Kurš ir atbildīgs par īpašuma uzturēšanu?
Būves īpašniekam ir jāuztur sava būve tādā stāvoklī, lai tā neradītu apdraudējumu kaimiņiem, garāmgājējiem un lietotājiem. Kā arī par patvaļīgu būvniecību atbildīgs ir zemes vai būves īpašnieks, vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs vai apbūves tiesīgais (ja nodibināts apbūves institūts).
Kādi ir mani kā ēkas īpašnieka pienākumi?
Lai pārliecinātos par ēkas tehnisko stāvokli, būves īpašniekam periodiski jāorganizē būves tehniskā apsekošana gan ekspluatācijas laikā, gan pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas.
Ko darīt, ja tehniskās apsekošanas atzinumā konstatēta būves neatbilstība normatīvo aktu prasībām, tā ir bīstamā, pirmsavārijas vai avārijas stāvoklī?
Būves īpašniekam ir jāveic darbības atbilstoši tehniskās apsekošanas atzinumā minētajam rekomendācijām, proti, jāveic būves konservācija vai atjaunošana, vai, ja būves tehniskais stāvoklis ir tāds, ka atjaunošana nav iespējama, ēka jānojauc.
Vai pašvaldība kontrolē būves uzturēšanu un kāda ir pašvaldības rīcība, ja konstatē neatbilstību?
Pašvaldības būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, novērtē redzamos bojājumus un apskates rezultātus fiksē atzinumā. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei. Ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde izdod administratīvo aktu, ar kuru: 1) uzdod novērst konstatēto bīstamību; 2) aizliedz ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai; 3) aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli, ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam.
Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, pašvaldība uzliek par pienākumu sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību.
Kādas sekas var iestāties, ja neveic būves uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā?
Administratīvā atbildība – par būves vai tās daļas lietošanu vai pieļaušanu lietot, ja būve vai tās daļa ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
Administratīvais process – Departamenta izdots administratīvais akts, ar kuru uzlikts par pienākumu noteiktā termiņā būvi sakārtot vai nojaukt. Ja noteiktajā termiņā uzliktais pienākums netiek pildīts, Departaments piemēro piespiedu naudu. Minimālā piespiedu nauda fiziskajai personai ir 50 eur, maksimālā – 5000 eur, savukārt juridiskai personai minimālā piespiedu nauda ir 100 eur, bet maksimālā 10 000 eur. Samaksātā piespiedu nauda neatbrīvo no lēmuma izpildes un Departaments ir tiesīgs ik pēc septiņām dienām piemērot piespiedu naudu, ja lēmumā uzliktais pienākums netiek pildīts.
Atsevišķos gadījumos Departaments kā administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekli var piemērot arī aizvietotājizpildi, proti, īpašnieka vietā demontēt bīstamās konstrukcijas, izdevumus piedzenot no būves īpašnieka.
Paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis – Būvei, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša un zemei, kas netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% no kadastrālās vērtības.
Vai ir iespējams apstrīdēt Departamenta lēmumu?
Jā, var apstrīdēt gan administratīvos aktus, gan piespiestos soda apmērus. Apstrīdēt lēmumus var viena mēneša laikā kopš lēmuma sastādīšanas pie Departamenta direktora vietnieka administratīvajos jautājumos, iesniedzot iesniegumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140.
Vai lēmuma apstrīdēšana aptur tā darbību?
Lēmumi, ar kuriem Departaments: 1) uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti; 2) uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību; 3) aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, ja konstatēta būves bīstamība; 4) aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli, ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam; 5) uzdod sakārtot vai nojaukt būvi, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama, ir izpildāmi nekavējoties un to apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
