Šodien, 6.novembrī, Rīgas dome ir apstiprinājusi ikgadējo pārskatu par Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam un Rīgas attīstības programmas 2010. – 2013.gadam ieviešanu. Šis ir jau piektais šāda veida pārskats, kas palīdz Rīgas domei mērķtiecīgi pārraudzīt galvaspilsētā veicamās aktivitātes.

Īstenojot galvaspilsētas stratēģiju, ir secināts, ka pērn sekmīga virzība uz nospraustā mērķa sasniegšanu ir deviņos no trīspadsmit stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, izglītota un prasmīga sabiedrība, radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi, uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība, dzīve pilsētā ar kvalitatīvām apkaimēm, sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība u.c. mērķi.

Pilnais pārskata teksts ir pieejams mājas lapas www.sus.lv sadaļā „Stratēģija”, kur atrodama arī pati ilgtermiņa stratēģija un attīstības programma.

Kopumā pārskats sevī ietver 13 stratēģisko mērķu un to ietvaros izvirzīto 105 uzdevumu aprakstu, balstoties uz Rīgas domes iestāžu un struktūrvienību sniegto informāciju. Papildus pašvērtējumam tika veikta Rīgas iedzīvotāju aptauja par pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, mediju monitorings, apkopoti statistikas dati un piesaistīti arī nozaru eksperti, kas sniedza savu vērtējumu par stratēģisko mērķu izpildi. Tādējādi tika iegūts komplekss raksturojums par Rīgas pašvaldības paveikto stratēģisko mērķu ietvaros.

Nozaru eksperti sniedza vērtīgus ieteikumus pašvaldības darba uzlabošanai. Tā, piemēram, sociālās jomas eksperte Dr.phil. Signe Dobelniece, norāda, ka uzsāktais darbs degradēto objektu un teritoriju sakārtošanā ir svarīgs ne tikai tūrisma sakarā, lai neradītu negatīvu priekšstatu un iespaidu par pilsētu, bet ļoti nozīmīgs arī vietējiem iedzīvotājiem, jo rada estētisku vidi un mazina dažādus potenciālos riskus cilvēkdrošībai. Savukārt nevalstisko organizāciju jomas eksperte, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes locekle Alija Turlaja iesaka vietās, kur ir intensīva gājēju un citu transportlīdzekļu plūsma veidot tā saucamo dalītās telpas metodi, kur ietves un brauktuves līmenis ir vienā līmenī un gājēji, velosipēdisti, kā arī autovadītāji ir vienlīdzīgi. Šī metode pasaulē kļūst arvien populārāka. Šajā gadījumā ielas un ietves ieseguma atdalīšanai jāizmanto nevis tradicionālie bortakmeņi, bet citas metodes – ieseguma materiāla maiņa, stabiņi, bortakmeņi ar maksimālo augstumu divi centimetri. Tas ļautu pilsētā uzlabot ikviena pārvietošanos ikdienā un veicinātu drošību ielās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā šobrīd tiek izstrādāta Rīgas attīstības programma jaunajam plānošanas termiņam 2014. – 2020.gadam un aktualizēta Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025.gadam, nākotnē pagarinot tās termiņu līdz 2030.gadam.

0 Patīk
1190 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts