Apbūves aizsardzības teritorija „Teika”* ir kvartālu grupa, kas izvietota Teikas apkaimes centrālajā daļā. Teritorijas vērtību veido labi saglabājusies 20. gadsimta 20. – 30. gados pēc vienota pilsētbūvniecības projekta un ar īpašiem būvnoteikumiem veidota dzīvojamā apbūve dzīvokļu celtniecības kooperatīva „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” ietvaros. Šeit raksturīgas 1 un 2 stāvu funkcionālisma stila privātmājas un mazstāvu dzīvojamās mājas, kas pārsvarā veidotas mūra un jaukta būvmateriāla konstrukcijās. Gar lielākajām ielām būvēti 3-5 stāvu īres nami. Teritorijai raksturīgs pagalmu apzaļumojums un dārzi, kā arī pilnībā saglabājies vēsturiskais ielu tīkls.
Teikas teritorijas apbūvi sākotnēji veidojušas aptuveni 10 muižiņas, no kurām līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena. 19. gadsimta otrajā pusē Rīgas centram tuvākā Teikas apkaimes daļa bija tipiska strādnieku apdzīvota priekšpilsēta, ko 20. gadsimta 20 gados paplašināja atbilstoši Rīgas ģenerālplānam kā dzīvojamo māju koloniju vidusšķirai. Pirmais tika ierīkots Zemitāna laukums, no kura radiāli atiet galveno ielu trases, savstarpēji veidojot vēdekļveidīgu ielu struktūru. Tika noteikts, ka pircējiem, iegādājoties aptuveni 1000 m² lielos gruntsgabalus, tie jāapbūvē 3 gadu laikā ar vienai vai divām ģimenēm paredzētām brīvi stāvošām dzīvojamām ēkām. Vienlaikus pašvaldība šajā teritorijā cēla nelielus dzīvokļu īres namus. 10 gadu laikā šajā teritorijā tika uzceltas vairāk nekā 600 mājas – pārsvarā divstāvu mazģimeņu dzīvojamās mājas ar 2 līdz 6 dzīvokļiem, savukārt gar Brīvības ielu tika izbūvētas 3 – 5 stāvu augstas blokēkas.
Nosaukumu „Teika” dzīvojamais rajons ieguva 1937. gadā no tāda paša nosaukuma dzīvojamās mājas/kinoteātra kompleksa, ko 1933. gadā pēc inženiera Teodora Hermanovska projekta uzcēla pie Zemitāna laukuma. T. Hermanovska ražīgā darbība lielā mērā ir ietekmējusi Teikas dzīvojamā rajona arhitektonisko veidolu – pēc izcilā inženiera projektiem apbūves aizsardzības teritorijā uzceltas gandrīz 60 ēkas.
Apbūves aizsardzības teritorija ir bagāta ar kultūras pieminekļiem – tajā atrodas vairāk nekā 50 valsts aizsargājamu arhitektūras pieminekļu, galvenokārt savrupmājas un mazstāvu dzīvokļu nami.
Veicot būvniecību apbūves aizsardzības teritorijā “Teika”, tostarp esošo ēku, ielu un citu būvju pārbūvi, arī teritorijas labiekārtošanu un apstādījumu veidošanu, saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saglabā šādas kultūrvēsturiskas vērtības:
1) vēsturisko ielu tīklu;
2) humāno apbūves mērogu, ko veido 1–3 stāvu savrupmājas un mazdzīvokļu mājas, 3–5 stāvu daudzdzīvokļu nami gar Brīvības ielu;
3) apbūves raksturu, ko veido funkcionālisma stila dzīvojamo māju apbūve;
4) pagalmu apzaļumojumu un dārzus;
5) zemes vienību dalījumu, kura saglabāšanai minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība ir noteikta 800 m2.
Apbūves aizsardzības teritorijā noteiktas aizsargājamas apbūves grupas.
* Informācija sagatavota, izmantojot Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskā plānojuma Paskaidrojuma rakstu, kura sagatavošanā izmantota “Rīgas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju izpēte” (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2008), “Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas izpēte” (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2014) un interneta vietne www.apkaimes.lv.
