Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (JUST STREETS)

Rīgas valstspilsētas pašvaldība īsteno Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Horizon Europe” JUST STREETS projektu, ko pilnā apjomā finansē programma. Piešķirot šo finansējumu Eiropas Komisijas mērķis ir veicināt Eiropas pilsētu klimata pielāgošanās stratēģiju īstenošanu un iedzīvotāju mobilitātes paradumu izmaiņu veicināšanu, uzlabojot publisko ārtelpu un gājēju un mikromobilitātes rīku lietotāju pārvietošanās iespējas. JUST STREETS projektā plānotie uzlabojumi veicinās gājēju drošību un veidos viņiem veselīgu, taisnīgu un patīkamu dzīves telpu, uzlabojot sociālās dzīves kvalitāti.

Projekta īstenošanas termiņš

01.01.2024.-30.06.2027.

Projekta mērķis

Veicināt neaizsargātāko sabiedrības grupu (tostarp vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, sievietes un cilvēki ar kustību traucējumiem, gājēji un velosipēdisti) pārvietošanās drošību un publiskās ārtelpas pieejamību, plānojot publiskās ārtelpas uzlabojumus un testējot labiekārtojumus izvēlētajā pilotteritorijā.

Projekta aktivitātes Rīgā

Projekta izvēlētajā pilotteritorijā Meža ielas un Puķu ielas krustojumā tiks paplašināta gājējiem izmantojamā publiskās ārtelpas platība un ieviesti satiksmi mierinoši elementi un labiekārtojums, t.sk.:
1.1. tiks uzlabota drošība visiem lietotājiem, primāri pievēršot uzmanību gājēju drošībai un vides pieejamība, tostarp izveidotas gājēju pārejas;
1.2. tiks ieviesta velo infrastruktūra, savienojot to ar velojoslu Balasta dambī;
1.3. tiks noteiktas skaidras braukšanas trajektorijas, lai uzlabotu ielas uztveramību autovadītājiem;
1.4. tiks ieviesti satiksmi mierinoši elementi, apzaļumošana;
Tiks izstrādāts Rīgas pilsētas pilsētplānošanas modelis ar Space Syntax metodi, kas ļaus pašvaldības ekspertiem arī citos pašvaldības projektos pieņemt datos balstītus lēmumus, ņemot vērā dažādu iedzīvotāju grupu mobilitātes paradumus;
Tiks izstrādāta Taktiskā urbānisma rokasgrāmata, kas turpmāk pilsētā palīdzēs kvalitatīvāk plānot pilsētvides uzlabojumus.

Pilotteritorijas izvēle

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kā projekta pilotvietu izvēlējās Meža ielas un Puķu ielas krustojumu Āgenskalnā, jo šajā teritorijā jau šobrīd koncentrējas sociālekonomiska aktivitāte – cilvēkus pulcē vairāki restorāni un kafejnīcas, skolas, bērnudārzs un universitātes, arī citas iestādes un pakalpojumi, tostarp Futurimo zinātnes centrs, baznīca un citi. Pilotteritorijā jau ir noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums, taču šobrīd gājēju drošība šajā krustojumā nav pietiekama. Fizisku ielu dizaina izmaiņu trūkuma dēļ ātruma ierobežojumi bieži netiek ievēroti. Uz šī krustojuma problēmām norādījusi arī Āgenskalna apkaimes biedrība.

Cilvēku plūsma, daudzi interešu objekti un neierastā ielas telpa ir bijuši galvenie priekšnosacījumi, lai taktiskā urbānisma risinājumu ieviešanu izmēģinātu tieši tur. Taktiskais urbānisms ir vienkāršs un praktisks veids, kā ātri un ar mazākiem līdzekļiem uzlabot pilsētvidi. Tas nozīmē izmēģināt nelielas, pagaidu izmaiņas pilsētā, lai redzētu, kuri risinājumi strādā, pirms plānot pašvaldības ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūras pārbūvē.

Pilotteritorijas aktivitāšu plānošana

Plānojot risinājumus, tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas. No 2025. gada augusta līdz oktobrim notika iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kurā piedalījās 781 respondents (skatīt zemāk aptaujas analīzi).

Tāpat 2024.gada septembrī un šā gada aprīlī kopumā notika četras darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Papildus 2026.gada aprīlī veikta satiksmes dalībnieku skaitīšana un pārvietošanās ātruma mērīšana, pilotteritorijā uzstādot kameras un sensorus (skatīt zemāk datu analīzi).

Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

Pilotteritorijas aktivitāšu veikšanas laika grafiks

Lai īstenotu pilotprojektu, krustojumā jau veikti pirmie priekšdarbi – pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes un izvietotas pagaidu zīmes.

2026.gada maija beigās lūdz jūnija sākumam jaunizveidotajās gājēju zonās paredzēts izveidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kura dizainu mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis radījuši aprīlī organizētajās koprades darbnīcās ar Montessori skolas bērniem un apkaimes iedzīvotājiem un biedrībām par tēmu “Kaimiņu galerija” (skatīt zemāk krāsojuma dizaina aprakstu).

Visus darbus plānots pabeigt 2026.gada jūlijā, sākot ar 2026.gada jūniju pakāpeniski uzstādot labiekārtojuma elementus.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu.

Projekta finansējums

Projekta kopējais budžets ir 10 233 782,54 EUR, no tiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībai paredzēti 597 882,50 EUR, ko pilnā finansējuma apmērā veido “Horizon Europe” programmas attiecināmās izmaksas, pilsētas līdzfinansējums nav jānodrošina.

Finansējums no programmas tiek piešķirts tikai par faktiski īstenotām aktivitātēm un segtajām iepirkumu izmaksām, sagatavojot pārskatus, ko izskata un apstiprina Eiropas Komisija.

Projekta partneri

32 projekta partneri, t.sk.:

1 vadošais partneris: inovāciju un pilsētvides attīstību veicinoša organizācija LINKS fonds (Itālija);
12 pilsētas no tām 8 pilotpilsētas – Rīga (Latvija); Viļņa (Lietuva); Milāna (Itālija); Kozane (Grieķija); Braga (Portugāle); Kugira (Rumānija); Vestminstera (Apvienotā Karaliste); Amsterdamas pilsētas pašvaldība (Nīderlande) un 4 sekotājpilsētas – Sautvorka (Apvienotā Karaliste); Haifa (Izraēla); Vratsa (Bulgārija); Saragosa (Spānija);
19 tehniskie partneri: Amsterdamas Universitāte (Nīderlande); Turīnas Politehniskā universitāte (Itālija); Izraēlas Tehnoloģiju institūts TECHNION (Izraēla); Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāte (Norvēģija); Porto Universitāte (Portugāle); Klužas-Napokas Tehniskā Universitāte (Rumānija); Vestminsteras Universitāte (Apvienotā Karaliste); Kopenhāgenas IT universitāte (Dānija); Klimata alianse (Vācija); RINA Consulting (Itālija); Sociālās inovācijas centrs “Social Fare” (Itālija); Milānas, Moncas, Brianza, Lodi un Pavijas baseina vietējā sabiedriskā transporta aģentūra (Itālija); Studiju centrs PIM (Itālija); Ilgtspējīgu pilsētu veicinātājs “Urban Future” (Austrija); Eiropas Riteņbraucēju federācija (Beļģija); Starptautiskā gājēju federācija (Beļģija); Dienvidaustrumeiropas tehnoloģiju uzņēmums SETECHCO (Bulgārija); Enerģijas resursu un patēriņa pētniecības centrs “CIRCE FONDS” (Spānija); Eiropas Transporta Konsultācijas Attīstības un informācijas tehnoloģiju jautājumos (TREDIT) (Grieķija).