Rīga 2030 – ilgtspējīgas pilsētvides avangardā

2013. gada decembrī ir noslēgusies Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030.gadam projekta (Stratēģija) un Rīgas attīstības programmas 2014. – 2020.gadam projekta Publiskā apspriešana, kuras ietvaros tika rīkotas vairākas tematiskās sanāksmes par uzņēmējdarbības, pilsētvides, sociālajiem un vides jautājumiem. Tālākais darbs norisinās pie visu priekšlikumu apkopošanas, izvērtēšanas un dokumentu gala versiju izstrādāšanas un virzīšanas apstiprināšanai Rīgas domē 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Publikācija: “Latvijas Būvniecība”, 2014/1, Guntars Ruskuls, (lpp. 4,5,6,7.)

Stratēģija ir Rīgas pilsētas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā ietverts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, stratēģiskie mērķi, telpiskās attīstības perspektīva un attīstības prioritātes. Jaunajā Stratēģijā uzsvars tiek likts uz ilgtspējīgas attīstības principu, kas paredz to, ka tagadējām un nākamajām paaudzēm tiek nodrošināta kvalitatīva vide un līdzsvarota ekonomiskā attīstība, tiek racionāli izmantoti dabas, cilvēku un materiālie resursi, tiek saglabāts un attīstīts dabas un kultūras mantojumus. Tāpēc Stratēģijā piedāvātie risinājumi paredz holistisku pieeju – ņemt vērā to, kāda ietekme būs uz dažādām mērķa grupām un pilsētvides kvalitāti. Piemēram, izstrādājot transporta infrastruktūras vadlīnijas, plānotāji vadījās ne tikai pēc automašīnu plūsmu aprēķiniem un tranzītkravu koridoriem, bet arī pēc iedzīvotāju pieprasījuma dzīvot kvalitatīvā un drošā pilsētvidē (t.sk. samazinot gaisa piesārņojumu no auto plūsmām).

Līdz ar straujo ekonomisko attīstību, galvaspilsētu darba vajadzībām sāka lietot arvien vairāk un vairāk valsts iedzīvotāji, kas veicināja automašīnu sastrēgumus, gaisa piesārņojumu un nolietotu infrastruktūru, kā rezultātā pasliktinājusies dzīves kvalitāte tiem, kas Rīgā ne tikai strādā, bet arī pastāvīgi dzīvo. Stratēģijas uzstādījumā vislielākais izaicinājums ir iedzīvotāju straujā depopulācija Rīgā. Lai apturētu šo tendenci un atjaunotu pakāpenisku iedzīvotāju pieaugumu, galvenais uzsvars, piedāvātajos stratēģiskajos risinājumos, tiek likts uz ilgtspējīgas pilsētvides attīstību. Turklāt Stratēģijas fokusā, nepārprotami, ir vietējais iedzīvotājs – rīdzinieks un tikai pēc tam pārējie pilsētas lietotāji (nodarbinātie no aglomerācijas, investori, tūristi u.c.).

Izvēloties pilsētvides attīstības prioritātes, parasti jārēķinās ar dažādu mērķa grupu interesēm, nereti nostādot pašvaldības politiķus un plānotājus dilemmu priekšā. Tāpēc šajā jomā pārdomāta, pēctecīga, izspriesta pilsētas pašvaldības politika ir sevišķi svarīga. Stratēģijā pilsētvides aspektus var skatīt caur transporta infrastruktūras, zaļo struktūru, mājokļu politikas un pilsētas kopējās telpiskās kompozīcijas attīstības prizmu. Rīgas pašvaldība, respektējot ekspertu viedokli un starptautisko pieredzi, no decentralizētas pilsētas modeļa turpmāko attīstību plāno ievērojot kompaktas pilsētas modeli. Turpmāk prioritāri attīstāmās teritorijas būs tuvāk pilsētas kodolam – Rīgas vēsturiskais centrs, Skanstes apkaime, Andrejsala, Zinātnes un Inovācijas centrs (ZIC) Daugavas kreisajā krastā un tuvāk Centrāltirgum esošā Maskavas forštates daļa. Lai veicinātu prioritāro teritoriju attīstību, ir identificēti tā saucamie enkurobjektu projekti. ZIC teritorijā par tādiem var uzskatīt – Latvijas Universitātes dabazinātņu fakultāti, Torņakalna multimodālo transporta centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Mūkusalas ielas promenādi. Skanstē – Kongresu centru un sabiedriskā transporta līnijas. Maskavas forštatē – Centrāltirgus renovāciju. Tas gan nenozīmē, ka aizmirstas ir attālākas apkaimes, kurās Stratēģijas īstenošanas laikā paredzēts definēt centrus. Apkaimju centriem var būt telpiska, funkcionāla, sociāla vai rekreatīva nozīme, tie veidosies socializēšanās mezglpunktos jeb vietās, kurās būs iespējams attīstīt atraktīvu publisko telpu visiem apkaimes iedzīvotājiem. Ilgtermiņā apkaimju centros vēlams daudzveidīgs pakalpojumu klāsts, tādējādi uzlabojot katra dzīvojamā rajona funkcionalitāti un pievilcību.

Avots. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Pilsētas transporta infrastruktūra tiek plānota atbilstoši Rietumeiropā vispārpieņemtai hierarhijai: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais autotransports. Sevišķa uzmanība pievērsta iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām ērtībai. Tas paredz to, ka pilsētas kodola robežās pārvietoties ar kājām, kombinēt gājēju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, vai braukt ar velosipēdu ir ievērojami ātrāk un ērtāk nekā pārvietoties ar privāto autotransportu.

Priekšpilsētas apkaimēs tiks sakārtota automobiļu piebraukšana un apstāšanās pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. 2030. gadā rīdzinieks labprāt izmantos velosipēdu, ies ar kājām vai izmantos sabiedrisko transportu, aglomerācijā dzīvojošie izmantos tramvajus, atstājot savus spēkratus ērtos stāvparkos pie pilsētas robežas. Tuvākajos 3-7 gados jaunā tramvaja līnija tiks izbūvēta uz Skanstes apkaimi, tādā veidā pašvaldība atbalstīs prioritārās attīstības teritorijas straujāku izaugsmi.

Nākotnes mobilitātes princips pilsētas kodolā

Avots. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Par vienu no pilsētvides prioritātēm tiek izvirzītas plašākās iespējas gājējiem caurstaigāt ielas gan Rīgas kodolā, gan pilsētā kopumā. Stratēģiskajos dokumentos parādās ieceres par potenciālām gājēju un iepirkšanās ielām, kā arī ideja tuvākā nākotnē ieviest, Rietumeiropā labi sevi pierādījušo, koptelpas principu (shared space), kur vienā līmenī atrodas visi satiksmes dalībnieki. Turklāt, koptelpa ne tikai mazina satiksmes intensitāti krustojumā vai laukumā, bet arī nosacīti atbrīvo no automašīnām pilsētas telpu iedzīvotājiem. Šādas teritorijas veicina jaunu veikaliņu, kafejnīcu u.c. mazo uzņēmumu veidošanos.

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijas iecere izmantojot koptelpas principu

Avots. Akcijas „Radi Rīgu” priekšlikums sadarbībā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu

Daudzviet, jo īpaši uz vietējās nozīmes ielām pilsētas kodolā, paredzēts veidot mākslīgi sašaurinātus ielu profilus, dažāda veida ātrumu ierobežojošos vaļņus, ielu apstādījumus u.tml., tādējādi samazinot šo ielu izmantošanu jebkāda veida tranzīta satiksmei, kopumā veicinot pilsētvides uzlabošanos un tās draudzīgumu iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka gan koptelpas, gan arī citi vides pieejamības risinājumi, kas saistīti ar ielu, laukumu un trotuāru pārbūvi, nav reglamentēti Latvijas būvniecības normatīvajos aktos. Tas nozīmē to, ka, lai realizētu šādus ilgtspējīgai pilsētvidei nepieciešamus projektus, būs jāizdara grozījumi arī nozari regulējošā likumdošanā.

Apdzīvojuma struktūru nākotnes Rīgā pašvaldība redz kā dzīvošanai pievilcīgu pilsētu ar pieejamu mājokli un sabalansētu dzīvojamās vides kvalitāti, kas atbilst jebkura dzīvesveida piekritēju vajadzībām un iespējam. Pilsētas centrālajā daļā tiks piedāvāta iespēja pilsētnieciska dzīves stila piekritējiem. Priekšpilsētās, kur galvenokārt atrodas padomju laikā celtie mikrorajoni, tiks piedāvāts finansiāli pieejams mājoklis ar humanizētiem kvartāliem, renovētām mājām un sakārtotiem, publiski pieejamiem iekšpagalmiem. Pašvaldība apņemas veicināt komersantu iesaistīšanu daudzdzīvokļu ēku renovācijā pēc ESKO (energoservisa kompānijas) darbības principiem. Rīgas perifērijā tiks piedāvāta iespēju dzīvot tiem, kas izvēlas dzīvot privātmājās vai nelielās daudzdzīvokļu mājās, kas atrodas dabas teritoriju tuvumā. Tādā veidā plānots apturēt iedzīvotāju aizplūšanu uz Pierīgu.

Apdzīvojuma struktūras koncepcija

Avots. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Lai veicinātu priekšpilsētas pievilcību dzīvošanai, prioritāri ir jārevitalizē dzīvojamā vide mikrorajonos un jaukta apdzīvojuma tipa teritorijās. Priekšrocība tiks dota reģenerācijai, nevis esošo mikrorajonu intensificēšanai – jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai esošo mikrorajonu robežās. Jauna apbūve tiek izvērtēta tikai izņēmuma kārtā un ir pieļaujama tikai tad, ja ir veiksmīgi integrēta apkaimē gan ar piekļuvi, gan ar publisko telpu.

Dzīvošana perifērijā ir pievilcīga tiem, kuri meklē iespēju dzīvot dabas tuvumā, bet kuriem joprojām ir svarīga saikne ar pilsētu, kā arī tās sociālās infrastruktūras, ekonomisko aktivitāšu un sabiedriskā transporta pieejamība. Šeit dominēs ģimeņu mājas vai nelielas (3–4 stāvu) daudzdzīvokļu mājas.

Īpaša vērība jāpievērš apdzīvoto struktūru un dabas mijiedarbībai – teritorijas attīstībā jārespektē klimata mainība un dabas procesi, iespēju robežās tos adaptējot. Plānošanā jārespektē ne tikai plūdi ar varbūtību reizi 10 gados, bet arī klimata mainības scenārijā tuvākajai nākotnei norādītie plūdi ar varbūtību reizi 100 gados.

Kā pierāda Stratēģijas publiskā apspriešana, vislielākās pretrunas pilsētvides jautājumos ir starp Rīgas brīvostu un tai pieguļošo apkaimju iedzīvotājiem. Rīgas brīvosta pēc dažādu ekspertu aplēsēm sniedz nozīmīgu pienesumu Rīgas un visas Latvijas ekonomikai, tomēr pieostas apkaimju iedzīvotāji izjūt diskomfortu termināļu darbības un tranzīta satiksmes dēļ. Tāpēc Stratēģijā, kā prioritārās apkaimes publiskās ārtelpas vides kvalitātes uzlabošanai, ir noteiktas – Mangaļsala, Vecmīlgrāvis, Mīlgrāvis, Sarkandaugava, Bolderāja un Daugavgrīva.

Liela vērība Stratēģijā tiek pievērsta Rīgas zaļās struktūras attīstībai. Iepriekšējā Rīgas pilsētas attīstības plānā netika paredzēti zaļo struktūru (mežu, parku, skvēru) savstarpējie savienojumi – koridori. Līdzīgi, kā tas ir Berlīnē, Stokholmā, Kopenhāgenā u.c., pašreiz izstrādātajās stratēģiskajās kartēs Rīgas galvenie zaļie centri ir savstarpēji savienoti un attīstītājiem, realizējot lielus projektus, būs jārespektē pilsētas zaļās struktūras būtiskākās sastāvdaļas. Rīgas aglomerācijā lielākā daļa mežu atrodas Rīgas pilsētas īpašumā un tos iespējams aizsargāt no transformācijas, tādā veidā nodrošinot ekoloģisko loku ap Rīgu un apstādinot suburbanizācijas procesus Pierīgas pašvaldībās. Veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumus pilsētā, jārada ilgtspējīgas sistēmas lietusūdeņu atkārtotai izmantošanai.

Zaļās struktūras koncepcija

Avots. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Dabas teritoriju attīstības vadlīnijas

Avots. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Apgūstot jaunas, neapbūvētas teritorijas, priekšroka dodama degradēto un citu jau urbanizēto teritoriju revitalizācijai un attīstīšanai. Turklāt teritorijas, kurās iepriekš bija plānota attīstība, bet šobrīd tā nenotiek, var izmantot citām vajadzībām, piemērojot pagaidu izmantošanas atļauju. Pašvaldība šādas atļaujas pilsētas centrā varētu izdot, lai sadarbībā ar zemes īpašniekiem veicinātu publiskās telpas (publiskās izmantošanas) veidošanos.

Ņemot vērā Stratēģijā definēto, Rīga attīstīsies, lai 2030.gadā tā būtu:

  • Kompakta, resursus taupoša;
  • Multikulturāla un toleranta;
  • Gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam draudzīga;
  • Ar modernu, uz klientiem orientētu pārvaldi;
  • Ar labu sadarbību aglomerācijā;
  • Ar dažādu, pieejamu un kvalitatīvu mājokli;
  • Ar izcilu kultūrvidi un pilsētnieku radošumu;
  • Ar vitālām apkaimēm un saglabātu kultūrainavu;
  • Ar zaļiem koridoriem un pieejamām ūdensmalām;
  • Ar pārdomātu industriālo politiku;
  • Ar veiksmīgu un vides kvalitātei atbilstošu ostu.

Piepildot šo vīziju, Rīga kļūs par pilntiesīgu Ziemeļeiropas metropoli.

Publikācija: “Latvijas Būvniecība”, 2014/1, Guntars Ruskuls, (lpp. 4,5,6,7.)

0 Patīk
1081 Skatīts

Komentāri slēgti.