Lai gan RVC aizņem tikai nelielu daļu – 1,43%, bet kopā ar tā AZ – 5,13% no pilsētas platības, šī teritorija ir Rīgas darījumu, nodarbinātības, tūrisma un mājokļu daļa, kas uzskatāma par tās daudzfunkcionālāko teritoriju. Par to liecina ne tikai RVC esošajos uzņēmumos un iestādēs nodarbināto skaits, kas sasniedz 112 2529 personu un veido 39% no visiem Rīgas pilsētā nodarbinātajiem, bet arī tas, ka uzņēmumu investīcijas un darījumu apjoms sasniedz 32,8% no kopējā apjoma, kas sasniegts visā Rīgas teritorijā. Īpaša RVC vērtība Rīgas pilsētas aspektā ir tā unikālā arhitektūra – jūgendstila apbūve, koka apbūve un industriālās arhitektūras mantojums – un vēsturiski izveidojušies apstākļi pašvaldības pārvaldes, mājokļu, darījumu platību, komercplatību un citu funkciju koeksistencei.

1997.gada 6. decembrī UNESCO, pamatojoties uz Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pieteikumu, RVC iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā kā 852. objektu. Šis un arī Rīgas pašvaldības vēlāk pieņemtie lēmumi ir veicinājuši RVC attīstību, īpašu vērību pievēršot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Pašlaik RVC ir atzīts par visas pasaules sabiedrības kultūrvēsturisko mantojumu. Tomēr šis statuss ir radījis zināmu problemātiku centra teritorijas attīstībai – pašvaldībai, ēku un zemju īpašniekiem. RVC nominēšana Pasaules mantojuma sarakstā veicinājusi tūrisma un ārvalstu investoru interesi, kā arī sabiedrības izglītošanu par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības jautājumiem, ko nodrošinājušas valsts, pašvaldības un starptautiskās organizācijas.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona

RVC_AZ_zonas_ortofoto2016_legenda