Apbūves aizsardzības teritorija „Torņakalns”* atrodas Torņakalna apkaimes dienvidu daļā un ietver kvartālu grupu abpus Vienības gatvei posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Friča Brīvzemnieka ielai starp dzelzceļu un Bauskas ielu, kā arī kvartālus ap Vēju un Konrāda ielu. Teritorijas vērtību veido skaidri nolasāmā priekšpilsētas attīstība no 19. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām un teritorijas apbūves un vides lielā dažādība – vēsturiskās muižiņas, mazstāvu koka apbūve un gar maģistrālajām ielām daudzstāvu mūra dzīvojamās ēkas, vairāku vēsturisko rūpnīcu teritorijas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ansamblis. Teritorijai raksturīgs pagalmu apzaļumojums un dārzi, kā arī pilnībā saglabājies vēsturiskais ielu tīkls.
Līdz 19. gadsimtam Torņakalns nebija vienlaidus apdzīvota teritorija – to veidoja vairāki atsevišķi ciemi un muižiņas, tai skaitā Torņa ciems ap sargtorni tagadējās Jelgavas ielas sākumā, Marijas dzirnavu komplekss, Pusāķu ciems, Altonas muiža, Grāvmuiža, utt.
19. gadsimtā sākās Torņakalna apbūves veidošana tādā veidolā, kāds tas saglabājies līdz mūsdienām – pēc lielās Rīgas priekšpilsētu dedzināšanas 1812. gadā, kad Pārdaugavā nodedzināja ap 700 ēku, jaunās apbūves celtniecība notika saskaņā ar 1814. gadā apstiprināto „Celtņu izbūves projektu priekšpilsētās”, kurā bija iestrādāta obligāta prasība izmantot paraugfasādes jebkura rakstura privātajām koka un mūra jaunbūvēm. Torņakalnā pārsvarā tika celtas vienstāva vai divstāvu ģimenes mājas un strādnieku īres nami.
Vecākā Torņakalna satiksmes maģistrāle ir Jelgavas iela, kas savu nozīmi zaudēja līdz ar Vienības gatves izbūvi 19. gadsimta sākumā. 19. gadsimta II pusē Torņakalna apkaimē parādījās dzelzceļa līnijas uz Jelgavu un Tukumu, tika ierīkota Torņakalna stacija.
Veicot būvniecību apbūves aizsardzības teritorijā “Torņakalns”, tostarp esošo ēku, ielu un citu būvju pārbūvi, arī teritorijas labiekārtošanu un apstādījumu veidošanu, saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saglabā šādas kultūrvēsturiskas vērtības:
1) vēsturisko ielu tīklu, ielu šķērsprofilus ar granīta bruģi brauktuves iesegumā Tipogrāfijas ielā, Ludviķa ielā, Gustava ielā un Altonavas ielā, Āpšu ielas posmā starp Koku ielā un Telts ielu, Vienības gatvē, kā arī citās ielās, kur tas segts ar asfaltbetona klājumu;
2) apbūves mērogu, ko veido mazstāvu dzīvojamā apbūve; 3–5 stāvu daudzdzīvokļu mājas gar Jelgavas ielu, Vienības gatvi un vēsturisko industriālo apbūvi;
3) vēsturisko koka ēku celtniecības periodam raksturīgo fasādes apdari un detaļas;
4) vēsturiskā industriālā mantojuma ēku raksturīgos apjomus, tehniskos, arhitektoniskos un būvnieciskos risinājumus, īpaši pret publisko ārtelpu vērstos šo ēku apjomus;
5) vēsturiskos mūra žogus un vārtus;
6) žogu izvietojumu uz zemes vienību robežām Vēja ielā, Konrāda ielā un Āpšu ielā.
Apbūves aizsardzības teritorijā noteiktas aizsargājamas apbūves grupas.
* Informācija sagatavota, izmantojot Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskā plānojuma Paskaidrojuma rakstu, kura sagatavošanā izmantota “Rīgas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju izpēte” (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2008), “Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas izpēte” (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2014) un interneta vietne www.apkaimes.lv.
