Rīgas pašvaldība kopš 1995. gada savos plānošanas dokumentos ir noteikusi teritorijas ar īpašu statusu vēsturiskās apbūves aizsardzībai un raksturīgās pilsētvides saglabāšanai, kurām piemērojami īpaši izmantošanas un apbūves noteikumi.
Apbūves aizsardzības teritorijas ir pilsētas rajoni, kuriem katram ir savs īpatnējs raksturs, arhitektoniskā un vēsturiskā savdabība, kuri ir Rīgas unikālās, daudzveidīgās vides būtiski veidojošie elementi, tomēr vērtība nesasniedz pieminekļa statusam nepieciešamo līmeni.
Apbūves aizsardzības teritorijās ir izdalītas aizsargājamas apbūves grupas, lai izceltu apbūves fragmentus, kur kultūrvēsturiski vērtīgo vidi veidojošie elementi saglabājušies tuvu to vēsturiskajam veidolam: vienkopus atrodas labi saglabājusies maz pārveidota noteikta perioda apbūve un vides elementi – ielas, žogi, apstādījumu struktūra, pagalmu organizācija, labiekārtojuma elementi u.c.
Svarīgākie aizsargājamie pilsētbūvnieciskie elementi apbūves aizsardzības teritorijās ir:
1) iedibinātā apbūves plānojuma struktūra;
2) telpiskā struktūra;
3) ainava un tās mērogs;
4) panorāmas un siluets;
5) apstādījumu sistēma;
6) laukumu apbūve un telpiskais izveidojums;
7) kvartālu telpiskā organizācija;
8) seno celtņu konstrukcijas kultūras slānī;
9) raksturīgais reljefs un ūdeņi.
