Pagarināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Līdz 14. jūnijam pagarināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi. Tā mērķis ir iegūt pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus un izvēlēties konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai

Metu konkurss Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā tika izsludināts šā gada februārī, pieteikšanās termiņš bija 10. maijs. Ņemot vērā, ka šobrīd vienlaicīgi norisinās Rīgas filharmonijas metu konkurss ar tādu pašu pieteikšanās termiņu, pieņemts lēmums pagarināt termiņu.

Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus (akmens, metāls, stikls u.c.), gan mūsdienu tehnoloģijas (skaņas un gaismas instalācijas, interaktīvi risinājumi u.c.), gan abu iepriekš minēto kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts labiekārtot Teātra laukumu, padarot patīkamāku un ērtāku gājēju pārvietošanos un uzturēšanos tajā.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere E.Ozola. Žūrijas komisijā strādā Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

0 Patīk
60 Skatīts

Komentēt

Please enter your name. Please enter an valid email address. Please enter message.

Skip to content

Šīs mājaslapas pārzinis ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kontaktinformācija: elektroniskā pasta adrese: pad@riga.lv. Informējam, ka mājaslapā tiek izmantotas tehniskās sīkdatnes, lai identificētu tīmekļa vietnes lietotāju sesijas laikā, un analītiskās sīkdatnes, lai apkopotu apmeklētāju statistikas datus. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja atteikties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Attiestatīt savu piekrišanu sīkdatnēm iespējams sadaļā Sīkdatnes, kas atrodas mājaslapas kājenē. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma sadaļā Sīkdatnes

Sīkdatņu iestatījumi

Below you can choose which kind of cookies you allow on this website. Click on the "Save cookie settings" button to apply your choice.

Funkcionālās sīkdatnesOur website uses functional cookies. These cookies are necessary to let our website work.

Statistikas sīkdatnesOur website uses analytical cookies to make it possible to analyze our website and optimize for the purpose of a.o. the usability.

Sociālo mediju sīkdatnesOur website places social media cookies to show you 3rd party content like YouTube and FaceBook. These cookies may track your personal data.

Reklāmas sīkdatnesOur website places advertising cookies to show you 3rd party advertisements based on your interests. These cookies may track your personal data.

Citas sīkdatnesOur website places 3rd party cookies from other 3rd party services which aren't Analytical, Social media or Advertising.