Kā dārzā piesaistīt apputeksnētājus un gudri apsaimniekot lietus ūdeni
Atzīmējot starptautisko Zemes dienu, arvien biežāk cilvēki tiek aicināti ikdienā rīkoties videi draudzīgāk. Viens no vienkāršākajiem un vienlaikus efektīvākajiem risinājumiem ir pārdomāti veidots dārzs, kas var būt gan estētiski pievilcīgs, gan funkcionāls un nozīmīgs bioloģiskās daudzveidības atbalstam. Gudri izvēlēti stādījumi apputeksnētāju piesaistei un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana palīdz uzlabot vietējo ekosistēmu, vienlaikus radot dzīvotspējīgu un noturīgu vidi arī pašiem dārza saimniekiem.
Pavasarī, kad aktivizējas apputeksnētāji un palielinās nokrišņu daudzums, dārzs kļūst par svarīgu posmu dabisko procesu atbalstam. Īpaši pilsētvidē pat nelielas zaļās teritorijas ir būtiskas, savienojot fragmentētas dzīvotnes un mazinot urbanizācijas ietekmi. Šādā skatījumā dārzs vairs nav tikai privāta, iežogota telpa, bet gan daļa no plašāka ekoloģiskā tīkla, kur nozīme ir katram risinājumam, kas atbalsta apputeksnētājus un veicina dabisko ūdens apriti. Šo pieeju Rīgā attīsta Eiropas Savienības LIFE programmas projekts “urbanLIFEcircles”. Tā ietvaros tiek apsaimniekotas un pilnveidotas dabas teritorijas Lucavsalas Kazas sēklī un Jaunciema dabas liegumā, vienlaikus iesaistot arī iedzīvotājus. Jau šopavasar 15 rīdzinieki, kuri pērn piedalījās projekta konkursā un saņēma pašvaldības atbalstu, savos dārzos ieviesīs dabai draudzīgus risinājumus – veidos pļavas, lietusdārzus, nelielas ūdenstilpes, un dzīvotnes apputeksnētājiem un citiem dzīvniekiem. Projekts uzsver, ka arī neliels, pārdomāti veidots dārzs var būt nozīmīga daļa no vienotas, dzīvotspējīgas pilsētvides, kurā ikviena iesaiste ir svarīga.
Daudzveidīgi stādījumi apputeksnētāju atbalstam
Koki un krūmi ir viens no nozīmīgākajiem dārza pamatelementiem. Tie nodrošina ēnu, palīdz mazināt gaisa temperatūru un ir īpaši svarīgi pilsētvidē, kur izteikti jūtams siltuma salu efekts. Vienlaikus tie nodrošina barību, patvērumu un ligzdošanas vietas putniem, kukaiņiem un citiem organismiem, bet sakņu sistēmas uzlabo augsni, veicina ūdens uzsūkšanos un samazina erozijas risku. Apputeksnētāju atbalstam izšķiroša nozīme dārzā ir nektāraugiem jeb augiem, kas ražo nektāru un ziedputekšņus.
Bites, kamenes, tauriņi un citi apputeksnētāji ir būtiski gan dabisko ekosistēmu līdzsvaram, gan pārtikas ražošanai. Tāpēc dārzā ieteicams stādīt ne tikai dekoratīvus, bet arī ekoloģiski vērtīgus kokus un krūmus, piemēram, tādus, kas zied dažādos laikos un nodrošina nepārtrauktu nektāra pieejamību no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Lai dārzs būtu dzīvībai bagāts, ieteicams kombinēt vismaz piecas dažādas koku un krūmu sugas. Agrā pavasarī pirmo barību apputeksnētājiem nodrošina lazdas, vītoli un kļavas, pavasara vidū ziedošas ievas, ābeles un plūmes, bet vasarā liepas un pīlādži. Sezonas noslēgumā nozīme ir arī vēlu ziedošiem augiem, piemēram, viršiem.
Nozīmīga ir arī ziedošu augu dobe, kurā iestādot pat desmit dažādu sugu nektāraugus tiktu nodrošināts stabils barības avots dažādām apputeksnētāju sugām. Agrā pavasarī pirmo nektāru nodrošina, piemēram, vizbulītes un gaiļbiksītes, pavasara izskaņā pienenes, āboliņš, vanagnadziņi, madaras, vīķi, v asaras vidū pelašķi, raspodiņi, vīgriezes, bet sezonas otrajā pusē dadži.
Dzīvesvietas apputeksnētājiem
Apputeksnētājiem nepieciešama ne tikai barība, bet arī piemērota vide dzīvošanai. To iespējams atvieglot, dārzā ierīkojot vienkāršas kukaiņu mājas un saglabājot nelielas nepļautas teritorijas. Daudzi apputeksnētāji, īpaši vientuļās bites, nedzīvo stropos, bet meklē nelielas, drošas vietas ligzdošanai. Mūsdienu sakoptajos dārzos šādu vietu bieži trūkst, tāpēc nozīmīgu lomu iegūst mākslīgi veidotas struktūras – kukaiņu mājas. Vientuļajām bitēm nepieciešamas dažāda diametra (aptuveni 5-10 mm) un dziļuma (līdz 10 cm) aliņas, kurās tās var veidot ligzdas. Kukaiņu mājas izmērs nav būtisks, jo arī vienkāršs niedru kūlītis vai saurbts baļķītis var nodrošināt piemērotu dzīvesvietu. Līdzīgi var izmantot arī nokaltušus kokus, kuros izurbti caurumi. Svarīgi izvēlēties atbilstošus materiālus – vientuļajām bitēm var nebūt piemēroti risinājumi ar ķieģeļiem, plastmasas caurulēm, salmiem, mizām vai čiekuriem. Kukaiņu mājai jābūt pasargātai no lietus, tāpēc ieteicams veidot jumtiņu un nodrošināt, lai ūdens notek prom no konstrukcijas.
Lietus ūdens apsaimniekošana dārzā
Klimata pārmaiņu ietekmē arvien biežāk novērojamas intensīvas lietusgāzes, kas var radīt īslaicīgus plūdus un augsnes pārmitrumu. Šos izaicinājumus iespējams risināt ar pārdomātiem un dabā balstītiem risinājumiem. Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir lietusdārza ierīkošana. Tā ir īpaši veidota ieplaka, kurā lietus ūdens no jumtiem un citām virsmām tiek novadīts un pakāpeniski iesūcas augsnē. Atšķirībā no dīķiem vai pastāvīgiem mitrājiem ūdens tajā neuzkrājas ilgstoši, jo pamatne nav izolēta. Tas samazina plūdu risku, mazina slodzi uz lietus ūdens kanalizācijas sistēmām un veicina dabisku ūdens infiltrāciju gruntī. Lietusdārzs rada piemērotu vidi augiem, kas spēj pielāgoties mainīgiem mitruma apstākļiem. Tajā labi aug mitrumu mīlošas sugas, piemēram, parastā vīgrieze, purva gandrene un pļavas bitene, kas vienlaikus spēj pielāgoties arī īslaicīgiem sausuma periodiem. Šādas teritorijas kļūst par nozīmīgu dzīvotni abiniekiem, kukaiņiem un citiem mitrumu mīlošiem organismiem, palielina bioloģisko daudzveidību un palīdz uzlabot augsnes kvalitāti. Izvēloties vietu lietusdārzam, ieteicams to ierīkot teritorijās, kur ūdens uzkrājas dabiski. Vispiemērotākā būs daļēji ēnaina teritorija, kas palīdz saglabāt mitrumu un nodrošina stabilākus augšanas apstākļus. Vienlaikus svarīgi lietusdārzu ierīkot pietiekamā attālumā no ēkas pamatiem, lai novērstu mitruma iekļūšanu konstrukcijās.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
