Apbūves aizsardzības teritorija „Maskavas priekšpilsēta”* atrodas Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē, un ietver apkaimes daļu, kas pa Lāčplēša ielas trasi robežojas ar Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu.
Maskavas forštate ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām ārpus Rīgas pilsētas nocietinājumiem, veidojusies uz smilšaino kāpu līdzenumiem. Savu raksturīgo veidolu Maskavas forštate jeb, kā senāk to sauca – Lastādija – ieguvusi, sākot no 19. gadsimta sākuma, kad pēc kārtējās priekšpilsētu dedzināšanas šajā teritorijā tika atsākta ēku būvniecība. Ielu tīkla veidošanās aizsākās jau agrāk, taču fiksētu atrašanās vietu un nosaukumus ielas ieguva tikai 19. gadsimtā, kad, pamatojoties uz 1813. gadā izstrādāto priekšpilsētas apbūves atjaunošanas projektu, nostiprinājās apbūve šajā apkaimē.
Būtisks faktors Maskavas forštates attīstībā ir dažādu tautību un reliģiju iedzīvotāji, kas dažādos laika periodos apdzīvoja šo apkaimi. Maskavas forštate bija teritorija, kur uzturējās dažādu slāņu pārstāvji, bieži vien tie, kurus nelaida Rīgas valņu iekšpusē. No 18. gadsimta Maskavas priekšpilsētā apmetās daudz krievu ieceļotāju, kā arī katoļticīgie Latgales latvieši, lietuvieši un poļi. Iedzīvotāju sastāvs, to līdzi atvestās būvniecības tradīcijas noteica Maskavas forštates savdabīgo apbūves raksturu.
Šīs teritorijas lielākā vērtība ir tās ļoti atšķirīgā, dažādu periodu apbūve viena kvartāla vai ielas posma robežās, kur nelielā teritorijā redzami visi būvniecības attīstības posmi.
Apbūves aizsardzības teritorijā atrodas vairāk nekā 30 valsts aizsargājami kultūras pieminekļi.
Veicot būvniecību apbūves aizsardzības teritorijā “Maskavas priekšpilsēta”, tostarp esošo ēku, ielu un citu būvju pārbūvi, arī teritorijas labiekārtošanu un apstādījumu veidošanu, saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saglabā šādas kultūrvēsturiskas vērtības:
1) vēsturiskās apbūves tipoloģisko, celtniecības perioda un mēroga daudzveidību kvartāla ietvaros;
2) vēsturisko ielu tīklu, ielu šķērsprofilus ar apaļo granīta bruģi brauktuves iesegumā Latgales, Šaurā, Jersikas, Tējas, Līksnas, Sarkanā, Žaņa Lipkes ielā; Mazā Kalna ielā starp Latgales un Jersikas ielu, ieliņā starp Latgales un Līksnas ielu, Kalupes ielā starp Katoļu un Daugavpils ielu, Jēkabpils ielā starp Daugavpils un Žaņa Lipkes ielu;
3) apbūves izvietojumu uz iedibinātajām būvlaidēm;
4) vēsturiskās koka ēkas;
5) apstādījumus, ko veido vēsturiskie parki un kapsētas, pagalmu apzaļumojums un dārzi.
Apbūves aizsardzības teritorijā noteiktas aizsargājamas apbūves grupas.
* Informācija sagatavota, izmantojot Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskā plānojuma Paskaidrojuma rakstu, kura sagatavošanā izmantota “Rīgas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju izpēte” (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2008), “Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas izpēte” (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2014) un interneta vietne www.apkaimes.lv.
