MANTOJUMA OBJEKTI
Kultūras mantojuma klātbūtne cilvēka dzīves telpā ir būtisks un reizēm pat unikāls šīs telpas kvalitātes raksturojošais lielums.
Rīga var lepoties ar daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas atspoguļo pilsētas veidošanos, attīstību un unikālo identitāti. Kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana Rīgā ir iedalāma trīs līmeņos:
1) pasaules nozīmes mantojuma statuss – 1997.gadā Rīgas vēsturiskais centrs atzīts par Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu, izceļot trīs izcilas vērtības: viduslaiku vecpilsēta, jūgendstila mantojums un koka apbūve;
2) valsts līmeņa kultūras pieminekļu saraksts – valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību valsts, reģiona un vietējā nozīmē. Rīgā kopumā ir 1746 kultūras pieminekļi.
3) Rīgas valstspilsētas pašvaldības noteikts mantojuma objekta statuss – apbūves aizsardzības teritorijas, ēku grupas, atsevišķas ēkas, apstādījumi, kam ir būtiska nozīme izkopjot pilsētas unikālo tēlu un raksturu ārpus kultūras pieminekļu teritorijām.
Mēs katrs kā indivīds un sabiedrība kopumā esam atbildīgi un spējīgi caur kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu piesātināt savas dzīves telpas kvalitāti, līdz ar to stiprinot savu nacionālo pašapziņu.
RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS-UNESCO MANTOJUMS
VALSTS AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI
PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻI
KONVENCIJAS, HARTAS
- Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (UNESCO, Parīzē, 1972.g.)
Konvencija nodrošina vienošanos par nacionālu un starptautisku īpašas nozīmes kultūras un dabas pieminekļu kolektīvās aizsardzības sistēmu, kas organizēta saskaņā ar mūsdienīgām zinātniskām metodēm.
Konvencijas mērķis – aizsargāt arheoloģisko mantojumu kā Eiropas kolektīvās atmiņas avotu un vēsturisku un zinātnisku pētījumu līdzekli.
Konvencija nosaka arhitektūras mantojuma saskaņotas saglabāšanas, aizsardzības, atjaunošanas politikas prasības dalībvalstīm.
Konvencija starptautiskā līmenī nosaka kultūras vērtību neaizskaramību, aizsardzību, identifikāciju, pārvadāšanu un kontroli bruņotu konfliktu laikā, sankcijas konvencijas pārkāpuma gadījumā.
- Starptautiskā pieminekļu un teritoriju saglabāšanas un restaurācijas harta (Venēcijas harta, 1964. g)
https://new.icomos.lv/media/attachments/12/01/2016/Venecijas_Harta.pdf
Harta nosaka saskaņotus pieminekļu konservācijas un restaurācijas principus starptautiskā mērogā.
Harta nosaka arheoloģiskā mantojuma pārvaldības veidu principus – autoritāšu un likumdevēju atbildību un profesionālo sniegumu apsekošanā, izrakumos, dokumentēšanā, izpētē, uzturēšanā, konservācijā, saglabāšanā, rekonstruēšanā, informēšanā, prezentēšanā, publiskajā pieejamībā un kultūras mantojuma izmantošanā, kā arī arheoloģiskā mantojuma aizsardzībā iesaistīto profesionāļu kvalifikācijā.
- Rīgas Harta par autentiskumu un vēsturisko objektu atjaunošanu kultūras mantojuma kontekstā (2000)
https://www.nkmp.gov.lv/sites/nkmp/files/data_content/r_gas_harta_final_41220001.doc
LIKUMI
Likums ietver kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību.
Likums nosaka objektus, maksātājus, atvieglojumus un kārtību, kādā tiek aprēķināts, iekasēts nekustamā īpašuma nodoklis.
Likums nosaka teritorijas attīstības plānošanu, lai tā paaugstinātu dzīves vides kvalitāti, ilgtspēju, efektīvi un racionāli izmantotu teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstītu ekonomiku.
Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.
Likuma mērķis ir noteikt aizsargjoslu veidus un to funkcijas, aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipus, aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.
Likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.
Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Šis likums nosaka Valsts kultūrkapitāla fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un tā līdzekļu izlietošanas kārtību.
MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI
Nolikums nosaka Kultūras ministrijas struktūru, funkcijas, uzdevumus, kompetenci, tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu un padotības iestādes.
Noteikumi nosaka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaites kārtību, kārtību, kādā kultūras pieminekļus iekļauj un izslēdz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kultūras pieminekļu aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā nosaka vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās.
Noteikumi nosaka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto nekustamo kultūras pieminekļu (turpmāk — kultūras pieminekļi) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) (turpmāk — aizsardzības zona) noteikšanas metodiku.
Noteikumi nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.
Noteikumi nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju.
Nolikums nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes funkcijas, uzdevumus, tiesības, struktūru, darba kārtību.
Noteikumi nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonda turētāju un kārtību, kādā pieņemami lēmumi par fonda līdzekļu izlietošanu un sniedzama informācija par izlietotajiem fonda līdzekļiem.
Noteikumi nosaka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes funkcijas, uzdevumus un kompetenci, struktūru, tiesiskuma nodrošināšanu.
Noteikumi nosaka novada vai valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu, detālplānojuma un tā pārskatīšanas kritēriju, kā arī tematiskā plānojuma saturu un izstrādes kārtību, prasības plānošanas dokumentu izstrādei, izmantojot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, kārtību, kādā organizē publisko apspriešanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā, lokālplānojuma un detālplānojuma finansēšanas kārtību un nosacījumus, kas iekļaujami līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu. prasības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.
Noteikumi nosaka kārtību un termiņus, kādā valsts izmanto pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Noteikumi nosaka kārtību kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu pagaidu izvešanai vai izvešanai no Latvijas un ievešanai Latvijā, kultūras priekšmetu kategorijas, kuru izvešanai no Latvijas nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.
Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) atļaujas (turpmāk – atļauja) izsniegšanu kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas un mākslas un antikvāro priekšmetu pagaidu izvešanai vai pilnīgai izvešanai no Latvijas Republikas (turpmāk – kultūras priekšmets), valsts nodevas samaksas kārtību, kā arī valsts nodevas atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.
Noteikumi nosaka nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtību attiecībā uz Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas ekonomikas zonas valstīm un citām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumu par nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanu
Noteikumi nosaka ēku būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu, būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus, atkāpju saskaņošanas kārtību, būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju, kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā u.c. jautājumus.
Noteikumi nosaka būvju iedalījumu grupās gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana vai būves, būvprojekta ekspertīze, autoruzraudzība un būvuzraudzība, to izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, būvspeciālistu atbildību un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.
RĪGAS DOMES SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām par Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām.
Saistošie noteikumi nosaka kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas kārtību vēsturiskām būvēm, kas nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus UNESCO Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas, un vēsturiskiem apstādījumiem ārpus kultūras pieminekļu teritorijām.
Saistošie noteikumi ir daļa no Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma un nosaka prasības šīs teritorijas izmantošanai un apbūvei un tā aizsardzības zonas teritorijā.
MINISTRU KABINETA RĪKOJUMI
Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi (likumi.lv)
Rīkojums apstiprina Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvu.
CITI
Pamatnostādnes izstrādātas ar mērķi veicināt Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošanu, nosakot procedūras objektu ierakstīšanai Pasaules mantojuma sarakstā un Apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā, pasaules mantojuma objektu aizsardzībai un saglabāšanai, starptautiskās palīdzības piešķiršanai Pasaules mantojuma aizsardzības fonda ietvaros un nacionālā un starptautiskā atbalsta mobilizēšanai Konvencijas vajadzībām.
Būvniecības dokumenti, t.sk. būvprojekti, kas datēti līdz 1944. gadam, glabājas un ir pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā – Slokas ielā 16, Rīgā.
Vairāk informācijas: https://www.arhivi.gov.lv/lv/latvijas-valsts-vestures-arhivs
Savukārt Būvniecības dokumenti, kas datēti sākot ar 1945. gadu, glabājas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhīvā – Dzirnavu ielā 140, Rīgā.
Vairāk informācijas: https://www.riga.lv/lv/pakalpojumi/iepazisanas-ar-arhiva-materialiem-kopiju-izgatavosana-un-izsniegsana
Rīgas pilsētas kartogrāfiskais materiāls ir apskatāms Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Vairāk informācijas: https://www.rigamuz.lv/rvkm/krajums/
Papildus Rīgas pilsētas kartogrāfiskais materiāls ir apskatāms arī digitāli Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā: https://kartes.lndb.lv/
Padziļinātāku izpēti var veikt iepazīstoties ar digitalizēto laikrakstu saturu tīmekļvietnē https://periodika.lv/
Savukārt ar Rīgas pilsētas ēku fotoattēliem un dažādu institūciju izdotajiem vēsturiskajiem dokumentiem var iepazīties Digitālās bibliotēkas mājaslapā https://digitalabiblioteka.lv/
Informāciju par kultūras mantojuma objektiem, kas ir iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, var iegūt tīmekļvietnē https://mantojums.lv/ vai Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.
Vairāk informācijas: https://www.nkmp.gov.lv/lv/pakalpojumi/informacijas-sniegsana-par-valsts-aizsargajamiem-kulturas-pieminekliem
Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir paredzējusi finansiālu atbalstu vēsturisku ēku saglabāšanai un atjaunošanai , konkursa kārtībā piešķirot līdzfinansējumu ēku atjaunošanai, kā arī nekustamā īpašuma atvieglojumus.
Par līdzfinansējuma piešķiršanu ēku atjaunošanai vairāk ir iespējams uzzināt šeit: https://atjauno.riga.lv/
Ēkas, kurām tiek piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi:
Pašvaldība paredz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu nodokļa maksātājam par ēkām:
1) kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja tās tiek saglabātas un izmantotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām kultūras pieminekļu aizsardzībā (Rīgas domes 15.12.2021. saistošo noteikumu Nr. 109 ,,Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” 3.15 apakšpunkts).
2) kas atzītas par pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko apbūvi, kurai noteikta kultūrvēsturiski nozīmīga, autentiska apbūves fronte, ja tās tiek saglabātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā esošās vēsturiskās apbūves un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai (Rīgas domes 15.12.2021. saistošo noteikumu Nr. 109 ,,Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” 3.16 apakšpunkts).
3) kam veikta pilna fasāžu atjaunošana vai pilna restaurācija, atjaunošana vai pārbūve (Rīgas domes 15.12.2021. saistošo noteikumu Nr. 109 ,,Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” 3.18 apakšpunkts).
Kārtība, kādā tiek piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi:
Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojs veic pašvaldības vietējās nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzības nodrošināšanu, kā arī veicina, apzina un atbalsta Rīgas unikālā un daudzpusīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu.
Birojam ir šādi galvenie darbības virzieni un uzdevumi:
Stratēģiskais atbalsts:
- Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas stratēģijas izstrāde;
- Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas iekļaušana pilsētas attīstības procesos;
Saglabāšanas uzraudzība:
- Kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana ārpus Rīgas vēsturiskā centra;
- Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzība;
- Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas izvērtēšana;
Iedzīvotāju iesaiste mantojuma saglabāšanā:
- Veicināt UNESCO, valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu un nozīmīgu kultūrvēsturiskā mantojuma objektu un teritoriju saglabāšanu un attīstību, t.sk. izstrādāt un virzīt projektu attīstības priekšlikumus, tos integrāli iekļaujot pilsētas attīstības projektos;
- Organizēt kultūrvēsturiskā mantojuma izglītošanas un popularizēšanas pasākumus;
- Nodrošināt dalību ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītos vietējos, valsts un starptautiskos projektos;
Projektu atbalsts:
- Nosacījumu definēšana attīstāmajām teritorijām, kurās atrodas vēsturiskā apbūve;
- Mantojuma objektu saglabāšanas un attīstības projektu priekšlikumu izstrādāšana, tos integrāli iekļaujot pilsētas attīstības projektos;
- Konsultāciju sniegšana par vēsturisko ēku un kultūras pieminekļu saglabāšanu un uzturēšanu.
Biroja kompetenci īsteno eksperti kultūras mantojuma jomā ar ilggadīgu pieredzi vēsturē, mākslas vēsturē, arhitektūrā, pilsētplānošanā, ēku būvuzraudzībā un restaurācijā.
Biroja sniegtie pakalpojumi:
- Vietējās nozīmes kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujas izsniegšana (plašāk skatīt: Vietējās nozīmes KP)
- Atzinuma sniegšana par vietējas nozīmes kultūras pieminekļa uzturēšanu (plašāk skatīt: NĪN atvieglojumi)
