ir bulvāru apstādījumi, parki, dārzi un skvēri, kas veido vienotu zaļo zonu sistēmu. Saglabājami vērtīgie koki un stādījumi, kā arī jānodrošina zaļās infrastruktūras attīstība, kas stiprina pilsētvides ekoloģisko kvalitāti.
  7. Vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes. Saglabājamas dabiskās un vēsturiski nozīmīgās ūdensteces un ūdenstilpes, to krastmalas un ainaviskā nozīme, kas ir būtiska pilsētas ainavas un identitātes daļa, kā arī nozīmīgs ekoloģiskais resurss. Saglabājama ir to: vēsturiskā atrašanās vieta un trase, krastu līnija un reljefs, panorāmas un skatu koridori uz ūdeni un no ūdens, vēsturiskie krastmalu risinājumi (piestātnes, nostiprinājumi u.c.). Ikvienam Rīgas centrā pamanāmākās ūdenstilpes ir Daugava un Pilsētas kanāls.
  8. Vēsturiskais zemes virsmas iesegums. Aizsargājami autentiskie ielu un laukumu segumi – akmens bruģis, vēsturiskās plāksnes, grants celiņi un citi materiāli, kas raksturo konkrēto laikmetu. Atjaunošanā izmantojami tradicionāli materiāli un tehnoloģijas vai to kvalitatīvas analoģijas.
  9. Vēsturiskie labiekārtojuma elementi. Saglabājami un restaurējami vēsturiskie laternu stabi, soliņi, margas, žogi, strūklakas, piemiņas zīmes, kā arī citi pilsētvides elementi, kas veido teritorijas autentisko raksturu. Jauni elementi jāprojektē saskaņā ar vēsturisko vidi un tās mērogu.

  Kas ir RVC un tā AZ teritorijas plānojums, kāpēc tas nepieciešams?

  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības, lai aizsargātu Rīgas vēsturiskā centra īpašo vērtību.

  RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izstrādi nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums. Tā mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Likums nosaka teritorijas statusu, robežas, saglabāšanas, izmantošanas un attīstības prasības, kā arī teritorijas plānojuma izstrādes kārtību.

  Šobrīd spēkā ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums, kas apstiprināts 2006. gadā (ar grozījumiem, kas veikti 2013. gadā).

  Kāpēc RVC un tā AZ tiek izstrādāts jauns teritorijas plānojums?

  Ir apritējuši jau 20 gadi, kopš ir spēkā esošais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums.

  Uzsvari mainās, tāpēc jaunais plānojums tiek izstrādāts, ņemot vērā jaunas atziņas un prakses, mēģinot atbildēt uz mūsdienu pilsētas izaicinājumiem. Tam jāsekmē, lai vēsturiskais centrs būtu viegli un ērti izmantojams vietējiem iedzīvotājiem, kā arī atbalstītu uzņēmējdarbību, respektētu mantojuma vērtības, balstoties tradīcijās un tās laikmetīgi attīstot.

  Jauna teritorijas plānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai īstenotu pašvaldības ieceres un sabiedrības vajadzības – kā uzlabot pārvietošanos, publisko ārtelpu, apbūves attīstību un piesaistīt vairāk iedzīvotāju Rīgas vēsturiskajā centrā un tā apkārtnē.

  Ieguvums – skaidrāks regulējums, efektīvāka kultūras mantojuma aizsardzība, kvalitatīvāka dzīves vide, mūsdienīgāka mobilitāte, prognozējamāka un sabiedrības interesēs vērsta attīstība.

  Jauna Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrāde ir uzsākta 2023. gadā un tā apstiprināšana paredzēta līdz 2028. gada 31. decembrim.

  Kādas tēmas risina RVC un tā AZ jaunais teritorijas plānojums?

  Teritorijas plānojumā tiek izstrādāti risinājumi un prasības šādās jomās:

  1. Kultūrvēsturiskā vide. Rīgas vēsturiskā centra vidi veido gadsimtu gaitā radītās vērtības – pilsētas ainava, vēsturiskā apbūve, tās mērogs, raksturs un arhitektūras radītā noskaņa, ielas un apstādījumi, kā arī mūsdienu būves un labiekārtojums.
  2. Mājoklis un dzīvojamā vide. Mājokli un dzīvojamo vidi raksturo to kvalitāte, pieejamība, sasniedzamība un drošība.
  3. Publiskā ārtelpa. Publiskā ārtelpa ietver ielas, laukumus, parkus, skvērus, ūdeņus un krastmalas, vēsturiskās kapsētas, kā arī iekškvartāla telpu un pagalmus, kas neatkarīgi no īpašumpiederības ir pieejami sabiedrībai.
  4. Mobilitāte. Mobilitāte attiecas uz cilvēku pārvietošanos, transportlīdzekļu kustību un pakalpojumiem, tostarp visu veidu (riteņu, sliežu un ūdens) sabiedrisko transportu un mobilitātes punktiem, vieglajiem auto, piegādes transportu, velo un citiem mikromobilitātes rīkiem, kā arī transportlīdzekļu novietošanu un gājēju pārvietošanās iespējām un ērtumu.
  5. Vides kvalitāte. Vispārīgie veselības, vides drošības un ekoloģiskie aspekti – gaisa un ūdeņu tīrība, bīstamība un riski, trokšņu līmenis, gaismas piesārņojums u.c. traucējumi, kā arī lietus ūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, degradētas vietas un pilsētvides estētiskā un vizuālā kvalitāte ir tie, kas nosaka vides kvalitāti.
  6. Pakalpojumu struktūra. Nozīmīga loma galvaspilsētas centrā ir dažādu publisko pakalpojumu, valsts un pašvaldības iestāžu – skolu, bērnudārzu, kultūras, sociālās palīdzības, veselības, pārvaldes objektu u.c. izvietojumam, sasniedzamībai, pieejamībai un pietiekamībai, kā arī drošībai.
  7. Uzņēmējdarbība. Pilsētas centra dzīvojamo un dabisko vidi, kā arī publisko ārtelpu ietekmē uzņēmumu un dažādu pakalpojumu objektu – biroju, veikalu un tirdzniecības centru, izklaides vietu, viesnīcu, restorānu, kafejnīcu, ražošanas u. c. – attīstība, izvietojums un darbība.
  8. Inženiertīkli, inženierapgāde. Inženierapgādi veido pilsētvidē izvietojamas iekārtas un tīkli – antenas, gaisvadi, saules paneļi un kolektori, stabi un tehniskās būves, kas nepieciešamas nodrošināšanai ar komunālajiem pakalpojumiem, apgaismojumu, sakariem un citām modernajām tehnoloģijām un kuru izvietošana mēdz nonākt pretrunā ar pilsētas ārtelpas labiekārtošanas vajadzībām.

  Kā tiek izstrādāts RVC un tā AZ jaunais teritorijas plānojums?

  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā tiek izstrādāti risinājumi un prasības tādās jomās, kā kultūrvēsturiskā vide, mājoklis un dzīvojamā vide, ārtelpa, mobilitāte, vides kvalitāte, pakalpojumu struktūra, uzņēmējdarbība, inženiertīkli.

  Teritorijas plānojuma izstrāde ir balstīta uz:

  • Rīgas domes apstiprināto Darba uzdevumu;
  • stratēģiskajām nostādnēm, kas nosaka ilgtermiņa attīstības mērķus, principus un telpiskās attīstības prioritātes;
  • institūciju nosacījumiem – izvērtējot iesaistīto institūciju izvirzītās prasības un priekšlikumus, kā arī konsultācijās pausto viedokli un rekomendācijas;
  • sabiedrības vajadzībām – izvērtējot viedokļus un priekšlikumus, kas saņemti gan līdzdalības pasākumos, gan rakstisku iesniegumu veidā;
  • dažādu nozaru ekspertu profesionālo viedokli, kas iegūts veiktajos pētījumos un diskusijās;
  • aktuālo informāciju un dažādiem datiem – gan tekstuāliem, gan ģeotelpiskiem (kartēm);
  • likumiem un noteikumiem.

  Plānojot tiek ņemts vērā Rīgas kā valsts galvaspilsētas un UNESCO Pasaules mantojuma statuss, pilsētas centra identitāte, drošība, vides pieejamība, viedo tehnoloģiju nepieciešamība pilsētvidē, klimata pārmaiņu ietekme, spēja pielāgoties u.c.

  Kādi pētījumi veikti RVC un tā AZ jaunā teritorijas plānojuma izstrādei?

  Teritorijas plānojuma izstrādei ir veikti pētījumi vairākās jomās – kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, publiskās un privātās ārtelpas daudzveidība un kvalitāte, iedzīvotāju dzīves kvalitāte, mājokļu attīstība, transports un mobilitāte un citi. Pētījumu secinājumi un atbilstošie priekšlikumi tiks izvērtēti un izmantoti, izstrādājot teritorijas plānojuma risinājumus.

  Veiktie pētījumi:

  1. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai.
     Balstoties uz spēkā esošo plānošanas dokumentu un iepriekš veikto pētījumu izvērtējumu, raksturoti aktuālie plānošanas jautājumi, kas jārisina Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas jaunajā teritorijas plānojumā. Tāpat noteikti nākamie soļi, svarīgākās prioritātes un kopējā attīstības vīzija jaunajam plānojumam, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
     Iepazīties: Pētījums – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana
  2. Socioloģiskā aptauja “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju aptauja par dzīves kvalitāti”.
     Iedzīvotāju aptaujas mērķis bija noskaidrot Rīgas centra pastāvīgo iedzīvotāju viedokli par esošo situāciju – mobilitāti, publisko ārtelpu, vides un atkritumu apsaimniekošanu, sociālo infrastruktūru, ikdienas pakalpojumiem, kultūras mantojuma saglabāšanu un telpiskās vides pārveidojumiem un citām iedzīvotājiem svarīgām tēmām. Šādi tika identificētas prioritāri risināmās problēmas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aptaujā piedalījās 1358 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Iegūtie rezultāti, salīdzinot tos ar līdzīgu, 2014. gadā veikto pētījumu, tiks izmantoti spēkā esošā plānojuma darbības izvērtēšanai, tā ietekmes noteikšanai un jaunu attīstības uzdevumu definēšanai.
     Iepazīties: Pētījums – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju aptauja par dzīves kvalitāti
     Pētījuma galvenie secinājumi: prezentācija no 2024. gada vebināra.
  3. Ielu telpas urbānās aktivitātes izpēte Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.
     Urbānā aktivitāte ir jēdziens, kas raksturo pilsētvides intensitāti, dzīvīgumu un tās izmantošanas daudzveidību, īpaši ielās un ēku pirmajos stāvos. Tā atspoguļo, cik lielā mērā pilsētas telpa tiek izmantota sabiedriskām, komerciālām un citām vajadzībām.Pētījuma ietvaros tika fiksēta telpu izmantošana, ieejas durvju, logu un skatlogu skaits, kā arī citi pilsētvidi raksturojoši rādītāji Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ēku pirmajos stāvos.Apsekojuma rezultāti palīdzēs veidot datos balstītus risinājumus ielu šķērsprofilu noteikšanai, identificēt vietas, kur veidojamas atpūtas zonas un vietas, kur urbānā aktivitāte var tikt palielināta, kā tas jau notiek, piemēram, Dzirnavu ielā, Ģertrūdes, kurās notiek labiekārtošanas darbi.
     Pētījuma galvenie secinājumi: prezentācija no 2026. gada vebināra.
  4. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas faktiskās funkcionālās izmantošanas izpēte.
     Pētījuma galvenie uzdevumi bija noteikt katra zemesgabala pašreizējo izmantošanu RVC un tā AZ teritorijā un analizēt iegūtos datus, salīdzinot tos ar faktisko situāciju 2003. gadā. Pētījumā arī konstatētas vietas, kur zemes izmantošana neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam, tostarp teritorijas, kur šāda neatbilstība pastāv jau ilgstoši. Tāpat pētījumā iegūta un apkopota informācija par esošo mājokļu izvietojumu un blīvumu, kā arī par neapbūvētiem un neizmantotiem vai daļēji neizmantotiem zemesgabaliem (piemēram, ja ēka stāv tukša). Šie dati ļauj analizēt teritorijas, kurās pastāv potenciāls dažādu funkciju turpmākai attīstībai.
     Iepazīties: Pētījums – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pašreizējā funkcionālā izmantošana
     Galvenie secinājumi: prezentācija no 2026. gada vebināra.
  5. Ārtelpas struktūras attīstības uzdevumi un risinājumi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā.
     Pētījuma mērķis ir kvalitatīvas ārtelpu sistēmas attīstība Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā un atbilstošu risinājumu izstrāde jaunajam teritorijas plānojumam. Pētījumā aktualizē nosacījumus ārtelpas veidošanai, nodrošinot iespējas un risinājumus vienota kvalitatīvas ārtelpas tīkla attīstībai.
     Pētījuma galvenie secinājumi: prezentācija no 2026. gada vebināra.
  6. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zona kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības nosacījumu izvērtējums.
     Līdzšinējie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai, iespējams, ir bijuši pārāk detalizēti un sarežģīti. Tie tika izstrādāti laikā, kad sabiedrībā un institūcijās valdīja bažas par iespējamu apbūves negatīvo ietekmi uz Rīgas vēsturisko centru. Kopš tā laika izpratne par kultūras mantojuma vērtību un tā saglabāšanu ir būtiski pieaugusi, tādēļ šobrīd nepieciešams izvērtēt, kuras prasības saglabāt, kuras pilnveidot un kuras atcelt.Pētījuma mērķis bija vispusīgi izvērtēt spēkā esošā teritorijas plānojuma, normatīvo aktu un citu dokumentu prasības kultūras mantojuma jomā, kā arī analizēt kopš 2006. gada īstenoto būvniecības, pārbūves, restaurācijas un citu pārveidojumu ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidi un kultūrvēsturiskajām vērtībām.Pētījuma secinājumi kalpo par pamatu jaunā teritorijas plānojuma izstrādei, lai nodrošinātu līdzsvarotu, ilgtspējīgu un kvalitatīvu Rīgas vēsturiskā centra attīstību, vienlaikus saglabājot tā kultūrvēsturiskās vērtības atbilstoši UNESCO Pasaules mantojuma vietas statusam un starptautiskajām saistībām kultūras mantojuma aizsardzības jomā.Lai objektīvi novērtētu esošo situāciju, izlases veidā tika apsekotas aptuveni 1400 ēkas, fiksējot biežāk sastopamās problēmas, piemēram, vēsturiskajai videi neatbilstošus logus vai jumta segumus. Tas palīdz izvērtēt, kā līdzšinējais regulējums ir ietekmējis kultūras mantojuma saglabāšanu un pilsētvides kvalitāti.
     Iepazīties: Pētījums – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības nosacījumu izvērtējums
     Pētījuma galvenie secinājumi: prezentācija no 2026. gada vebināra
  7.  

  Līdz plānojuma izstrādes uzsākšanai ir veikti daudz citu pētījumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstībai, kas tiek ņemti vērā teritorijas plānojuma izstrādē.

  Ar veiktajiem pētījumiem varat iepazīties Izstrādē esošais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums sadaļā “Pētījumi“.

  Kas ir RVC un tā AZ transporta un mobilitātes attīstības tematiskais plānojums?

  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros tiek izstrādāts šīs teritorijas transporta un mobilitātes attīstības tematiskais plānojums, tā priekšlikumi būs vadlīnijas jaunā teritorijas plānojuma risinājumiem mobilitātes jomā. Transporta un mobilitātes tēma tiek padziļināti pētīta, jo tās risinājumi būtiski ietekmē vēsturiskā centra attīstību, pieejamību, publisko ārtelpu un kultūrvēsturisko vidi, tāpēc tai nepieciešama atsevišķa un detalizēta plānošana.
  Tematiskais plānojums balstīsies uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zona transporta un mobilitātes attīstības tematiskā plānojuma pētījuma priekšlikumiem un risinājumiem.
   
  Tematiskā plānojuma izstrādes procesā tiek risināti vairāki uzdevumi.
  Viens no tiem – ielu kategoriju pārskatīšana, salāgojot tās ar Pilsētas arhitekta dienesta izstrādātajām ielu tipoloģijas vadlīnijām un veicinot apbraukšanu, prioritizējot ilgtspējīgu mobilitāti un veidojot kvalitatīvu vidi.
  Svarīgs uzdevums ir arī nekustamajiem īpašumiem noteikto ielu sarkano līniju apgrūtinājumu pārskatīšana. Tiek pārvērtētas iepriekš plānotās tramvaja līnijas vēsturiskajā centrā un aizsardzības zonā; izvērtēti gājēju kustības savienojumi, kā arī jautājumi par autostāvvietu skaitu, kravas transporta maršrutiem un satiksmes organizāciju Vecrīgā.

  Pirms tematiskā plānojuma apstiprināšanas Rīgas domē, tā projekts tiks publicēts un ar to varēs iepazīties ikviens interesents. Par to tiks publicēta atsevišķa informācija.

  Kas ir ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums?

  Teritorijas plānojumam tiek izstrādāts ietekmes uz vidi stratēģiskas novērtējums, kas ir process, kurā tiek izvērtēts, kā teritorijas plānojuma risinājumu ieviešana ietekmēs dabas vidi, pilsētvidi un cilvēku dzīves kvalitāti. Novērtējums palīdz pārliecināties, ka teritorijas plānojums veidots tā, lai attīstība saskaņā ar to notiktu sabalansēti un videi draudzīgi.

  Rezultātā tiek sagatavots vides pārskats, kas ir ziņojums ar secinājumiem un ieteikumiem, ko pašvaldība ņem vērā, pieņemot lēmumu par teritorijas plānojumu.

  Kas ir ietekmes uz kultūras mantojumu izvērtējums?

  Ietekmes uz kultūras mantojumu novērtējums ir process, kurā tiek izvērtēts, kā plānotā apbūve, teritorijas pārveidošana vai attīstības plāni var ietekmēt kultūras mantojuma vērtības Rīgas vēsturiskajā centrā, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta. Novērtējums tiek veikts pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par projektu vai plānojumu.

  Tā laikā nosaka, kādas kultūras mantojuma vērtības konkrētajā teritorijā ir īpaši svarīgas, un analizē, vai plānotās izmaiņas tās neapdraud. Novērtējuma mērķis ir saglabāt šīs vērtības nākamajām paaudzēm, vienlaikus ļaujot pilsētai attīstīties. Tāpēc tiek meklēti risinājumi, kas palīdz novērst vai pēc iespējas samazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz kultūras mantojumu, piemēram, uz Vecrīgas siluetu, ielu ainavām, vēsturisko ēku radīto noskaņu pilsētā, apbūves un apzaļumojuma līdzsvaru u.c.

  Arī Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam tiks veikts ietekmes uz kultūras mantojumu novērtējums. Tas ir nepieciešams, jo plānojums ilgtermiņā noteiks, kā teritoriju drīkst izmantot, kur un kā būvēt jaunas ēkas, kā arī pārbūvēt esošās.

  Plānojuma īstenošana ietekmēs ne tikai kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī pilsētas attīstību, ekonomiku un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Novērtējums palīdzēs nodrošināt, ka pilsētvide ir gan vēsturiski vērtīga, gan ērta un patīkama dzīvošanai un darbam.

  Kad tiks apstiprināts RVC un tā AZ jaunais teritorijas plānojums?

  Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības saglabāšanas un aizsardzības likumam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam jābūt izstrādātam un apstiprinātam līdz 2028. gada 31.decembrim.

  Plānojums tiks apstiprināts Rīgas domē un publicēts valsts vienotajā ģeoportālā.

  Kas izstrādā RVC un tā AZ teritorijas plānojumu?

  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas jaunā teritorijas plānojuma izstrādi nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas nodaļa.

• Kā varu iesaistīties Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas jaunā teritorijas plānojuma izstrādē?
  Kāds ir RVC un tā AZ jaunā teritorijas plānojuma izstrādes process?

  Detalizēta informācija par teritorijas plānojuma izstrādes procesu un aktivitātēm.

  Kā es varu iesaistīties plānošanas procesā?

  Ikviens Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas jaunā teritorijas plānojuma izstrādē var iesaistīties, sniedzot savus priekšlikumus un viedokļus dažādos veidos:

  1. Rakstot pašvaldībai iesniegumu ar pamatojumu, kas būtu jāparedz jaunajā teritorijas plānojumā.
  2. Izsakot viedokli un priekšlikumus sabiedrības līdzdalības pasākumos, uz kuriem ir aicināta piedalīties gan plaša auditorija, gan konkrētas mērķa grupas.
  3. Piedaloties publiskajā apspriešanā. Tiklīdz būs izstrādāts teritorijas plānojums, tiks organizēts publiskās apspriešanas process (ietverot gan rakstisku priekšlikumu iesniegšanu, gan sanāksmes, gan konsultācijas). Publiskajā apspriešanā varēs piedalīties ikviens interesents.

  Aktuālā informācija par plānotajiem un notikušajiem līdzdalības pasākumiem.

  Par ko es varu sniegt rakstiskus priekšlikumus?

  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei aicinām sniegt priekšlikumus konkrētu teritoriju vai zemesgabalu izmantošanai un attīstībai. Piemēram, vai, jūsuprāt, teritorija nākotnē apbūvējama, vai izmantojama citiem mērķiem. Ja teritorija ir apbūvējama, tad ar kāda veida un cik augstām ēkām, kādām funkcijām u.tml. Ja teritorija, neapbūvējama, tad, kā to labāk izmantot.

  Tāpat varat izteikt priekšlikumus arī par citām tēmām, kuras risina teritorijas plānojums. Ar tām varat iepazīties jautājumu sadaļā par teritorijas plānojumā risināmajiem jautājumiem, un to, ko teritorijas plānojums nerisina.

  Vai man jāgaida līdz publiskajai apspriešanai, lai sniegtu savu priekšlikumu?

  Priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas jaunā teritorijas plānojuma izstrādei iespējams sniegt jebkurā brīdī visu teritorijas plānojuma izstrādes laiku.

  Tomēr aicinām to darīt jau šobrīd, t.i., līdz teritorijas plānojuma redakcijas apspriešanai, lai nodrošinātu, ka Jūsu priekšlikumi kopā ar citiem saņemtajiem priekšlikumiem tiek savlaicīgi izvērtēti.

  Kā es varu iesniegt savus rakstiskos priekšlikumus?

  Adresējot iesniegumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam (Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050) un izvēloties Jums ērtāko iesniegšanas veidu:

  • nosūtot e-parakstītu iesniegumu uz e-pastu pad@riga.lv;
  • nosūtot iesniegumu pa pastu;
  • iesniedzot iesniegumu klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos.

  Saņemto priekšlikumu apkopojums un izvērtējums tiks publicēts, uzsākot teritorijas plānojuma redakcijas publisko apspriešanu.

  Publiskās apspriešanas laikā iesniegumus būs iespējams iesniegt arī izmantojot Valsts vienoto ģeoportālu.

  Kas notiek ar manu jau iesniegto priekšlikumu, kas iesniegts pirms publiskās apspriešanas?

  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā saņemtie rakstiskie priekšlikumi tiek reģistrēti, apkopoti un izvērtēti teritorijas plānojuma redakcijas izstrādes procesā.
  • Priekšlikumi, kas saņemti dažādos sabiedrības līdzdalības pasākumos, ir viens no informācijas avotiem, izstrādājot gan pētījumus, gan Rīgas vēsturiskā centra stratēģiskās nostādnes, gan teritorijas plānojuma redakciju.

  Ar pārskatu par sabiedrības līdzdalību, saņemtajiem priekšlikumiem, to apkopojumu un izvērtējumu varēs iepazīties teritorijas plānojuma publiskās apspriešanas laikā.

  Kad notiks RVC un tā AZ teritorijas plānojuma publiskā apspriešana?

  Plānots, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas jauno teritorijas plānojumu publiskajai apspriešanai nodos 2027. gada rudenī. Vienlaicīgi apspriešanai nodos ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma vides pārskatu.

  Informācija par teritorijas plānojumu publisko apspriešanu tiks izziņota plašsaziņas līdzekļos.

  Aicinām sekot līdzi:

  • Valsts vienotais ģeoportāls;
  • Rīgas attīstības departamenta Izstrādē esošais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums;
  • Rīgas domes mājaslapa;
  • pašvaldības sociālajos tīklos, piemēram, Facebook.

   

  Publiskās apspriešanas laikā varēs:

  1. iepazīties ar teritorijas plānojuma redakcijas un vides pārskata materiāliem, institūciju sniegtajiem nosacījumiem un to izvērtējumu, sabiedrības sniegtajiem priekšlikumiem un to izvērtējumu;
  2. piedalīties sanāksmēs, uz kurām būs aicināta gan plaša auditorija, gan konkrētas mērķa grupas. Sanāksmēs tiks skaidroti jaunā teritorijas plānojuma risinājumi, klātesošajiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes no plānojuma izstrādātājiem, kā arī izteikt priekšlikumus un savu viedokli;
  3. sniegt rakstiskus priekšlikumus par jaunā RVC un tā AZ teritorijas plānojuma redakciju un priekšlikumus vides pārskatam;
  4. saņemt konsultācijas.

  Detalizēta informācija par publiskās apspriešanas norisi un priekšlikumu iesniegšanu tiks publicēta tai uzsākoties.

  Kad un kur varēs iepazīties ar publiskās apspriešanas rezultātiem?

  Visi publiskās apspriešanas laikā saņemtie rakstiskie priekšlikumi tiks apkopoti un izvērtēti, katram iesniedzējam tiks sniegta rakstiska atbilde.

  Valsts vienotajā ģeoportālā tiks publicēts ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem.

• Kur es varu uzzināt vairāk?
  • Valsts vienotajā ģeoportālā.
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē: Izstrādē esošais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums – detalizēta informācija par plānojuma izstrādes procesu un aktualitātēm.
  • Sazināties:
    Solvita Kalvīte,
    Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta
    Pilsētvides attīstības pārvaldes Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja sabiedrības līdzdalības jomā
    solvita.kalvite@riga.lv,
    67105818