Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – TIAN) noteikts maksimālais stāvu skaits tādās funkcionālajās zonās kā savrupmāju apbūves teritorija DzS1 un DzS2, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija DzM1 un DzM2, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija DzD1 un jauktas apbūves teritorija JC1, JC2, JC3, JC4, JC5. Līdz ar to TIAN 242. punktā noteiktais atļautā maksimālā būves augstuma aprēķins, kur stāva augstuma ekvivalentu sareizina ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļauto maksimālo stāvu skaitu, papildus pieskaitot 1.5 m, ir piemērojams šīm funkcionālajām zonām, izņemot savrupmāju apbūves teritorijas, jo attiecībā uz tām 242. punktā ir noteikts izņēmums – papildus 1.5 m netiek pieskaitīti.
Savukārt savrupmāju apbūves teritorijā DzS3, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM3) un (DzM4), daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD2), jauktas centra apbūves teritorijā (JC6), jauktas centra apbūves teritorijā (JC7) un transporta infrastruktūras teritorijā (TR3), kur atļautais apbūves augstums nav noteikts vienoti visai funkcionālai zonai, bet gan ir noteikts detalizētāk un attēlots TIAN 1. pielikumā, maksimālo būves augstumu aprēķina, stāva augstuma ekvivalentu (3.5 m) sareizinot ar konkrētajā zemes vienībā atļauto stāvu skaitu. Ņemot vērā, ka šajās funkcionālajās zonās nav vienots atļautais apbūves augstums, tad līdzīgi kā savrupmāju teritorijās aprēķinātajam būves augstumam nepieskaita papildus 1.5 m.
Atsevišķos kvartālos apbūves aizsardzības teritorijās un kultūras pieminekļos, kur dominē 1 un 2 stāvu apbūve, ir noteikts 2.5 stāvu augstums. Šāda augstuma noteikšanas mērķis ir dot iespēju paplašināt esošās vēsturiskās ēkas, izbūvējot bēniņus vai jumta stāvu. Jaunbūvēm piemērojamā atļautā maksimālā būves augstuma aprēķina formula ir 3.5 m x 2.5 bez papildus 1.5 m pieskaitīšanas.
TIAN nosacījumi apbūves augstuma noteikšanai:
- Būves augstumu mēra:
239.1. līdz galvenās dzegas augšējai malai, ja jumta slīpums ir 45 grādi vai mazāks vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un tā iekļaujas 45 grādu leņķa veidotā telpā, mērot no galvenās dzegas, un ja iekštelpu augstums virs augšējā stāva augšējā pārseguma nepārsniedz 2,4 m, savukārt, ja iekštelpu augstums virs augšējā stāva augšējā pārseguma pārsniedz 2,4 m, tad mēra līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai;
239.2. līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai, ja jumta slīpums ir lielāks par 45 grādiem vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un pārsniedz 45 grādu leņķa veidoto telpu, mērot no galvenās dzegas.
Augstumu līdz dzegas augšējai malai (H1) mēra, ja α≤45° un h≤2.40 m
Augstumu līdz korei (H2) mēra, ja α>45° un/vai h>2.40 m
- Būves augstumu nosaka, neņemot vērā būves arhitektonisko akcentu un tehniskās izbūves.
- Ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, atļauto būves augstumu nosaka, pieņemot, ka viena stāva augstums ir 3,5 m. Atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitureizinot ar 3,5 m un rezultātam papildus pieskaitot 1,5 m, izņemot savrupmāju apbūves teritorijas.
- Pieļaujamais apbūves augstums savrupmāju apbūves teritorijā (DzS3), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM3), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM4), daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD2), jauktas centra apbūves teritorijā (JC6), jauktas centra apbūves teritorijā (JC7) un transporta infrastruktūras teritorijā (TR3) apbūves aizsardzības teritorijās un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.
