Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes metodika

Pilsētu attīstība ir uz dažādiem priekšnosacījumiem balstīts process, kas tiek regulēts ar teritorijas attīstības plānošanas instrumentiem. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir pamats jebkādai darbībai ar zemi, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Apstiprinot ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, tas kļūst par īpašuma tiesību leģitīmo aprobežojumu, ar kuru pašvaldība zināmā mērā ierobežo privāttiesisko rīcības brīvību par labu visai sabiedrībai.

Profesionālu speciālistu trūkums daudzās Latvijas pašvaldībās ir veicinājis šo pilsētas attīstībai tik svarīgo dokumentu izstrādi nodot privātu uzņēmumu rokās. Tomēr īstenojot tikai pārraudzību pār plānojuma izstrādi, nevar tikt nodrošināts teritorijas attīstības plānošanas galvenais uzdevums – plānveidīgi organizēt pašvaldības teritoriju, apmierinot iedzīvotāju sociālās vajadzības, uzlabojot dzīves kvalitāti un ilgtermiņā veicināt pašvaldības kā dzīves un darba vietas pievilcību. Rīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi nodrošina Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kura izstrādātie attīstības plānošanas dokumenti vienmēr ir bijuši kā paraugs citām Latvijas pašvaldībām teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Rīgas dome ir izstrādājusi un strādājusi ar diviem ļoti atšķirīgiem Rīgas teritorijas plānojumiem. Rīgas pašvaldības teritorijas attīstība laika periodā no 1995. līdz 2005.gadam ir notikusi saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995. – 2005.gadam, bet kopš 2006.gada – Rīgas teritorijas plānojumu 2006. – 2018.gadam. Katram no tiem ir savas stiprās puses un trūkumi, ko veicinājuši valsts likumos noteiktie plānošanas mehānismi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam un izpratnei par plānošanas procesiem.

Rīgas attīstības plānā 1995. – 2005.gadam, kas tiek personificēts ar tā izstrādātājiem, ir sniegti Rīgas telpiskās attīstības stratēģiskie virzieni, kas ir un būs svarīgi nākamajos gados. Tomēr šī dokumenta realizācija bija apgrūtināta dēļ izmaiņām īpašumtiesību sektorā valstī. Tā detalizācija bija neatbilstoša tajā laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un attīstības plānošana detalizētākā līmenī notika tikai lokālu problēmu risināšanai. Šis dokuments netika izmantots kā integrēta Rīgas domes politika, kam vajadzēja tam kalpot.

Spēkā esošais Rīgas teritorijas plānojums tika apstiprināts 2005. gada nogalē Latvijas valsts ekonomiskās izaugsmes periodā, atbilstoši tā laika tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem, kā arī valsts un Rīgas pilsētas ekonomiskās attīstības prognozēm. Kopš tā laika ir būtiski mainījusies sociāli ekonomiskā situācija Rīgas pilsētā un valstī kopumā. Spēkā esošie Rīgas attīstības plānošanas dokumenti vairs nenodrošina pilsētas pašreizējās un arī nākotnes vajadzības, nav labvēlīgi pilsētas infrastruktūras attīstībai un neveicina mērķtiecīgu investīciju piesaisti. Turklāt ir izveidota jauna teritorijas attīstības plānošanas sistēma valstī, kas nostiprināta Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Tādēļ Rīgas dome ir uzsākusi darbu pie Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas (turpmāk – Stratēģija) aktualizācijas un jauna Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP) izstrādes.

Teritorijas attīstības plānošana ir interaktīvs process. Lai nodrošinātu konsekvenci lēmumu pieņemšanā tajā, teritorijas attīstības plānošanas sistēmai ir jābūt pamatotai un saprotamai ikvienam sabiedrības loceklim. Tas ir attiecināms gan uz plānošanas dokumentiem, kas tiek izstrādāti visai pilsētai, bet jo vairāk uz to dokumentu izstrādi, kurus iniciē privātpersonas (lokālplānojumi, detālplānojumi).

RTP izstrādes galvenais uzdevums ir ieviest jauno teritorijas attīstības plānošanas sistēmu Rīgas pašvaldībā, lai izveidotu nepārtrauktu daudzpakāpju plānošanas procesu Rīgā un nodrošinātu tā stabilizējošo, regulējošo un proaktīvo funkciju. Stratēģija ir Rīgas domes attīstības plānošanas virsdokuments. Stratēģiskie uzstādījumi ir jārisina pārējos attīstības plānošanas dokumentos. RTP ir jākalpo par efektīvu instrumentu Rīgas ilgtermiņa attīstības politikas īstenošanā atbilstoši Stratēģijai, izvērtējot pašvaldības teritorijas attīstības potenciālu un sniedzot atbilstošus nosacījumus pilsētas attīstībai teritorijas izmantošanas aspektā. Šobrīd Teritorijas attīstības plānošanas likums nenosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma termiņu, taču to iecerēts iekļaut, veicot tajā grozījumus. Tos apstiprinot būs noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir ilgtermiņa dokuments. Tas nozīmē, ka RTP termiņš ir pielīdzināms Stratēģijai.

Ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu tiek ieviests jauns plānošanas instruments – tematiskais plānojums. Lai veicinātu teritorijas attīstības plānošanas efektivitāti, Rīgas domei tas būtu jāizmanto plānošanas procesā. Par tematisko plānojumu nepieciešamību pašvaldība var lemt pēc savas iniciatīvas atkarībā no nepieciešamības. Teritorijas attīstības plānošanas aspektā tie risina specifiskus jautājumus, lai noteiktu atsevišķu struktūru vietu un lomu pilsētā kopumā. Tematiskie plānojumi, tāpat kā Stratēģija, ir apstiprināmi ar Rīgas domes lēmumu. Tātad tajos iekļautie risinājumi ir jāievēro citu plānošanas dokumentu izstrādē. Termiņu šiem attīstības plānošanas dokumentiem nosaka izdevējs.

Attīstības programma risina ar budžeta plānošanu saistītus jautājumus vidējā termiņā. Rīgas attīstības programmas 2014. – 2020.gadam projekta risinājumi ir balstīti uz Stratēģijas un Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam risinājumiem. Ļoti iespējams, ka Rīgas attīstības programmu būs nepieciešams aktualizēt pēc RTP apstiprināšanas.

Citus teritorijas attīstības plānošanas instrumentus pilnvērtīgi izmantot varēs tikai pēc RTP apstiprināšanas, jo tikai tad būs radīti attiecīgie nosacījumi, kas būs pamats šo dokumentu izstrādē. Sabiedrībā ir interese par jaunā teritorijas attīstības plānošanas instrumenta – lokālplānojuma izstrādes iespējām. Tomēr pašlaik Rīgā to nav lietderīgi izstrādāt, jo:

  • Spēkā esošais Rīgas teritorijas plānojums 2006. – 2018.gadam nav izstrādāts tā, lai uz tā pamata sagatavotu lokālplānojumus, jo īpaši kā teritorijas plānojuma grozījumus;
  • Ir uzsākts darbs pie RTP izstrādes, kura pamatā būs jaunas izpētes un paredzami citi risinājumi;
  • Ņemot vērā to, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem lokālplānojumam un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir vienāda izstrādes procedūra, lokālplānojuma izstrādes laiks ir paredzams līdzīgs kā RTP.

Tātad jaunā plānošanas sistēma Rīgā tiks ieviesta pamazām, un ļoti svarīga šī ieviešanas procesa sastāvdaļa ir RTP.

Izanalizējot RTP izstrādes priekšnoteikumus un pieredzi iepriekšējo teritorijas plānojumu izstrādē, kā arī apzinoties teritorijas plānošanas tendences Eiropā, ir sagatavota RTP izstrādes metodika. Tās pamatā ir ar pētījumiem pamatotas RTP risinājumu konceptuālās daļas izstrāde, kuru veido tematiskie plānojumi. RTP izstrādes ietvaros ir identificēta nepieciešamība izstrādāt 11 tematiskos plānojumus, kas risina dažādus pilsētbūvnieciskus jautājumus atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem uzstādījumiem un kas ir attiecināmi uz teritorijas izmantošanu. Tie izstrādājami balstoties uz normatīvo regulējumu un speciālistu sagatavotajām izpētēm, darbā iesaistot sabiedrību, valsts un pašvaldības struktūrvienības. Lai nodrošinātu risinājumu atbilstību mūsdienu pilsētplānošanas tendencēm, tie ir izdiskutējami arī ar ārvalstu speciālistiem. Pie visu tematisko plānojumu izstrādes ir jāstrādā vienlaicīgi, un visu tematisko plānojumu risinājumi ir savstarpēji saskaņojami un saistīti, ko nodrošināt var tikai profesionālu pilsētplānošanas speciālistu darbs pašvaldībā.

Tā kā tematiskie plānojumi ir izstrādājami kā pamats RTP, tad vairāk uzmanība tajos koncentrējama attiecīgās jomas risināšanā ar teritorijas attīstības plānošanas instrumentiem, jo īpaši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Katrā tematiskajā plānojumā ir risināmi šādi uzdevumi:

  1. Tematiskā plānojuma jomu regulējošo normatīvo prasību analīze;
  2. Pasaules prakses tematiskā plānojuma jomu risināšanā ar teritorijas plānošanu izpēte;
  3. Tematiskā plānojuma jomas citos plānošanas dokumentos risinājumi;
  4. Esošās situācijas tematiskā plānojuma jomā apraksts;
  5. Galveno problēmjautājumu tematiskā plānojuma jomā identificēšana;
  6. Tematiskā plānojuma jomā risināmo jautājumu ar teritorijas plānošanas instrumentiem noteikšana;
  7. Prioritāšu noteikšana tematiskā plānojuma jomas jautājumu risināšanā ar RTP atbilstoši Stratēģijā noteiktajam;
  8. Risinājumu ar pārējo tematisko plānojumu risinājumu saskaņošana;
  9. Tematiskā plānojuma jomas jautājumu risinājumu pamatojuma izstrādāšana;
  10. Tematiskā plānojuma jomas jautājumu risināšanas iespējas ar RTP noteikšana, risinājumus diferencējot attiecībā uz to nozīmi nacionālā, pilsētas un apkaimes līmenī;
  11. Sadaļas, kas iestrādājama RTP atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, izstrādāšana;
  12. Gadījumu, kuros nepieciešama RTP iekļauto risinājumu precizēšana citos plānošanas dokumentos, noteikšana;
  13. Tematiskā plānojuma jomas jautājumu risināšanas iespēju ar citiem instrumentiem noteikšana.

Bez grafiskās daļas un paskaidrojuma raksta tematisko plānojumu galarezultātā ir jāizveido tematisko plānojumu risinājumu datu bāzes, kas iespēju robežās jāveido publiskas.

Tematiskie plānojumi būtu RTP konceptuālā daļa, kas veidotu RTP ietverto specifisko jautājumu risinājumu pamatojumu un sniegtu vadlīnijas citu plānošanas dokumentu izstrādē. Rīgas domes lēmums par tematisko plānojumu apstiprināšanu ir konceptuāla vienošanās par RTP risinājumiem jau šajā stadijā, nodrošinot secīgu plānošanas procesu un maksimāli izvairoties no iespējamām konfliktsituācijām izstrādājot pašvaldības saistošo noteikumu projektu.

RTP izstrādei atbilstoši šai metodei ir nepieciešami vismaz 60 mēneši, ja tiek nodrošināti nepieciešamie resursi, lai veiktu izpētes, organizētu sabiedrības līdzdalības pasākumus un citas RTP izstrādē nepieciešamās aktivitātes. Iedzīvotāju pārstāvji ir pauduši bažas, ka šis izstrādes termiņš ir garš un pastāv risks, ka tas netiks pabeigts šī Rīgas domes sasaukuma laikā, kā rezultātā atkārtoti varētu vajadzēt pārskatīt RTP risinājumus. Turpretī profesionāļi ir pauduši viedokli, ka plānotais laiks RTP izstrādei varētu tikt paredzēts ilgāks. Izstrādātā metode paredz pamatotu RTP risinājumu izstrādi, kas radīti pakāpeniskā uz augšu vērstā plānošanas procesā, līdz minimumam samazinot politisko risku un potenciālos iedzīvotāju protestus pret RTP risinājumiem.

Pašvaldībai kā sabiedrības interešu nodrošinātājai un līdzsvarotājai atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas principiem RTP izstrādes procesā ir jāidentificē dažādas intereses un jānosaka, kurām no tām dodama prioritāte, rosinot cilvēkos vēlmi darboties un sasniegt labākus rezultātus RTP realizācijā. Lai to panāktu, ir jāveicina sabiedrības izpratne par teritorijas attīstības plānošanas un tā rezultātā radīto plānošanas dokumentu realizācijas procesiem. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt maksimālu plānošanas procesa caurskatāmību, skaidrojot pilsoniskajā sabiedrībā, gan arī privāto organizāciju un valsts iestāžu vidū RTP mērķus, uzdevumus un procesus, ar kādiem tie sasniedzami.

Līdzšinējā pieredze Rīgas plānošanas dokumentu izstrādē rāda, ka ar normatīvajos aktos noteiktiem sabiedrības līdzdalības pasākumiem nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu sabiedrības iesaisti un objektīvu viedokļu apmaiņu par pilsētas attīstības jautājumiem. Tādēļ ņemot vērā iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un citu plānošanā iesaistīto ieteikumus, sabiedrība ir jāiesaista visā izstrādes procesā, sākot jau ar pašu RTP izstrādes sākuma stadiju, izdiskutējot teritorijas plānošanas uzdevumus, kas risināmi šī RTP ietvaros, informējot sabiedrību par RTP izstrādes procesiem un iespējām tajos iesaistīties, kā arī nodrošinot sabiedrību ar atklātu informāciju par pašvaldības aktivitātēm RTP izstrādē. To ir iespējams panākt ar interneta starpniecību, izveidojot platformu efektīvai viedokļu apmaiņai starp sabiedrību un pašvaldību, kā arī rodot iedzīvotājus, kas ir patiešām ieinteresēti Rīgas attīstības jautājumos un būtu gatavi līdzdarboties RTP izstrādē.

Tomēr pilsētplānošanas prakse rāda, ka cilvēki visvairāk ir ieinteresēti teritorijas attīstībā, kur atrodas viņu īpašums, mājvieta vai cita viņus tieši skaroša interese. Tāpēc diskusijas ar sabiedrību ir organizējamas gan atsevišķi par katras apkaimes attīstību, gan par visu pilsētu, atsevišķi izdiskutējot jautājumus par dažādām ar teritorijas izmantošanu saistītām jomām. Izvērtējot sabiedrības viedokli, profesionāļi sniedz kompleksi analizētu redzējumu par dažādiem pilsētas attīstības jautājumiem. Tāpēc, lai RTP būtu izvērtēts no dažādiem rakursiem, sabiedrības līdzdalības pasākumi būtu organizējami uzmanību vēršot uz trīs teritorijas plānošanas procesā būtiskiem aspektiem – teritoriālo, tematisko un profesionālo.

Kā pirmā objektīvā informācija par sabiedrības attieksmi par pilsētas attīstības jautājumiem ir Rīgas iedzīvotāju aptauja 58 tās apkaimēs. Aptaujas rezultāts ir apkopots iedzīvotāju viedoklis par katru apkaimi, identificējot konkrētās apkaimes attīstības problēmas un sniedzot savu redzējumu par tās attīstības iespējām. Tas ir kā pamats turpmākajām diskusijām ar sabiedrību, pilsētplānošanas speciālistiem tiekoties ar iedzīvotājiem tuvināti viņu dzīvesvietām.

Ideja par Rīgas dalījumu apkaimēs ir salīdzinoši jauna un var tikt īstenota ilgtermiņā. Lielai daļai iedzīvotāju tā joprojām ir sveša. RTP un tā izstrādes process ir iespēja strādāt ar sabiedrību, lai padarītu šo ideju atpazīstamāku, kā arī veicinātu iedzīvotāju piederības sajūtu konkrētai apkaimei. Sabiedrības līdzdalības pasākumos, kas veltīti šīs idejas attīstībai, īpaša uzmanība veltāma jaunākās paaudzes redzējumam par apkaimes attīstību un izglītošanai par viņu lomu tajā, kā arī atmiņām par apkaimi un tajā svarīgo, ko var sniegt vecāka gadagājuma cilvēki.

Tāpat sabiedrības līdzdalībai ir jāizmanto arī citi neformālie paņēmieni, kas sniegtu informāciju par plānošanas nozīmi ilgtspējīgas pilsētas attīstībā un katra cilvēka lomu tajā, veicinātu iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu par viņuprāt vēlamajiem pilsētbūvnieciskajiem risinājumiem un iesaistītu iedzīvotājus pašā plānošanas procesā, lai pilsētas attīstība noritētu pēc viena plāna un izpratnes tā realizācijai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir rīkojis 22 tikšanās ar mērķi iepazīstināt un gūt viedokli par piedāvāto RTP izstrādes metodi un tajā risināmajiem uzdevumiem. Diskusijās piedalījās valsts iestāžu un Rīgas domes struktūrvienību, kā arī plānošanā ieinteresēto profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri pauda atzinīgu novērtējumu un atbalstu par iecerēto plānošanas procesu – RTP risinājumus balstīt uz tematisko plānojumu risinājumiem un sabiedrības līdzdalības koncepciju RTP izstrādes procesā. Tas nozīmē, ka Latvijā profesionāļi ir gatavi strādāt ar jauno teritorijas attīstības plānošanas sistēmu un ieviest to Rīgas pašvaldībā šajā rakstā izklāstītajā veidā. Ļoti svarīga šī ieviešanas procesa sastāvdaļa ir RTP.

Māra Liepa-Zemeša, Dr. arch., teritorijas plānotāja

Avots: Latvijas architektūra
Publicēts: 01.08.2013
Lappuse: 78, 79, 80
Autors: Māra Liepa-Zemeša

1 Patīk
1557 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts