Noslēdzas būvdarbi “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centrā

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā. Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms – objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Paveikta viena ceturtā daļa no kopējā darbu apjoma

Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes (PIAP) vadītājs Mārtiņš Slimbahs skaidro: “Šobrīd realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Darbu apjoms, kas normālos ikdienas apstākļos tiek paveikts 3 gadu laikā, PIAP vadībā Rīgā īstenots pusotra gada laikā. Ņemot vērā, ka vienā nelielā apvidū darbus vienlaicīgi veica pašvaldība, “Rail Baltica” un SIA “Rīgas Satiksme”, projekti realizēti secīgi, kā arī to īstenošana bija sarežģīta un izaicinājumiem pilna. Šo projektu īstenošana ir pirmais sprinta posms garākā maratonā, ko sauc par “Rail Baltica” integrēšanu pilsētas centra infrastruktūrā, kur darbus plānots veikt līdz 2030. gadam. Liels uzsvars no PIAP puses, tika likts uz projekta īstenošanas procesa optimizāciju un pilnveidošanu, tādējādi šis ir viens no pirmajiem sekmīgi realizētajiem projektiem, kas īstenoti pēc principa “projektē un būvē”, ļaujot sasniegt izvirzītos projekta mērķus. ”

Projektu ietvaros pārbūvēti pieci krustojumi – Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums, Timoteja un Turgeņeva ielu krustojums un arī Gogoļa un Gaiziņa ielas krustojums. Veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve visā tās garumā, izbūvējot jaunu ielas seguma konstrukciju un atjaunojot apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – ārējos ūdensvadus un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c., bet Gogoļa ielā nomainīti arī siltumapgādes tīkli. Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā pārbūvēti tilti pār pilsētas kanālu, savukārt vietā, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

“Īsā laika periodā, ļoti sarežģītos būvniecības apstākļos ir paveikts milzīgs darba apjoms. Viena procesa ietvaros īstenoti vairāki infrastruktūras būvniecības vai atjaunošanas projekti. Dažādu būvdarbu veikšanai bija nepieciešamas desmit atsevišķas būvatļaujas. Darbi notika noslogotā transporta mezglā, kur saslēdzas dažādas pilsētas satiksmes infrastruktūras, un, ja ņem vērā arī lielāko izaicinājumu – būvdarbu izpildes termiņu, varam teikt – aiz muguras ir gandrīz pusotrs gads ļoti intensīva, smaga darba, bet ceram, ka gandarījumu un apmierinātību par rezultātu rīdzinieki baudīs ilgtermiņā,” par pārvarētajiem izaicinājumiem stāsta Armands Vēveris, pilnsabiedrības “RBBL” projekta vadītājs.

“Objekta īstenošana, sākumā veicot projektēšanu un pēc tam būvdarbus, bija jārealizē ārkārtīgi īsos termiņos. Turklāt gan projektēšanas, gan būvdarbu veikšanas gaitā bija jāņem vērā, ka objekts tiek realizēts vēsturiskajā centrā, un tas atrodas vienā no intensīvākās satiksmes punktiem Rīgā, kur paralēli notiek arī vērienīgie “Rail Baltica” izbūves darbi. Tomēr veiksmīgs un saskaņots komandas darbs, koordinācija starp visām iesaistītajām pusēm, mums ļauj atrisināt jebkuras sarežģītības uzdevumu, kas rodas būvdarbu laikā. Tagad galvaspilsētā ir vēl viena labiekārtota teritorija, kas ir pieejama gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Mums ir patiess prieks, ka būsim pielikuši roku krastmalas tēla uzlabošanā, kas ir viena no Rīgas vizītkartēm,“ apmierinātību ar paveiktajiem darbiem pauž AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Pilsētas centrā turpinās dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve

Lai gan no pašvaldības puses aktīvā būvdarbu fāze ir noslēgusies, jāņem vērā, ka objektos vēl joprojām būs vērojama rosība, jo notiek ekspluatācijā nodošanas process. Tāpat pilsētā joprojām turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, ko realizē pilnsabiedrība “Bererix”. Iedzīvotājiem un autovadītājiem jāņem vērā, ka šo būvdarbu laikā arī turpmāk dažviet saglabāsies esošie, kā arī tiks ieviesti jauni satiksmes ierobežojumi, tajā skaitā arī Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa tilta, kur drīzumā tiks uzsākta “Rail Baltica” dzelzceļa tilta jauno balstu izbūve. Arī Gogoļa ielā esošie satiksmes ierobežojumi paliks spēkā, jo tie nepieciešami “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūvei. Savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Turgeņeva, Gogoļa, Puškina, Timoteja, Dzirnavu ielas apvidū.

Atjaunota sabiedriskā transporta infrastruktūra un izbūvētas jaunas gājēju pārejas

Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai pilsētas teritoriju sakārtot, padarīt ērtu un mūsdienīgu, kā arī vienlaikus atjaunot sabiedriskā transporta infrastruktūru. Arī SIA “Rīgas satiksme” šajā laikā realizēja savus projektus un veica sliežu un pārvedu pārbūves darbus 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Atbilstoši būvprojekta risinājumiem tika veikta sliežu ceļu pārbūve, tajā skaitā automatizēto pārmiju vadības sistēmas ierīkošana, tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošana, lietus ūdens novadīšanas risinājumu ieviešana un intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūve. Paaugstinot gājēju un velobraucēju drošību, izbūvētas vairākas jaunas gājēju pārejas, kas šķērso gan Ģenerāļa Radziņa krastmalu, gan 11. novembra un 13. novembra ielas.

“Rīgas satiksmes” valdes loceklis Jānis Golubevs atzīst:“Pēc vairāku mēnešu rūpīga darba, esam pabeiguši tramvaja infrastruktūras pārbūves darbus 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Pēc būvdarbu pabeigšanas ir paaugstināts drošības līmenis sliežu pārmiju zonā un kopumā, līdz ar automatizēto pārmiju ierīkošanu, uzlabota arī krustojuma caurlaidība, tādējādi saīsinot krustojuma šķērsošanas laiku. Tāpat, lai mazinātu sliežu ceļu vibrācijas un trokšņus, sliedes pie plātnēm pielīmētas ar speciālu troksni un vibrāciju slāpējošu, kā arī elektroizolējošu materiālu.”

Gājēju un velobraucēju ceļa rampa kalpos kā vides elements, bet Gogoļa ielas tunelī būs paredzēta velosipēdu novietne

Veicinot mobilitātes attīstību, projektu ietvaros gājējiem un velosipēdistiem izveidoti drošāki pārvietošanās risinājumi. Ģenerāļa Radziņa krastmalā atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju un velobraucēju ceļu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un līdz “Rail Baltica” dzelzceļa tilta izbūvei rampa kalpos kā vides elements – Tā tiks apgaismota un pašvaldība iedzīvotāju ērtībām tur plāno uzstādīt soliņus. Savukārt Gogoļa ielas gājēju tunelis pie Centrāltirgus ir pārbūvēts par gaišu velosipēdu novietni. Tunelī ierīkots mūsdienīgs apgaismojums un izvietotas video novērošanas kameras.

Iedzīvotājiem pieejama jauna labiekārtota atpūtas zona

Viens no projekta uzdevumiem bija pārveidot Ģenerāļa Radziņa krastmalu par videi draudzīgu un cilvēkiem pieejamu vidi. Tādēļ drūmā un degradētā vieta iepretim Centrāltirgum, kur pirms tam bija autostāvvieta, tapusi par jaunu funkcionālu zonu ar labiekārtotu atpūtas laukumu. Laukuma centrā ir divi galvenie elementi – koka labiekārtojuma elements un projekta sirds – sarkanais ozols. Ideju par labiekārtotu atpūtas zonu virzīja arhitekti. Koka labiekārtojuma elements izveidots, ņemot vērā vēstures faktus, jo senāk šajā vietā rīdzinieki šķiroja un krāva baļķus un citus vērtīgus kokmateriālus, kas tika pludināti pa Daugavā. Šis elements kalpos dažādiem mērķiem – gan kā arhitektonisks elements, gan arī atpūtas zona, ievērojot visas drošības prasības. Cilvēku ērtībām laukumā izvietoti soliņi, velonovietnes, brīvkrāns, atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēts apgaismojums. Savukārt ainavu pilnveido sarkanais ozols, kas ir dendroloģiski vērtīgs un Latvijā salīdzinoši reti sastopams koks. Sākotnēji ozols atradās autoostas teritorijā, kur tas tika iestādīts 1964. gadā. Dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūvēs darbu dēļ 2020. gadā ozols tika pārvietots uz pagaidu vietu, bet šogad atkal pārstādīts Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Ozolam ir gan emocionāla, gan vēsturiska vērtība, tādēļ tā pārvietošana bija sevišķi rūpīga un atbildīga. Eksperti atzīst, ka koks jaunajā vietā ir iejuties labi, bet turpmākos trīs gadus tam jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Būvdarbi projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā tika uzsākti 2023. gada februārī Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Kopējais projekta budžets tika plānots 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veidojot Kohēzijas fonda finansējumam –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro. Savukārt, faktiskās objekta izmaksas sastādīs nedaudz vairāk kā 26 miljonus eiro.

Fotogalerija: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720312418293

1 Patīk
516 Skatīts

Komentāri slēgti.

Skip to content

Šīs mājaslapas pārzinis ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, kontaktinformācija: elektroniskā pasta adrese: pad@riga.lv. Informējam, ka mājaslapā tiek izmantotas tehniskās sīkdatnes, lai identificētu tīmekļa vietnes lietotāju sesijas laikā, un analītiskās sīkdatnes, lai apkopotu apmeklētāju statistikas datus. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja atteikties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Attiestatīt savu piekrišanu sīkdatnēm iespējams sadaļā Sīkdatnes, kas atrodas mājaslapas kājenē. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma sadaļā Sīkdatnes

Sīkdatņu iestatījumi

Below you can choose which kind of cookies you allow on this website. Click on the "Save cookie settings" button to apply your choice.

Funkcionālās sīkdatnesOur website uses functional cookies. These cookies are necessary to let our website work.

Statistikas sīkdatnesOur website uses analytical cookies to make it possible to analyze our website and optimize for the purpose of a.o. the usability.

Sociālo mediju sīkdatnesOur website places social media cookies to show you 3rd party content like YouTube and FaceBook. These cookies may track your personal data.

Reklāmas sīkdatnesOur website places advertising cookies to show you 3rd party advertisements based on your interests. These cookies may track your personal data.

Citas sīkdatnesOur website places 3rd party cookies from other 3rd party services which aren't Analytical, Social media or Advertising.