Vēl divas dienas turpinās sabiedriskā apspriešana par Latviešu strēlnieku laukuma turpmāko attīstību

Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz šī gada 25.novembrim. Visi interesenti aicināti izteikt savu viedokli rakstiski, sūtot atsauksmju anketas uz Pilsētas attīstības departamentu vai arī elektroniski portāla www.riga.lv sadaļā „e-pakalpojumi, Sabiedriskās un publiskās apspriešanas” un mājas lapā www.rdpad.lv, kur ir pieejama arī speciālā aptaujas anketa.

Detālplānojuma materiāli apskatāmi Rīgas domē, Rātslaukumā 1, 3.stāvā, Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Amatu ielā 4, Latviešu strēlnieku laukumā, kā arī mājas lapā – www.rdpad.lv sadaļā „Sabiedriskās un publiskās apspriešanas”. Rakstiski priekšlikumi par detālplānojuma pirmo redakciju līdz 25.novembrim sūtāmi pa pastu vai iesniedzami Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4, Rīgā, LV-1050, vai visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros. Lai atrastu labāko risinājumu Latviešu strēlnieku laukuma attīstībai, tika izveidota speciālā aptaujas anketa. Iedzīvotāju ērtībai, anketā iekļauti 11 jautājumi ar detālplānojuma izstrādes gaitā speciālistu piedāvātiem atbilžu variantiem un iespēju piedāvāt savus risinājumus. Visi interesenti aicināti atbildēt uz jautājumiem par dažādu laukuma funkciju attīstību, par labiekārtojuma elementiem, kas visvairāk pietrūkst laukumā, par kafejnīcu izbūvi Daugavas krastmalā kuģīšu piestātņu rajonā un citiem jautājumiem. Aptauja pieejama visās priekšlikumu iesūtīšanas vietās, kā arī piecu minūšu laikā aizpildāma elektroniski mājas lapā www.rdpad.lv.

Šobrīd Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā kopumā ir saņemtas 79 atsauksmes par Latviešu Strēlnieku laukuma detālplānojuma 1.redakciju. Daudzās anketās tiek piedāvāts veidot laukumu kā apzaļumotu skvēru ar kafejnīcām, t.sk. vasaras kafejnīcām, lai atdzīvinātu Latviešu strēlnieku laukumu un padarītu to pievilcīgu kā svētkos, tā arī ikdienā. Kā jauni svarīgi labiekārtojuma elementi tiek minēti zaļie stādījumi un puķudobes, soliņi un citas sēdēšanai piemērotas virsmas. Samērā daudzi respondenti piedāvā izteikti nenodalīt Rātslaukumu un Latviešu Strēlnieku laukumu, veidojot īpašu laukumus atdalošu joslu. Par Okupācijas muzeja ēku viedokļi dalās – ir piedāvāts to atstāt esošā izskatā, bet ir arī idejas ēku pārvietot citā vietā. Kā atzīmēja viens respondents: „Galvenais, lai šis laukums nebūtu tikai kā atsauce uz mūsu tautas traģēdiju, kaut ko drūmu, depresīvu, bet kā apliecinājums mūsu tautas spēkam, vitalitātei un drosmei.”

20.novembrī sabiedriskās apspriešanas ietvaros notika arhitektu un pilsētplānotāju profesionālā diskusija par Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojumā piedāvātiem risinājumiem.  Profesionālajā diskusijā piedalījās Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas Celtniecības koledžas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas pilsētas būvvaldes, Pilsētas arhitekta biroja, Jauno arhitektu apvienības pārstāvji, kā arī transporta modelēšanas un  arhitektu biroju pārstāvji. Diskusijas dalībnieki izteica dažādas idejas par turpmāko Latviešu Strēlnieku laukuma attīstību. Vairākums diskusijas dalībnieku piekrita idejai, ka nepieciešams telpiski atdalīt Rātslaukumu un Latviešu strēlnieku laukumu, konkrēto risinājumu meklējot starptautiskajā konkursā, kā arī lielākā daļa diskusijas dalībnieku redz Strēlnieku laukumu atvērtu pret Daugavu, kaut izskanēja arī pretējais viedoklis, aizstāvot vēsturisko noslēgto Vecrīgas laukumu atjaunošanu. Kopumā diskusija dalībnieki piekrīt idejai par nepieciešamību labiekārtot laukumu, sakārtot tā iesegumu un atrisināt virszemes stāvvietu jautājumu.

Savukārt sabiedriskās apspriešanas sanāksmē 16.novembrī, kur piedalījās 20 interesenti, tika izteikts viedoklis, ka Latviešu Strēlnieku laukumā nepieciešams vairāk atspoguļot nacionālos simbolus, pievēršot vairāk uzmanības pašu Strēlnieku tematikai, tika piedāvāts, ka laukumu nav nepieciešams piepildīt ar jauniem elementiem, bet būtu pietiekams svētkos izgaismot pieminekli Strēlniekiem un atbrīvot lakumu no autostāvvietām un sabiedriskā transporta pieturvietas. Sanāksmes dalībnieki interesējās arī par ūdensobjektu (strūklaku, baseinu) izveidošanas lietderīgumu, Daugavas krastmalas attīstības iespējām, tūrisma autobusu pieturvietām, kā arī detālplānojumā ietverto ideju realizācijas termiņiem un posmiem.

Latviešu Strēlnieku laukuma detālplānojuma risinājums iekļauj paredzēto Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukciju ar piebūvi Grēcinieku ielas virzienā un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidošanu ar pazemes telpas izveidi un nosacījumiem apkārtējās telpas izmantošanai. Detālplānojumā respektēti arī laukuma veidošanās vēsturiskie aspekti, kā arī publiski izdiskutētie agrāk notikušo arhitektūras konkursu par laukuma attīstību rezultāti.

Detālplānojums nosaka laukuma robežas un tā iespējamos attīstības virzienus, paredzot rīkot divus atklātus arhitektūras konkursus: par kompleksu labiekārtojuma risinājumu gadījumā, ja tiks izbūvēta pazemes auto novietne, un par labāko risinājumu laukumus atdalošai joslai ar apstādījumiem un funkcionāliem pilsētvides dizaina objektiem telpā starp Rātslaukumu, Okupācijas muzeja un Rīgas Tehniskās universitātes galveno ēku, kur ir iespējama arī pilsētbūvniecības informācijas centra izveide. Detālplānojums piedāvā labiekārtojumā un ar vides dizaina elementiem iezīmēt vēstures gaitā zudušās apbūves svarīgākos punktus, kas palīdzētu atspoguļot vietas identitāti un pamatot atjaunoto vēsturisko ēku novietojumu.

Detālplānojuma risinājumi dod gājēju plūsmas un transporta attīstības risinājumus – paredzēts, ka tiks nodrošināta ērta piekļuve Daugavas krastmalai un pāreja uz Akmens tiltu. Šim nolūkam veikta transporta modelēšana, kas parāda, ka luksofora izvietošana nodrošinās drošību gājējiem, neveidojot jaunus sastrēgumus 11.novembra krastmalā. Transporta kustības uzlabošana paredzēta vairākos posmos: pirmkārt, gājēju pārejas izbūve un transporta kustības joslu reorganizācija 11. novembra krastmalas posmā un virszemes autostāvvietas samazināšana, otrkārt, pazemes autostāvvietas izveide un ar to saistītā laukuma labiekārtošana un esošā gājēju tuneļa uzlabošana, treškārt – tālāka nākotnē satiksmes plūsmas novirzīšana tunelī zem 11.novembra krastmalas. Tūristu autobusu pieturvietu, atkarībā no iebrauktuves pazemes autostāvvietā, paredzēts veidot aiz Triangula bastiona vai aiz Rīgas Tehniskās universitātes ēkas. Detālplānojums paredz iespēju izvietot kafejnīcas Daugavas krastmalā, izmantojot reljefa starpību – iedziļinot tās zemē viena fasāde atvērtos uz Daugavu, bet jumts būtu izmantojams promenādei. Apstādījumi paredzēti laukumus atdalošajā joslā, lielāka platība gar krastmalu, atdalot laukumu no automašīnu plūsmas, pie Okupācijas muzeja un gar Grēcinieku ielu pie veidojamā memoriāla.

Plānojuma izstrādes mērķis ir iekļaut teritoriju starp Rātslaukumu un 11.novembra krastmalu Vecrīgas telpiski kompozicionālajā un funkcionālajā struktūrā, atrisinot telpisko konfliktu starp viduslaiku un Otrā pasaules kara rezultātā izveidotajām apbūves struktūrām, izvērtējot Latviešu strēlnieku laukuma iespējamo tālāko attīstību zaudētā pilsētvides rakstura atgūšanai. Detālplānojuma izstrādātājs – SIA “NAMS”.

Paredzēts, ka pēc detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas noslēgšanās un izteikto viedokļu apkopošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja izskatīs sabiedriskās apspriešanas rezultātus un lems par galīgās detālplānojuma redakcijas apstiprināšanu vai arī nepieciešamību vēl reiz apspriest detālplānojumā iekļautos risinājumus.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa

0 Patīk
1388 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts