Apbūves aizsardzības teritorija „Ziemeļblāzma”* atrodas Vecmīlgrāvja apkaimē un ietver reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļus „Ziemeļblāzmas kultūras nams” un „Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku”, kā arī līdzās esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli „Burtnieku nams” un 2006. gadā nodegušās Zaļās skolas atrašanās vietu.
Teritorijas attīstība ir cieši saistīta ar Vecmīlgrāvja nozīmīgāko personu – latviešu uzņēmēju un mecenātu Augustu Dombrovski, kurš lielu daļu savu līdzekļu ieguldīja sabiedrības labklājības celšanā. 1900. gadā A. Dombrovskis atvēra elementārskolu un pirmo bērnudārzu Rīgā jeb vēlāko Zaļo skolu. Pats būdams atturībnieks, A. Dombrovskis 1904. gadā uzcēla namu atturībnieku biedrībai “Ziemeļblāzma”, ko 1906. gadā nodedzināja cara soda ekspedīcija, jo nama cēlājs viņu acīs bija „neērta” persona. Nodedzinātā nama vietā mecenāts Ziemeļblāzmas parkā uzcēla jaunu – kultūras pili “Ziemeļblāzma”, kas tika atklāta 1913. gadā. Šoreiz nams tika būvēts ar dzelzsbetona un čuguna konstrukcijām, dzelzs mēbelēm un speciāliem sienu un grīdu pārklājumiem – lai uguns nespētu aprīt arī šo namu. Atbilstoši A. Dombrovska iecerēm ap pili tika izveidots parks. Atsaucoties ievērojamā latviešu kultūras darbinieka Krišjāņa Barona idejai A. Dombrovskis 1907. gadā uzcēla „Burtnieku namu”, kurā uzturējās tā laika kultūras darbinieki – dažādos laika posmos šeit dzīvojuši Krišjānis Barons, Jānis Jaunsudrabiņš, Emilis Melngailis, Kārlis Skalbe un citi. Šeit tikuši rīkoti literāri vakari, koncerti, izstādes, radīti labvēlīgi apstākļi plašai kultūras dzīvei.
Vecmīlgrāvja ievērojamākais cilvēks apglabāts paša veidotajā parkā, viņa kapa pieminekli veidojis tēlnieks Gustavs Šķilters.
Veicot būvniecību apbūves aizsardzības teritorijā “Ziemeļblāzma”, tostarp esošo ēku, ielu un citu būvju pārbūvi, arī teritorijas labiekārtošanu un apstādījumu veidošanu, saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saglabā kompleksa kultūrvēsturisko nozīmi, apbūves un publiskās ārtelpas raksturu.
* Informācija sagatavota, izmantojot Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskā plānojuma Paskaidrojuma rakstu, kura sagatavošanā izmantota “Rīgas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju izpēte” (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2008), “Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas izpēte” (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, 2014) un interneta vietne www.apkaimes.lv.
