Interesentus informē par piejūras zālāju atjaunošanu Vakarbuļļu pļavās

2. jūlijā dabas parka “Piejūra” Vakarbuļļu pļavās ekspertiem un citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par dabas daudzveidību un veiktajiem tās saglabāšanas pasākumiem piejūras pļavās.

Kopš 2016. gada projektā “LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā „Piejūra”” vairākās demonstrācijas vietās arī Rīgas pilsētā īstenoti Eiropas Savienības nozīmes piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi, izmantojot videi draudzīgu un Latvijas kontekstā inovatīvu metožu kopumu biotopu aizsardzībai. Viena no šādām teritorijām ir dabas lieguma zona “Vakarbuļļi”, kur 4,47 ha platībā atjaunoti piejūras zālāji un augstie lakstaugi. Ar apsaimniekošanu ir uzlaboti augšanas apstākļi vairākām Eiropā un Latvijā aizsargājamām augu sugām, piemēram, armērijām, dzegužpirkstītēm, purva mātsaknei un citām. Tāpat ir ierobežotas svešzemju augu sugas (krokainā roze, korinte), tādejādi palielinot dabisko pļavu platības.

Pasākumā ekspertiem un interesentiem, dodoties īpaši organizētās ekskursijās, bija iespēja iepazīt dabas vērtības Vakarbuļļu pļavās, kā arī uzzināt vairāk par veiktajām aktivitātēm dabisko pļavu saglabāšanā.

 „Tādas pļavas kā Vakarbuļļu ir dabas un kultūras elements, kas pēdējo gadu laikā nav pietiekoši apsaimniekots, un tās vietām negatīvi ietekmē pieaugošā atpūtnieku slodze. Vēl 20. gs. sākumā dabiskie zālāji aizņēma trešo daļu no Latvijas teritorijas, bet pēdējo 60 gadu laikā gan lauksaimniecības intensifikācijas, gan apsaimniekošanas pārtraukšanas ietekmē to platības ir krasi samazinājušās. Neveicot to pļaušanu un noganīšanu, tiek zaudēta liela daļa no Latvijas daudzveidības,” informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenais projektu vadītājs Juris Gudēvics- Liepiņš.

Tāpēc 2017. –2019. gadā piejūras zālāji Vakarbuļļos tika apsaimniekoti, izmantojot jaunas metodes. Tika veikta zālāju pļaušanu joslās dažādos gadalaikos, ar ecešām un grābekļiem noņemot veco zāli un ierīkojot vairākus atsegtus augsnes laukumus, lai šajās vietās ieviestos piejūras zālājiem tipiskie augi, piemēram, armērija.

Vakarbuļļu piejūras zālāju saglabāšanās ilglaicīgi ir iespējama tikai ar pastāvīgu apsaimniekošanu. Lai uzturētu dažādu veģetācijas struktūru pļavās un nodrošinātu to labvēlīgu aizsardzības stāvokli, ir jāveic krūmu izciršana un jāmazina niedru izplatība, regulāri pļaujot vai noganot,” piebilda J. Gudēvics-Liepiņš.

Jāpiebilst, ka 13. augustā ekspertiem un citiem interesentiem būs iespēja uzzināt vairāk par dabas daudzveidības saglabāšanas aktivitātē vēl vienā teritorijā  – Mangaļsalas pludmalē, kur veikti pelēkās kāpas, mežainās kāpas saglabāšanas un preterozijas pasākumi.

0 Patīk
304 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts