Rīgas dome apstiprina Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmu 2014. – 2020.gadam

Rīgas dome otrdien, 27. maijā, apstiprināja gala redakciju galvenajiem pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem: Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programma 2014. – 2020. gadam.

Tuvākajos gados viens no lielākajiem pašvaldības izaicinājumiem ir panākt pilsētas iedzīvotāju skaita krituma apstādināšanu un iedzīvotāju skaita palielināšanās sākumu, paaugstinot dzīves kvalitāti pilsētā – ar jaunām darba vietām, ar dažādām grupām atbilstošu mājokļu piedāvājumu, ar kvalitatīviem un daudzveidīgiem pakalpojumiem, ar interesantu sociālo dzīvi un ērtu pilsētvidi.

„Uzklausot iedzīvotāju priekšlikumus un viedokļus plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas laikā, esam secinājuši, ka arī turpmāk, īstenojot stratēģiju un attīstības programmu, sabiedrības daudzveidīga iesaiste un līdzdalības nodrošināšana būs neatņemama Rīgas pašvaldības darba iezīme. Atbilstoši pieņemtajiem plānošanas dokumentiem, kā galvenos nākotnes izaicinājumus redzam mobilitātes principu pārkārtošanu, dažādiem dzīvesveidiem piemērotu mājokļu piedāvājumu, kvalitatīvas dzīves un atpūtas vides nodrošināšanu galvaspilsētā, kā arī jaunu darba vietu radīšanu,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Dzintars Balodis.

Stratēģijā ir definēti četri Rīgas ilgtermiņa attīstības mērķi: prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība; inovatīva, atvērta un eksportspējīga ekonomika; ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide un Rīga – starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole.

To sasniegšanai attīstības programmā ir izvirzīti 19 vidēja termiņa rīcības virzieni un definēti uzdevumi, to sasniegšanai. Rīgas dome ir sagatavojusi rīcības plānu, kas ietver pasākumu un aktivitātīšu kopumu turpmāko septiņu gadu periodam, un investīciju plānu, kas apkopo investīciju projektus turpmāko trīs gadu periodam.

Rīgas pašvaldība, respektējot ekspertu viedokli, kā arī starptautisko pieredzi no decentralizētas pilsētas modeļa turpmāko attīstību plāno, ievērojot kompakto modeli. Atšķirībā no iepriekšējiem attīstības plānošanas dokumentiem, jaunajā plānošanas dokumentā stratēģiskās vīzijas attēlotas arī kartēs, kas būs pamats jaunā Teritorijas plānojuma un prioritāro projektu izstrādei.

Pirmo reizi Stratēģijā noteiktas prioritārās teritorijas biznesa un rūpniecības attīstībai. Liela nozīme tiek piešķirta arī rūpniecības sektora attīstībai – Granīta ielas rajonā, Vienības gatvē un Spilvē tiks izveidotas industriālās teritorijas, kas būs pamats jaunu darbavietu radīšanai.

Satiksmes plānošanā tiks ievērota hierarhiska sistēma: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais transports, bet pilsētas centrā tranzīta kustība tiks būtiski ierobežota. Pilsētas parkus un skvērus plānots savienot vienotā tīklojumā ar tā saukto zaļo koridoru palīdzību, kas būtiski uzlabos pilsētas ainavas un ekoloģijas kvalitāti.

Sabiedrības iesaiste notika jau plānošanas dokumentu izstrādes procesā, pulcējot plašas mērķgrupas: ministrijas, valsts iestādes, pašvaldību iestādes, nozaru asociācijas, nevalstiskās organizācijas, zinātniekus, kā arī sabiedrībā aktīvus uzņēmējus un viedokļu paudējus. Rīgas aglomerācijas infrastruktūras projekti un transporta risinājumi tika apspriesti arī ar kaimiņu novadu plānošanas speciālistiem. Dokumentu izstrādes gaitā sabiedrības pārstāvji izteica savu viedokli gan tematiskajās sanāksmēs, gan sabiedriskajā apspriešanā.

Sabiedriskās apspriešanas laikā no 180 fiziskām un juridiskām personām tika saņemti 914 priekšlikumi, viedokļi un komentāri, no kuriem 574 tika identificēti kā priekšlikumi. Katrs priekšlikums tika izvērtēts atbilstošā tematiskajā darba grupā, kā rezultātā 143 priekšlikumi tika ņemti vērā un iestrādāti plānošanas dokumentu pilnveidotajās redakcijās, 56 – daļēji ņemti vērā, 66 – jau bija iekļauti, 12 – attiecās uz Vides pārskatu, bet 297 – nav ņemti vērā, jo to būtība neattiecas uz šiem plānošanas dokumentiem, ir cita plānošanas līmeņa vai perioda jautājums, nav pašvaldības kompetence vai tajos nav pausts konkrēts priekšlikums, bet gan izteikts tikai viedoklis. 340 priekšlikumi atkārtojās, līdz ar to tika apkopoti.

Abiem plānošanas dokumentiem: stratēģijai un attīstības programmai stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir sagatavots apvienots vides pārskats. Vides pārskatā ir analizēta esošā vides situācija Rīgas pilsētā un novērtēta sagaidāmā būtiskā ietekme uz vides stāvokli saistībā ar stratēģijas un attīstības programmas īstenošanu.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma ir pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti, kuru izstrādes nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti. Plānošanas dokumentus izstrādāja Rīgas pašvaldības speciālisti, pieaicinot ekspertus un veicot nepieciešamās izpētes.

Ar attīstības plānošanas dokumentiem varēs iepazīties interneta vietnē www.rdpad.lv – sadaļā „Plānošanas dokumenti”.

0 Patīk
2484 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts