Apbūves aizsardzības teritoriju „Pleskodāle”* veido divas atsevišķas kvartālu grupas, no kurām viena atrodas Pleskodāles, bet otra – Šampētera apkaimē. Apbūve šajā teritorijā veidojusies uz kādreizējo Šampētera un Pleskodāles muižu zemes 19. gadsimtā līdz ar industrializācijas attīstību – lai nodrošinātu Šampēterī izvērstā rūpniecības rajona strādniekus ar dzīves vietām, tika uzsākta zemju parcelācija un dzīvojamās apbūves veidošana. Vietumis attīstījās arī greznāka apbūve nekā pieticīgie 1-2 stāvu strādnieku mājokļi – tika būvētas arī t.s. šveiciešu stila koka dzīvojamās mājas, kā arī ēkas nacionālā romantisma noskaņās.
Teritorijā ir saglabājies vēsturiskais ielu tīkls. Sākot no 19. gadsimtu ielām doti muižu nosaukumi, taču pamazām vārds „muiža” ir ticis noņemts un ielu nosaukumos palikuši tikai vietvārdi.
Apbūves aizsardzības teritorijai raksturīga mazstāvu apbūve, kas galvenokārt veidojusies no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, pagalmu apzaļumojums un dārzi. Kvartālā starp Fridriha Candera, Kalnciema un Baseina ielu atrodas vairākas no 1940. gada līdz 1960. gadam celtas divstāvu mūra dzīvojamās ēkas.
Apbūves aizsardzības teritorijā Šampētera daļā atrodas viens reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis – dzīvojamā ēka Fridriha Candera ielā 1, kas vienlaikus ir arī reģiona nozīmes vēstures piemineklis, jo šajā ēkā dzimis un līdz studiju gadiem dzīvojis raķešu konstruktors un astronautikas celmlauzis, pasaulē pirmā kosmosa kuģa prototipa autors inženieris Fridrihs Canders.
Veicot būvniecību apbūves aizsardzības teritorijā “Pleskodāle”, tostarp esošo ēku, ielu un citu būvju pārbūvi, arī teritorijas labiekārtošanu un apstādījumu veidošanu, saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saglabā šādas kultūrvēsturiskas vērtības:
1) vēsturisko ielu tīklu, ielu šķērsprofilus ar apaļo granīta bruģi brauktuves iesegumā Zalves ielā posmā no Zasulauka līdz Irlavas ielai, Smārdes ielā un Šampētera ielas sākumā;
2) zemes vienību dalījuma principus attiecībā pret ielas fronti, kuru saglabāšanai zemes vienības atļauts dalīt, saglabājot apbūves raksturu skatā pret ielas fronti;
3) apbūves mērogu – 2 stāvu dzīvokļu mājas un 1 un 2 stāvu savrupmājas;
4) apbūves izvietojumu uz iedibinātajām būvlaidēm;
5) vēsturisko koka ēku celtniecības periodam raksturīgo fasādes apdari un detaļas;
6) vēsturisko koka ēku īpatsvaru;
7) apstādījumus, ko veido koku alejas gar ielām, pagalmu apstādījumi un dārzi;
8) vides kvalitāti, kuras nodrošināšanai jaunas ēkas, palielinot apbūves blīvumu, atļauts būvēt vienīgi, pieslēdzot tās centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem.
Apbūves aizsardzības teritorijā noteiktas aizsargājamas apbūves grupas.
* Informācija sagatavota, izmantojot Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskā plānojuma Paskaidrojuma rakstu, kura sagatavošanā izmantota “Rīgas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju izpēte” (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2008), “Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas izpēte” (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2014) un interneta vietne www.apkaimes.lv.
