Rīga digitalizē vairāk nekā 10 000 vēsturisku fotogrāfiju un atklātņu
Lai saglabātu un padarītu pieejamu informāciju par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, Rīgas pašvaldība sākusi vairāk nekā 50 gadu laikā uzkrāto vēsturisko fotogrāfiju un atklātņu digitalizāciju. Digitalizācijas procesā tiks apstrādāti ap 10 000 unikālu attēlu no Pilsētas attīstības departamenta arhīva – materiāli, kas sniedz vērtīgas liecības par pilsētas vēsturisko apbūvi un pilsētvides attīstību.
Šo pētnieciski vērtīgo materiālu krāšana, apkopošana un sistematizēšana sākta 1968. gadā, kad tika izveidota Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šajā laikā iegūti un līdz mūsdienām saglabāti daudzveidīgi dokumenti un informācijas nesēji, kas nav tieši saistīti ar būvniecības dokumentāciju. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojs ir veicis rūpīgu šīs kolekcijas inventarizāciju un vērtīgāko materiālu atlasi, izvēloties kvalitatīvas, oriģinālas un unikālas vienības, kas atspoguļo Rīgas vēsturisko apbūvi un tās attīstību 20. gadsimta laikā.
Kopumā Pilsētas attīstības departamentā ir uzkrātas vairāk nekā 11 000 fotogrāfiju, vairāk nekā 1100 atklātņu, vairāk nekā 2000 fotoreprodukciju, kā arī citi materiāli – piemēram, fotonegatīvu filmiņas, avīžu un žurnālu izgriezumi, fotoalbumi, plāni, rasējumi u.c. vēsturiski materiāli, kas nav saistīti ar būvlietām vai būvniecības dokumentāciju. Fotogrāfiju un atklātņu skenēšana tiks pabeigta 2026. gada sākumā, kam tālāk sekos katra ieskenētā attēla apraksta un metadatu sagatavošana, lai attēlu digitālās kopijas varētu nodot glabāšanai Digitālajā bibliotēkā un tiktu nodrošināta to publicēšana tiešsaistē.
Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītājs Jānis Bērziņš atzīmē: “Ņemot vērā to, ka Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pamatfunkcijas bija cieši saistītas ar Rīgas vēsturiskā centra pētniecību un pilsētplānošanas jautājumiem, piemēram, infrastruktūras, sabiedriskā transporta un dzīvojamā fonda nodrošināšanu, tad lielākā daļa fotomateriālu iemūžina ne tikai vēsturisko pilsētvidi pirms tās pārveidojumiem, bet arī fiksē pilsētas ainavu tās attīstības starpposmos, mirkļos starp zūdošo un topošo Rīgu, nereti priekšplānā izceļot pašu attīstības dzinuli – rīdzinieku. Un tieši šādi fotoattēli kā N. Sudrabiņa 1965. gadā uzņemtais fotoattēls ar Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi vai R. Johansona 1939.g. uzņemtais attēls ar Brīvības ielas seguma maiņu no vēsturiskā bruģa uz asfaltu, kas atspoguļo vēsturiskās pilsētvides pārveidojumu procesu, padara šo kolekciju par unikālu ieskatu 20. gadsimta Rīgā. ”
Vēsturisko materiālu digitalizācija palīdz saglabāt vērtīgas un unikālas laikmeta liecības nākamajām paaudzēm, vienlaikus pasargājot oriģinālus no bojājumiem vai zudumiem. Digitalizētie materiāli kalpo kā rezerves kopijas gadījumiem, kad oriģināli varētu tikt iznīcināti, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu rezultātā. Vienlaikus digitalizētie materiāli palīdz popularizēt kultūras mantojumu, sniedzot plašākas iespējas piekļūt šiem objektiem tiešsaistē, kā arī ļaujot veidot interaktīvus rīkus, virtuālas izstādes un mācību materiālus.
Pilsētas attīstības departamenta digitalizētie fotomateriāli pakāpeniski būs publiski pieejami vietnē digitalabiblioteka.lv, kur tie papildinās šajā vietnē jau esošos teju 900 fotomateriālus, un sniegs iespēju arhitektiem, ainavu arhitektiem, vēsturniekiem, studentiem un citiem interesentiem iegūt plašāku ieskatu Rīgas būvētā mantojuma vēsturiskajās liecībās.
Papildus dažādiem Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumiem un dokumentiem, Pilsētas attīstības departamenta arhīvā glabājas teju 3200 arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, arheoloģisko izrakumu atskaites un citi pētījumu materiāli. Tāpat arhīvā pieejama plaša literatūras kolekcija – vairāk nekā 2 300 grāmatu un izdevumu dažādās valodās par kultūras mantojuma jautājumiem Rīgā, Latvijā un citviet pasaulē.
Dažādi digitalizēti materiāli par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumi jau ir pieejami Latvijas un Eiropas digitālajās platformās. Vietnē Digitalabiblioteka.lv apkopoti dažādu kultūras iestāžu, muzeju un arhīvu materiāli, savukārt Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls georiga.lv piedāvā detalizētus vēsturisko teritoriju realitātes modeļus, kas ļauj digitāli dokumentēt un saglabāt pilsētvides esošo stāvokli nākamajām paaudzēm. Eiropas mērogā Rīgas kultūras mantojums pieejams platformā Europeana.eu.
