Apbūves aizsardzības teritorija „Čiekurkalns”* ir kvartālu grupa Čiekurkalna apkaimes blīvāk apbūvētajā daļā starp Čiekurkalna 1. un 2. līniju un Vairoga un Viskaļu ielu. Mūsdienās saglabājusies Čiekurkalna vēsturiskās apbūves veidošana aizsākusies 19. gadsimta otrajā pusē. Pilsētas industriālā attīstība un daudzās rūpnīcas Čiekurkalna apkārtnē veicināja tā veidošanos par vienu no pirmajiem strādnieku dzīvojamiem rajoniem ar priekšpilsētai raksturīgu nelielu koka namu apbūvi. Nelielu procentu no vēsturiskās apbūves veido no 1940. līdz 1960. gadam celtās 2 – 3 stāvu daudzdzīvokļu ēkas mūra konstrukcijās, kuru izvietojums daļēji atbilst iedibinātajai apbūves struktūrai.
Apbūves aizsardzības teritorijā atrodas viens vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – 1933. gadā celtā skolas ēka Čiekurkalna 1. līnijā.
Veicot būvniecību apbūves aizsardzības teritorijā “Čiekurkalns”, tostarp esošo ēku, ielu un citu būvju pārbūvi, arī teritorijas labiekārtošanu un apstādījumu veidošanu, saskaņā ar Rīgas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saglabā šādas kultūrvēsturiskas vērtības:
1. vēsturiskā apbūves plānojuma struktūru: regulāro ielu tīklu, zemes vienību dalījuma principus attiecībā pret ielu, kuru saglabāšanai zemes vienības atļauts dalīt, saglabājot apbūves raksturu pretskatā pret ielas fronti;
2. zemes vienību struktūrai pakārtoto daļēji atvērto un atvērto perimetrālo apbūvi, apbūves izvietojumu uz iedibinātās būvlaides;
3. ielu šķērsprofilus ar apaļo granīta bruģi brauktuves iesegumā Čiekurkalna 3., 6., 7. un 9.šķērslīnijā, Čiekurkalna 8.šķērslīnijā starp Stienes ielu un Čiekurkalna 2.garo līniju;
4. vēsturisko apbūves struktūru un raksturu, ko veido 1–3 stāvu koka un mūra savrupmājas un mazstāvu dzīvojamās mājas, kas galvenokārt celtas no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, to mēroga dominanci ielas telpas ainavā Čiekurkalna 1. līnijā, Čiekurkalna 1. šķērslīnijā, Čiekurkalna 2. līnijā posmā starp Čiekurkalna 2. un 4. šķērslīniju, apbūves grupas Čiekurkalna 3., 4. un 5. šķērslīnijā, Čiekurkalna 6. un 8. šķērslīnijā;
5. apstādījumus;
6. vides kvalitāti, kuras nodrošināšanai jaunas ēkas, palielinot kopējo apbūves blīvumu kvartālā, atļauts būvēt vienīgi, pieslēdzot tās centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem;
7. apbūves izvietojuma principus ar apbūves izvietojumu ar garenfasādēm paralēli ielai. Apbūves aizsardzības teritorijā noteiktas aizsargājamas apbūves grupas un vērtīgas ielu telpas.
* Informācija sagatavota, izmantojot Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskā plānojuma Paskaidrojuma rakstu, kura sagatavošanā izmantota “Rīgas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju izpēte” (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2008), “Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas izpēte” (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2014) un interneta vietne www.apkaimes.lv.
