Rādās, ka šis pavasaris mūsu profesijai ir atnesis pastiprinātu un visumā pozitīvu publicitāti – gada labāko arhitektūras objektu skate un Rīgas pilsētas arhitekta biroja izveidošana bija mediju uzmanības lokā. Man un citiem kolēģiem bija daudz labu iespēju runāt par mūsu profesijas vietu un lomu sabiedrībā.

Es tiešām ceru, ka tikko izveidotā Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija ir labs instruments principiālām sarunām par pilsētvides dizaina un arhitektūras kvalitāti profesijas iekšienē un laba tribīne mūsu ieguvumu un arī mazspējas skaidrošanai rīdziniekiem. Neslēpšu, ka ar Andra Rozes laipnu gādību kolēģijas darbības principos dažas nostādnes ņemtas no Vankuveras pieredzes šai pilsētai svarīgo projektu vērtēšanā Urban Design Panel ietvaros. Dažas līdzības var atrast Edinburgas un Kardifas pieredzē. Un ja pieminētās pilsētas ir pasaules listes augšgalā dzīves telpas kvalitātes ziņā, tad arī Rīgai kas noderēs.

Ne kolēģijas nolikumā, ne personālsastāvā nekas nav uz gadsimtiem akmenī cirsts – pastrādāsim un pēc gada izdarīsim korekcijas, ja tādas būs nepieciešamas. Piemēram, Skujiņa, Ģelzis un Lukševics būs labi uztrenējušies projektu vērtēšanā „Dienas” pielikuma ietvaros un, iespējams, vēlēsies savu pieredzi likt lietā kolēģijas darbā. Domāju, ka atsevišķos gadījumos lūgsim arī neatkarīgu ārvalstu kolēģu viedokli, jo mēs tomēr esam relatīvi maza un savstarpēji saistīta profesionālā kopiena. Kolēģija, nešaubīgi, būs galvenais spēks Rīgai vajadzīgu ideju ģenerēšanā un vienas personas subjektīvu spriedumu mazināšanā, kad būs runa par jauno būvniecības ieceru izvērtēšanu.

Bet pieminēšu arī citas Pilsētas arhitekta biroja ieceres tuvākam un tālākam laikam. Dažas no tām ar radošu, dažas ar organizatorisku ievirzi. Es redzu sekmīgu Pilsētas arhitekta biroja un kolēģijas darbu, ja izdodas pārskatāmā laika periodā izdarīt trīs darbus.
1. Rīgas telpiskās attīstības koncepcijas izstrāde, kas balstīta jaunajā attīstības plānā un ko pamatā akceptējuši profesionāļi un plaša sabiedrība.
2. Informācijas plūsmas nodrošinājums caur profesionāliem un strukturētiem informācijas nesējiem.
3. Atklāts, izvērsts un demokrātisks dialogs par arhitektūras lietām.

Katram no šiem lielajiem blokiem ir savs loģisks strukturējums un prioritātes. Rīgas telpiskajā koncepcijā kā atsevišķas prioritātes būs Daugavas kreisā krasta siluets, Brīvības ielas kā pilsētas kompozīcijas galvenās šķērsas pilsētvides dizains, 11. novembra krastmala kā pilsētas lielā viesistaba un gājēju zona nākotnē, Rīgas ziemeļu un dienvidu vārti Daugavas asī un upes šķērsojumu telpiskie akcenti.

Nav taču vairs jāpārliecina, ka lemtspējīgs, brīvs un pilntiesīgs sarunas partneris ir informēts rīdzinieks. Nu jau būs grūti atrast tādu Eiropas galvaspilsētu, kuras Rātsnamā vai citur nav pilsētas lielā maketa un informācijas par svarīgākajām būvniecības iecerēm. Londonas Jaunās arhitektūras centrs NLA (New London Architecture) ir publikas pilns septiņas dienas nedēļā. Savu kārtu gaida Rīgas Jūgendstila centrs un, manuprāt, arī Rīgas Koka arhitektūras centrs.

Skan pagalam vienkārši, bet daudzas bēdas rodas tā vienkāršā apstākļa dēļ, ka maz laika veltām sarežģītāko arhitektūras un pilsētplānošanas lietu pārrunāšanai. Tās ir profesionālas diskusijas savā lokā, tā ir laba informācija plašsaziņas līdzekļiem un pastāvīgs dialogs ar sabiedrību – rīdziniekiem. Rīga ir pelnījusi un gaidījusi ne vien lielās kultūras būves, bet arī interesantu, nogurdinošu un politiski sarežģītu, bet profesionālu ikdienas darbu.

Publicēts žurnālā “Latvijas Architektūra”, (64)/06

0 Patīk
1172 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts