Mežaparks – viena no izcilākajām vietām Rīgā

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ļoti atzinīgi vērtē Rīgas apkaimju biedrību darbību un vēlmi iesaistīties pilsētas plānošanas procesos, līdz ar to aicina apkaimju iedzīvotājus, kuriem nav vēl savas biedrības vai aktīvistu grupas, tādas veidot, jo tā ir iespēja tapt uzklausītam.

Lai iedrošinātu rīdziniekus un popularizētu veiksmes stāstus, mājaslapā www.rdpad.lv un sadaļā Jaunais teritorijas plānojums, kā arī Departamenta Facebook profilā tiek publicētas intervijas ar aktīvāko biedrību pārstāvjiem, iztaujājot par gūto pieredzi.

Šoreiz savā pieredzē dalījās Mežaparka Attīstības biedrības (MAB) valdes locekļi Līga Puriņa, Andis Zīlāns, un biedrs Kristīne Āboliņa. Ceram, ka pēc šī raksta izlasīšanas, arī citu apkaimju iedzīvotāji gūs piemēru no Mežaparka Attīstības biedrības un veidos savā apkaimē kopienas, lai savstarpēji saliedētos un risinātu apkaimei nozīmīgus jautājumus.

Kā kļuvāt par šīs apkaimes iedzīvotāju?

Mežaparkā kā jebkurā vietā iedzīvotāji pamazām mainās. Papildus šim dabiskajam procesam vēsturiski Mežaparks ir piedzīvojis divus un pašlaik piedzīvo trešo plašāko iedzīvotāju maiņu.

Pirmā plašākā iedzīvotāju nomaiņa bija saistīta ar baltvācu ģimeņu aizbraukšanu no Latvijas pirms otrā pasaules kara. Otrs izmaiņu vilnis bija padomju laika izsūtīšana, īpašumu nacionalizācija un vienģimeņu savrupmāju sadalīšana vairākos dzīvokļos.

Trešais iedzīvotāju nomaiņas vilnis aizsākās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu un vēsturisko īpašumu atgūšanu un denacionalizāciju, turpinājās nekustamo īpašumu burbuļa laikā un nav beidzies saistībā ar iedzīvotāju maksātspējai nesamērīgo nekustamā īpašuma nodokļu politiku un tādiem pilsētas attīstības projektiem kā Austrumu maģistrāle un ostas darbības, kas negatīvi ietekmē vides kvalitāti. Senās Mežaparka iedzīvotāju paaudzes ir īpaša vērtība vietas atmiņas, zināšanu un kultūrvēstures kontekstā.

Jūsu domas par Mežaparka apkaimi un Rīgu kopumā?

Mežaparks ir bijis viena no izcilākajām vietām Rīgā dzīves vides kvalitātes ziņā. Rīgai ir izvēle, vai izvēlēties to kā labu piemēru un arī pārējās apkaimēs uzlabot apstākļus iedzīvotājiem, vai arī turpināt pieļaut ostas un ceļubūves destruktīvo ietekmi, kā rezultātā Rīgas iedzīvotāji aizplūst uz kvalitatīvākām dzīvesvietām.

Kā radās ideja par to, ka Mežaparkā jāveido biedrība?

Mežaparkā arī pirms biedrības bija aktīvi cilvēki. Bez Mežaparka sabiedrības ar tās daudzveidīgajiem tīklojumiem, bez aktīvas priekšvēstures biedrība būtu blāvs un vājš veidojums. 1997. gada pavasarī Mežaparka iedzīvotāja, literatūrzinātniece Saulcerīte Viese lika iemirdzēties Mežaparka vārdam plašāk, sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu, a/s Mežaparks un RVKM noorganizējot konferenci „Mežaparks – pirmā dārzu pilsēta Eiropā” (http://www.lkf.lv/index.php?lapa=konferences). Pēc konferences Latvijas Zēģelētāju savienības toreizējais prezidents Māris Dāle uzaicināja savā dārzā uz omulīgām sarunām gan pazīstamus, gan pilnīgi svešus cilvēkus, kurus vienoja idejas par Mežaparka nākotni. Māra aizrautība un pamatīgums – neatstāt labas lietas pusdarītas – palīdzēja desmit iesācējiem jau 1997. gada rudenī nodibināt Mežaparka Attīstības biedrību, un viņš pats uzņēmās arī daudz dot citiem – kļuva par biedrības pirmo valdes priekšsēdētāju. Mežaparka Attīstības biedrībā milzu ieguldījumu ir devusi arī Saulcerīte Neilande, kuras veidotais vēstures arhīvs ir ne tikai pamatā grāmatai par Mežaparku, bet arī gadskārtējiem un regulārajiem laikrakstiem par Mežaparka cilvēkiem, ēkām un notikumiem. Oficiāli biedrība tika nodibināta, lai vieglāk īstenotu projektus un sadarbotos ar Rīgas domi.

Kā notiek biedrības veidošanas process no sākuma līdz beigām?

Kā iepriekš minēts, Mežaparka Attīstības biedrība veidojās jau uz stabila un pamatīga pamata. Izveidot ir vienkārši, izaicinājums ir turpināt kvalitatīvu darbu. Domubiedri pievienojas paši, ja ir labs mērķis. Svarīgs ir respekts pret daudzveidību, saglabājot vienojošo pamatu – mūsu gadījumā Mežaparks. Nozīme ir vietējiem sociālajiem tīklojumiem, šajā ziņā MAB valdē jau no paša sākuma bija Mežaparka sākumskolas direktore Līga Norde, un tādēļ arī Mežaparks ļoti cīnās par skolas saglabāšanu apkaimē – tas ir neatsverams sociālais tīklojums un tikšanās vieta, līdzīgi kā draudze. Saiknei un informācijai būtiska bija avīzes izdošana divas reizes gadā, tagad to daļēji aizvieto mājaslapa.

Biedrība pievelk cilvēkus, kas vēlas iepazīt savus kaimiņus, saprast vidi, kurā būs jādzīvo. Cilvēkus, kas nevadās no uzskata – mana privātmāja, dārzs un mauriņš – tos es kopju, bet par pārējo – lūdzu, lieciet mani mierā! Taču arī šādi cilvēki spiesti mainīt uzskatus, ja izejot iekoptajā piemājas dārzā nākas ieelpot naftas produktu dvingu no ostas. Ko darīt, ja zaļajā zonā izaug atkritumu kaudzes? Ko darīt, ja pastāv draudi, ka tiks likvidēta skola? Ko darīt, ja valstī tiek kalti plāni noteikt milzīgus nekustamā īpašuma nodokļus, tādējādi izskaužot iedzīvotājus ar vidējiem ienākumiem no savām mājām? Tad arī aktivizējas daži iedzīvotāji, kam ir iespēja veltīt šiem jautājumiem laiku, un pievienojas atbalstītāji, kuru skaits mērāms desmitos un dažkārt – simtos.

Kādi ir biedrības galvenie mērķi un nākotnes ieceres?

Saskaņā ar Biedrības statūtiem galvenais darbības mērķis ir ar izglītojošu, kultūras un citu pasākumu palīdzību veicināt tādu Mežaparka attīstību, kas saglabātu tā esošo kultūrvēsturisko un dabas mantojumu un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves visi pašreizējiem un nākamajām Mežaparka iedzīvotāju paaudzēm.

Nākotnes ieceres vienmēr ir saistītas ar Mežaparka attīstību, tās iezīmējas gadskārtējās sapulcēs, kā arī domubiedru neformālās sanākšanās, arī valdes sēdēs. Diemžēl biedrībai ievērojamu daļu no darbības nākas veltīt „sabiedrības sargsuņa” funkcijām, kad apkārtējo procesu vai plānošanas dēļ tiek apdraudētas Mežaparka vērtības. Tas saistās gan ar gaisa kvalitāti tuvējo naftas termināļu darbības un pilsētas attiecīga regulējuma trūkuma dēļ, gan Ķīšezera pieejamību ezera aizbēršanas vai megaprojektu plānošanas dēļ, gan centieniem saglabāt Mežaparkā sākumskolu. Nevienam valdes loceklim, iesaistoties aktīvā darbā, nav sapnis rakstīt neskaitāmas juridiski noslīpētas vēstules institūcijām, tas grauj iedzīvotāju radošumu un patērē vērtīgāko resursu – laiku. Nākotnes perspektīva ir ļoti atkarīga no Rīgas domes un institūciju attieksmes pret iedzīvotājiem.

Liels potenciāls ir vietējie ielu svētki bērniem un ne tikai bērniem, dažādi kultūras pasākumi, kaimiņu tirdziņi, vietējo iedzīvotāju visdažādākās iniciatīvas, arī sadzīvisku lietu uzlabošana.

Biedrības mērķu izvirzīšana un to sasniegšana pārsvarā balstās uz attiecīgā entuziasta pleciem. Ja biedrības biedrs ir izvirzījis kādu jēdzīgu un pārējiem pieņemamu mērķi, tad pats arī darbojas, bet pārējie – atbalsta. Pastāv risks, ka apzinīgam cilvēkam darbs biedrībā varētu pārvērsties par ikdienas darbu – jo ir tik daudz, ko paveikt! Žēl tikai, ka neviens par šo darbu nemaksā! Līdz ar to cilvēki gatavi šādi darboties sabiedrības labā tikai sava brīvā laika un iespēju robežās. Un mums, biedrības biedriem, nav tiesību pārmest viens otram kādas neizdarības.

Pastāstiet par līdzšinējiem biedrības sasniegumiem – veiksmes stāstiem.

Gandrīz desmit gadus Biedrība apsaimnieko Rīgas pilsētai piederošos ”Sudrabu Edžus” ģimenes dārziņus. Dārziņus lieto aptuveni 50 iedzīvotāji no Mežaparka un apkārtējām apkaimēm.

Katru pavasari notiek zaļo zonu sakopšanas talkas Mežaparka dzīvojamā rajonā. Par saviem līdzekļiem nopērkam darbam vajadzīgās lietas, bet Rīgas Dome atbalsta ar savākto atkritumu un žagaru izvešanu. Pusdienlaikā pulcējamies pie zupas katla un tējas trumuļa, lai labāk iepazītu viens otru un uzzinātu Mežaparka aktualitātes. Katru rudeni notiek Mežaparka ielu svētki.

Jau vairāku gadu garumā SIA „Domuss” un Mežaparka Attīstības biedrībai ir lietišķa un konstruktīva sadarbība Jaunā Mežaparka teritorijas nākotnes plānošanā, kur kopīgi un profesionāli tiek meklēti risinājumi apkaimes vērtībām un iedzīvotāju vajadzībām paredzamās attīstības kontekstā.

Novēlējums savas un citu apkaimju iedzīvotājiem – gan jau Jūsu apkaimē ir kādi jautājumi, kuru atrisināšana uzlabotu Jūsu dzīvi. Ķerieties klāt! Vai arī atbalstiet entuziastus, kuriem uzticaties un kuru mērķi Jums šķiet tuvi!

0 Patīk
3363 Skatīts

Komentāri slēgti.

Skip to content

Šīs mājaslapas pārzinis ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, kontaktinformācija: elektroniskā pasta adrese: pad@riga.lv. Informējam, ka mājaslapā tiek izmantotas tehniskās sīkdatnes, lai identificētu tīmekļa vietnes lietotāju sesijas laikā, un analītiskās sīkdatnes, lai apkopotu apmeklētāju statistikas datus. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja atteikties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Attiestatīt savu piekrišanu sīkdatnēm iespējams sadaļā Sīkdatnes, kas atrodas mājaslapas kājenē. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma sadaļā Sīkdatnes

Sīkdatņu iestatījumi

Below you can choose which kind of cookies you allow on this website. Click on the "Save cookie settings" button to apply your choice.

Funkcionālās sīkdatnesOur website uses functional cookies. These cookies are necessary to let our website work.

Statistikas sīkdatnesOur website uses analytical cookies to make it possible to analyze our website and optimize for the purpose of a.o. the usability.

Sociālo mediju sīkdatnesOur website places social media cookies to show you 3rd party content like YouTube and FaceBook. These cookies may track your personal data.

Reklāmas sīkdatnesOur website places advertising cookies to show you 3rd party advertisements based on your interests. These cookies may track your personal data.

Citas sīkdatnesOur website places 3rd party cookies from other 3rd party services which aren't Analytical, Social media or Advertising.